Microsoft Word - Livru 3B_2019

Size: px
Start display at page:

Download "Microsoft Word - Livru 3B_2019"

Transcription

1 República Democrática de Timor-Leste Orsamentu Geral Estadu 2019 Munisipius Livru 3-B

2

3 Indíse Introdusaun... 2 PARTE A: Sumariu Estatistika Munisipal... 4 Mapa 1. Lina Kiak Municipiu... 4 Mapa 2. Hasae Kualidade Be'e Mos iha Municipiu Mapa 3. Proporsaun Uma kain Privadu nebe uza Fasilidade Saniamentu... 6 Mapa 4. Proporsaun Uma kain nebe involve iha Produsaun Agrikultura Mapa 5. Inkrisaun Neto ensino Basico iha Municipiu... 8 Mapa 6. Proporsaun Populasaun ne'ebe ekonomia la activo... 9 PARTE B: Sumariu Despeza Munisipiu Sumariu Orsamentu Munisipiu Grafik 1 : Despesas tuir munisipius (%) Grafik 2 : Total Orsamentu Munisipais tuir Fontes (tokon $) Grafiku 3: PDIM no PNDS tuir Munisipius Grafiku 4 : Total orsamentu PDIM & PNDS perkápita Grafik 5 : Orsamentu PDIM Grafik 6. Komparasaun PDIM Foun versu PDIM Retensaun/Reapropriasaun Grafik 7 : Orsamentu Programa PNDS Grafik 8 : PNDS Fiziku versu PNDS Operasional PARTE C : Perfil no Orsamentu MUNISIPIU husi programa PDIM no PNDS ADMINISTRASAUNMUNISIPAL AILEU ADMINISTRASAUN MUNISIPAL Ainaro AUTORIDADE MUNISIPAL BAUCAU AUTORIDADE MUNISIPAL BOBONARO ADMINISTRASAUN MunisipAL COVA LIMA AUTORIDADE MUNISIPAL DILI AUTORIDADE MUNISIPAL ERMERA ADMINISTRASAUN MUNISIPAL LAUTEM ADMINISTRASAUN MUNISIPAL LIQUISA ADMINISTRASAUN MUNISIPAL MANATUTO ADMINISTRASAUN MUNISIPAL MANUFAHI REJIAUN ADMINISTRATIVA ESPESIAL OE CUSSE AMBENO ADMINISTRASAUN MUNISIPAL VIQUEQUE KAPITAL DEZENVOLVIMENTU LM/IE/AJENSIA Page 1 of 127

4 INTRODUSAUN Livru n u. 3B konsidera nudar dukumentus ida ne ebe presiza informa ba públika konaba despesas Estadu ne ebe kontribui ba desenvolvimentu munispius too iha nivel sukus inklui mos aktividades sira implementa husi nivel Nasional no apoio finanseira husi Parseria Desenvolvimentu tuir Ministeriu/Ajensia. Orsamentu Estadu 2018, VIII Governu Konstitusional hakarak kontinua nafatin halo esforsu hodi haforsa iha dezenvolvimentu lokal nudar dalan ida atu atinji metas ne ebé hatúr ona iha Planu Estratejiku Dezenvolvimentu Nasional, ho nune e hala o kontinuasaun ba programa dezenvolvimentu rua ne ebé deklara tiha ona husi IV Governu liu husi Resolusaun no. 1/2012 konabá Programa Nasional Dezenvolvimentu Suku (PNDS) ne ebe oras ne e troka ona ba Programa PDL no DL no. 4/2012 konaba Programa Dezenvolvimentu Integradu Munisipius (PDIM) nudar meius hasae kapasidade autoridade lokal no komunidade rurais. Politika alokasaun orsamentu PNDS liu husi Despeza Transferensia Públika iha Fundu Konsolidadu Timor-Leste (FKTL). Orsamentu ida ne e aloka liu ba Suku ida-idak depende ba kriteriu ne ebe ninia kompozisaun mai husi total populasaun, klasifikasaun hanesan area remota, remota liu no remota tebtebes husi Suku ba Kapital Postu Administrativu, Munisipiu no Kapital Nasional (Dili). Hein katak, programa PNDS sei hakbi it komunidade sira hamutuk autotidade lokal sira atu planeia no hari i infraestrutura bázika ne ebe sai hanesan prioridade sukus, responsável ba resultadu no fundus ne ebé utiliza no atu asegura manutensaun projetus no atu nune e projetus kontinua funsiona no oferese benefisius ba komunidade, nune e bele realiza bele implementa no realiza sira mehi refere. Programa PNDS hetan alokasaun orsamentu 2019 hamutuk tokon $9.7 miloens ne ebe kompostu husi despezas operasional hamutuk tokon $2.2 no projetu fiziku hamutuk tokon $7.3. Politika alokasaun orsamentu ba PDIM mai husi despesa Kapital Dezenvolvimentu iha fundu CFET. Politikamente programa ne e, Ministériu Administrasaun Estatal mak sei kordena ho Instituisaun hothotu ne ebé iha projetu ho valor ki ik liu $500,001. Ministériu Administrasaun Estatal no Ministériu Planeamentu no Investimentu Estratejiku mak sei responsabiliza no kordena ba alokasaun ba Munisipiu ida-idak tuir faktor-relevante sira hanesan populasaun, numeru ema kiak no seluk-seluk tan. Instituisaun hot-hotu sei aprezenta proposta Planu Kapital Dezenvolvimentu liu husi PDIM ba Ministériu Administrasaun Estatal. Maibe ba politika implementasaun no kontrolu projetu liu hosi Ministeriu Planeamentu no Investimentu Estratejiku. Projetu PDIM ba tinan 2019 hanesan kontinuasaun husi 2018 ne ebé sei implementa nafatin husi Ministeriu Planeamentu no Investimentu Estratejiku ho kordenasaun MAE. Programa PDIM 2019 hetan alokasaun hamutuk tokon $7.8 ne ebe kompostu husi projetu retensaun hamutuk $40,916, projetu kontinuasaun hamutuk tokon $1.7 no projetu foun hamutuk tokon $6.1 Wainhira implementa didi ak projettu PDIM no PNDS ne e sei kontribui direta ba kreximentu ekonómiku, loke kampu servisu no lori oportunidade barak ba munisipiu, posto administrativo, suku Page 2 of 127

5 no aldeia. Nune e dezenvolvimentu ekonómiku mos sei aumenta iha munisipiu sira ne e tuir objetivu governu nia politika. Alem de implementasaun programa rua ne e, sei iha Projetu Anual Ministeriu/Ajensia sira ho projetu multi anual husi Fundu Infra-estrutura maibe ninia implementa husi nivel nasional. Iha livru ida ne e sei aprezenta mos Orsamentu husi Parseiru Dezenvolvimentu ne ebé iha komprimissu atu implementa iha Munisipiu. Page 3 of 127

6 PARTE A: SUMARIU ESTATISTIKA MUNISIPAL Mapa 1. Lina Kiak Municipiu Timor-Leste Survey of Living standard (TLSLS) nebe completa foin lalais ne'e hatudu ninia signifikan katak lina probresa ou kiak iha Timor-Leste redus uioan kompara iha tinan 2007 nebe monu iha liu husi 80% husi $.25.14/ema ba vida moris, agora tun mai iha 42% tinan Tuir Mapa Estatistika hatudu katak 1. Municipio Oecusse hatudu lina probreza nebe sei a'as ho pursentu 62% 2. Municipio Liquica, Ermera, Manatuto, Manufahi Bobonaro, Ainaro no Covalima diak uitoan 3. Municipio Dili, Aileu, Baucau, Viqueque no Lospalos iha lina probreza nebe Diak. Fontes Dadus GDS Timor Leste Living Standard Survey 2014 Page 4 of 127

7 Mapa 2. Hasae Kualidade Be'e Mos iha Municipiu. Dadus Estatistika Census Populasaun no Uma Kain 2015, hatudu katak populasaun nebe asesu ba be'e matan nebe diak, hodi garante proteasaun husi infeksaun liu-liu husi fezes. Be'e matan bai-bain ne'ebe mak hadia ona maka hanesan be'e torneira, posu nebe'e protejidu, posus artezianus no halibur udan been. Fontes nebe mak seidauk hetan protesaun mak inklui mota, lagus, lagoas, belorin no fonte seluk nebe'e nakloke ba infeksaun no bele fahe moras hanesan tifu, kolera no dizenteria, ho nune'e hatudu iha mapa estatistika katak iha municipius balun mak seidauk asesu be'e matan hodiak mak hanesan tuir mai ne'e Iha Municipiu Oecusse, Covalima no Viqueque foin atinji % Municipiu Bobonaro, Ainaro, Manufahi no Lautem atinju ona % nebe asesu be'e matan ho diak Municipiu Dili, Liquica, Aileu, Ermera, Manatuto no Baucau Asesu ona Be'e Matan nebe mos ho diak liu. Fontes Dadus GDS: General Directorate of Statistics_Census Population and Housing 2010 and 2015 Page 5 of 127

8 Mapa 3. Proporsaun Uma kain Privadu nebe uza Fasilidade Saniamentu Tuir Dadus Estatistika hatudu, Uma kain privadu nebe iha fasilidade saniamentu ho diak katak atu haketak foer no hasai husi ema no kontamina ba ema seluk fali ne'e inklui deskarga sintina, koneksaun sistema esgotu kanalizadu, deskarga/pour flush ba latrinas posu, ventiladu latrina diak (VLD) no latrina ho laje. Basea ba Dadus mapa Estatistika nebe hatudu tuir municipiu mak hanesan tuir mai ne'e Municipiu Ainaro, Baucau no Viqueque foin atinji % hatudu katak saniamentu basiku hetan kualifikasaun sei a'at uitoan. Municipiu Ainaro, Bobonaro,Covalima, Ermera, Liquica, Lautem Manufahi no Oecusse atinji ona % hatudu katak Diak uitoan Municipiu Dili Hetan Daiak liu no Municipiu manatuto hetan % diak. Fontes Dadus: GDS: General Directorate of Statistics_Census Population and Housing 2010 GDS: General Directorate of Statistics_Census Population and Housing 2015 Page 6 of 127

9 Mapa 4. Proporsaun Uma kain nebe involve iha Produsaun Agrikultura. Tuir Dadus Census Populasaun no Uma kain 2015 hatudu katak kuaje maioria Populasaun iha Timor- Leste presta servisu iha agrikultura, menus Municipio Dili mak iha % tanba Dili hanesan Kapital ba Municipiu hotu iha Timor-Leste. Fontes Dadus: GDS: General Directorate of Statistics_Census Population and Housing 2015 Page 7 of 127

10 Mapa 5. Inkrisaun Neto ensino Basico iha Municipiu Tuir dadus Estatistika hatudu katak in Jeralmente iha Timor-Leste labarik barak mak atende ona eskola ensinu basiku, menus Municipiu Ermera, Aileu no Manatuto mak foin atinji % labarik ba eskola ensinu basiku. Fontes Dadus: GDS: General Directorate of Statistics_Census Population and Housing 2010 GDS: General Directorate of Statistics_Census Population and Housing 2015 Page 8 of 127

11 Mapa 6. Proporsaun Populasaun ne'ebe ekonomia la activo Tuir Dadus Estatistika, Census Populasaun no Uma Kain 2015 hatudu katak: Municipiu Ermera, Bobonaro, Ainaro no Oecusse mapa ho kor Pink hatudu % Populasaun ne'ebe nia ekonomia la aktivu tanba la servisu, katuas, moras, la eskola no seluk tan. Mapa ho kor kinur hatudu % Populasaun ne'ebe partisipa iha dezenvolvimentu ekonomia maibe sidauk atinji ba kualidade ida nebe sufisiente. Fontes Dadus: GDS: General Directorate of Statistics_Census Population and Housing 2015 Page 9 of 127

12 PARTE B: SUMARIU DESPEZA MUNISIPIU Sumariu Orsamentu Munisipiu Politika VIII Governu Konstituisional aloka ona orsamentu proprio ba Autoridade no Administrasaun Munisipal iha tinan 2019 hamutuk tokon $40.2 ne ebe kompostu husi saláriu vensimentu tokon $14.9 miloens, bens servisus $18.1 miloens, transferensias publikas $6.9 miloens no capital minor rihun $22. Total despesas proprio hirak ne e sei aloka tuir linhas servisus setoral nebee sei justifika tuir pajina orsamentu Autoridade no Administrasaun Munisipal ida-idak. Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Total Despezas Munisipius 14,886 18,117 6, ,205 Secretariado de Autoridade Municipal 6,128 5,450 6, ,985 Serviço Municipal de Saúde 1,796 1, ,477 Serviço Municipal de Educação 2,577 8, ,538 Serviço Municipal de Agricultura 3,000 1, ,214 Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente ,247 Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais Alende ne e, iha mos kontribuisaun orsamentu husi programa PDIM no PNDS hamutuk tokon $17.4. Husi total ne e aloka ba PDIM tokon $7.8 no PNDS tokon $9.6. Alende programa rua ne e, iha mos projetu sira implementa direta husi nivel Nasional hamutuk tokon $26.5 hanesan temi iha tabela tuir ne e: Munisipius PDIM 2018 PNDS 2019 PDIM Foun Total PDIM Retensaun Reapro Total 2019 Fisiku Operasional Total Total Aileu - 28,020 28, , , , , , ,889 Ainaro 2, , , , , , , ,858 1,222,563 Baucau 8, , , , , , ,365 1,278,528 1,653,101 Bobonaro - 47,621 47, ,000 1,022, , , ,995 1,975,616 Covalima - 6,713 6, , , , , ,098 1,503,811 Dili - 9,814 9, , , , , ,910 1,235,235 Erm e ra 3, , ,424 1,003,806 1,115, , ,030 1,178,018 2,293,248 Lautem - 50,748 50, , , , , ,470 1,051,218 Liquica , , , , , ,030 Manatuto - 451, , ,000 1,166, , , ,140 1,664,929 Manufahi 6, , , , , , , ,920 1,392,587 Oecusse ,338 92, , ,358 Viqueque 21,009 67,389 88, , , , , ,915 1,269,314 Total 40,916 1,667,875 1,708,791 6,117,001 7,825,792 7,328,311 2,238,795 9,567,106 17,392,898 Despesas husi projetus Linha Ministeriu no Instituisaun Estadu sira 26,487,040 Grand Total Despesas ba Munisipius ,879,938 Husi tabela iha leten akomoda orsamentu hotu-hotu ne ebé ninia target implementasaun monu ba iha Munisipiu, tantu implementasaun direta iha nivel Munisipius no mos implementasaun husi nivel nasional. 1. Orsamentu ba projetu kontinuasaun no retensaun ba PDIM husi tinan 2018 ba 2019 aloka hamutuk tokon $7.8 hodi finaliza projetu retensaun no reapropriasaun hamutuk 53 no projetu foun hamutuk 64 Page 10 of 127

13 2. Programa PNDS iha 2019 aloka tokon $9.6 kompara ho tinan 2017 no 2018 aloka deit kustus operasionais. Despesas programa ne e atu implementa aktividades fiziku iha sukus 201 ho total orsamentu tokon $7.3 no kontinua aloka kustus operasional ba sukus 442 ho total orsamentu tokon $ Despesas husi nivil nasional (capital desenvolvimentu) ne ebe implementa munisipius iha 2019 hamutuk tokon $26.5 ba projetus 257 ne ebe kompostu husi projetu retensaun no reapropriasaun hamutuk projetus 114 ho total orsamentu tokon $8.9 no projetu foun hamutuk 143 ho montante orsamentu $17.5 (projettu hirak ne e ninia lokalizasaun iha munisipiu tomak). Esplikasaun despesas Munisipiu Despesas propriu ne ebe Governu aloka ba munisipius sira iha tinan 2019 hamutuk tokon $40. Husi total despesas refere hodi implementa varius aktividades hanesan merenda escolar no administrasaun autoridade lokal, servisu saude, saneamentu no seluk-seluk tan inklui salariu vensimentu no despesas operasional. Total despesas hirak ne e akumuladu munisipiu 12 hanesan hatudu iha grafiku 1 tuir ne e. Grafik 1 : Despesas tuir munisipius (%) Viqueque, 8% Baucau, 10% Manatuto, 7% Bobonaro, 10% Manufahi, 7% Luiquisa, 6% Dili, 16% Lautem, 8% Covalima, 7% Ainaro, 7% Aileu, 6% Ermera, 8% Grafiku 1, mostra katak montante alokasaun boot liu iha munisipiu Dili, Baucau no Bobonaro entre 10%- 16% kompara ho munisipiu sira seluk akumuladu entre 6%-8% ne ebe indika katak hetan diferensa ladun signifikante. Tuir mai sei esplika konaba programa importante rua ne ebe atu implementa iha nivel munisipiu ida-idak. Programa PDIM no PNDS konsidera nudar programa komunidade nia preparative hahu husi planu to o iha implementasaun inklui projetu sira husi nivel nasional. Esplikasaun programa rua ne e sei kobre husi grafiku 2 too iha grafiku 7. Page 11 of 127

14 Grafik 2 : Total Orsamentu Munisipais tuir Fontes (tokon $) Grafika 2 : hatudu projetu nebeé implementa direta iha nivel munisipal hamutuk tokon $43.3. Husi total ne e kobre ba programa PNDS 22%, PDIM 18% no resta maioria kobre ba projetus husi liña ministeriu no ajensias hamutuk 60%. Projetu ne ebé implementa iha munisipius refere liu ba seitor publiku hanesan edukasaun, saude, be no saneamentu, ponte no estrada ho eskala kiik inklui projetu R4. Grafiku 3: PDIM no PNDS tuir Munisipius Manufahi, 8% Viqueque, 7% Oecusse, 2% Aileu, 5% Ainaro, 7% Baucau, 10% Manatuto, 10% Liquica, 5% Bobonaro, 11% Lautem, 6% Covalima, 9% Ermera, 13% Dili, 7% Page 12 of 127

15 Grafiku 3 : grafiku iha leten refere liu kompozisaun orsamentu tuir munisipiu ida-idak husi programa PDIM no PNDS. Nota katak munisipiu Baucau, Bobonaro, Manatuto no Ermera mak hetan alokasaun boot entre 10%-13% kompara ho munisipiu sira seluk menus husi 10%. Grafiku 4 : Total orsamentu PDIM & PNDS perkápita Manufahi, $29 Viqueque, Oecusse, $18 $5.7 Aileu, $21 Ainaro, $21 Baucau, $15 Manatuto, $39 Bobonaro, $21 Liquica, $13 Lautem, $18 Covalima, $25 Dili, $5.3 Ermera, $20 Grafiku 4 : Hatudu konaba total orsamentu propgrama PDIM no PNDS ne ebe komtribui ba rendimentu perkapita populasaun iha munisipiu sira boot liu iha muinisipiu Manufahi, Manatuto, Covalima, Bobonaro, Aileu, Ainaro no Ermera entre $20-$39 iha tinan 2019 kompara ho munisipiu sira seluk menus husi $19. Wainhira kompara ho tinan , nota katak tinan 2019 hetan atensaun makaas husi VIII Governu Konstitusional atu hakbiit komunidade nia ekonomia. Programa PDIM 2019 koloka hamutuk tokon $7.8. Total orsamentu ne e atu depozita ba projetu retensaun no reapropriasaun hamutuk tokon $1.7 hodi finaliza projetu 53 no projetu foun hetan alokasaun hamutuk tokon $6.1 hodi implementa projetu 64. Detalhas informasaun bele akompanha grafiku 5 no 6 tuir ne e: Grafik 5 : Orsamentu PDIM Manufahi, 10% Viqueque, 7% Oecusse, 0% Aileu, 3% Ainaro, 10% Baucau, 5% Manatuto, 15% Bobonaro, 13% Liquica, 4% Lautem, 2% Covalima, 12% Ermera, 14% Dili, 5% Page 13 of 127

16 Grafik 5 mensiona iha leten, akomuladu projetu retensaun, reapropriasaun no projetu foun ne ebe atu desenvolve iha Nota kompozisaun alokasaun boot liu iha munisipiu Manatuto, Ermera, Covalima, Bobonaro, Manufahi no Ainaro entre 10%-15% kompara ho munisipiu sira seluk menus husi 10% Grafik 6. Komparasaun PDIM Foun versu PDIM Retensaun/Reapropriasaun PDIM Foun PDIM Retensaun/Reapropriasaun Viqueque Oecusse 8% 0% Manufahi 5% Manatuto 12% Liquica 5% Lautem 2% Aileu 4% Ainaro 9% Baucau 2% Bobonaro 16% Aileu 2% Viqueque 5% Oecusse 0% Ainaro 10% Baucau 15% Bobonaro, 3% Covalima 0% Dili 1% Ermera 7% Lautem 3% Liquica 0% Ermera 16% Dili 6% Covalima 15% Manufahi 28% Manatuto 26% Grafik 6 ne e mostra katak programa PDIM foun implementa barak liu iha munisipiu Bobonaru, Ermera no Manatuto. Wainhira kompara ho projetu retensaun no reapropriasaun PDIM sei kontinua makaas iha munisipiu Manatutu no Manufahi. Programa PNDS 2019 hetan alokasaun orsamentu ba kustus preparativu aktividades ba munisipiu hotuhotu hamutuk 23% kompara ho aktividades fiziku reprezenta 77%. Detalhas bele akompanha grafiku 7 no 8 tuir ne e: Grafik 7 : Orsamentu Programa PNDS Manufahi, 6% Manatuto, 5% Viqueque, 7% Oecusse, 4% Aileu, 7% Ainaro, 5% Baucau, 13% Liquica, 6% Lautem, 10% Bobonaro, 10% Ermera, 12% Dili, 9% Covalima, 6% Page 14 of 127

17 Grafik 7 ne ebe mensiona iha leten mostra katak munisipiu Baucau, Bobonaro, Ermera no Lautem hetan alokasaun boot entre 10%-13% kompara ho munisipiu sira seluk aloka menus husi 10%. Grafik 8 : PNDS Fiziku versu PNDS Operasional PNDS Fiziku PNDS Operasioanl Viqueque, 7% Aileu, 7% Viqueque, 8% Aileu, 6% Oecusse, 4% Ainaro, 5% Oecusse, 4% Ainaro, 5% Manufahi, 6% Manatuto, 5% Liquica, 6% Baucau, 13% Manufahi, 7% Manatuto, 7% Baucau, 13% Lautem, 10% Ermera, 12% Dili, 10% Covalima, 6% Bobonaro, 9% Liquica, 5% Lautem, 8% Ermera, 12% Dili, 7% Bobonaro, 11% Covalima, 7% Grafik 8 ne ebe mensiona iha leten hatudu katak programa PNDS fizuku ne e atu implementa aktividades identifikadu boot liu akontese iha munisipiu Baucau, Ermera, Lautem no Dili. Nune e mos kompozisaun aloka kustus operasional kontinua boot iha munisipiu ne ebe temi iha alokasaun programa fiziku. Page 15 of 127

18 PARTE C : PERFIL NO ORSAMENTU MUNISIPIU HUSI PROGRAMA PDIM NO PNDS 1. ADMINISTRASAUNMUNISIPAL AILEU AILEU DISTRICT Spatial Distribution of Dwellings HOHOLAU FA TISI SELOI CRAIC AILEU VILA SUCO LIURAI TOHU META SELOI MALERE FA TU BOSA MADABENO COTOLAU LAULARA AISIRIMOU SABORIA BANDUDATO LA HAE FAHIRIA LA USI TA LI TU FA HISOI MANUCASA FA HISOI NAMOLESO ACUMAU MAUMETA HAUTOHO ACUBILITOHO BETULAU REMEXIO FADABLOCO BERELEU SUCO-LIURAI TU LA TAQUEO LIQUIDOE FA TU RASA FA TU RILAU Occupied Dwelling Hospital and Clinic CHC (Community Health Center) Suco Boundary Subdistrict Boundary Two-lane sealed road One-lane road 4 W vehicle track Kilometers Perfil Administrasaun Munisipal Aileu lokalizadu iha parte sul Dili, kapital paíz no mapa 1 hatudu pozisaun jeográfika Munisipiu Aileu ne ebé ho luan hamutuk 729 km² ho populasaun ema na in 44,325 no densidade demografika ema 50.6 ba km 2, tuir Sensus Topografia Munisipiu Aileu ne ebé foho dominante liu ho a as entre 350 m to o 1,500 m sukat husi tasi. Kapitál maka Aileu Vila iha foho Mota Mantane ho altitude 913 m. Administrasaun Munisipal Aileu iha Postos s 4, Sukus 31 no aldeias 139 hanesan hatudu iha tabela 1.1. Tabela 1.1 Posto, Sukus no total Aldeias/Sukus Aileu Vila Laulara Liquidoe Remexio Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Aissirimou 5 Fatisi 5 Acubilitoho 3 Acumau 3 Badudato 3 Cotolau 5 Bereleu 5 Fadabloco 7 Fahiria 6 Madabeno 5 Betulau 3 Fahisoi 3 Fatubossa 7 Talitu 4 Fahisoi 3 Faturasa 4 Hoholau 5 Tohumeta 3 Faturilau 2 Hautoho 3 Lahae Manucassa 2 Suco Liurai 3 Lausi Namolesso 4 Maumeta 3 Page 16 of 127

19 Aileu Vila Laulara Liquidoe Remexio Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Suco Liurai Tulataqueo 7 Seloi Malere Saboria Seloi Craic Data husi : MAE no Diresaun Estatistca Funsionárius Governu iha Administrasaun Munisipal Aileu inklui: SES: Polísias, kompostu husi : 37 pessoal Seguransa Sivíl no 3 funsionarius administrativa Bombeirus Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (10) Fundasaun (21), 2. Profesores Ensinu Basiku: Públiku (420, Privadu (40) 3. Profesores Ensinu Sekundárius Geral : Públiku (52), Fundasaun (18), 4. Profesores Ensinu Sekundárius Tecnico vocacional. : Publiku (18) : Fundasaun (0) Administrasaun Munisipal Aileu iha eskolas Infantil Publiku (6) Fundasaun (14) Eskolas Ensinu Basiku Publiku (71) no Privadu (5), Eskolas Sekundárias Publiku (3) no Privadu/Fundasaun (3), ho Eskolas Ensinu Tekniku Vocasional Publiku (1)no Privadu (-). Saúde: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika : Médikus lokais: 45 (inklui espesialistas) 3. Enfermeirus (31) 4. Assistente enfermeiros: 8 ho 5. Parteiras: 24 Fasilidades saúde ne ebé iha, maka Sentru Saude (4), Postus Saude (30), Klínika Privadas (1) ho SISCa (33). MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten ) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Munisipiu Aileu hamutuk 3,162 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 3,024 pessoas no invalidus 138 pessoas. 2. Numerus benefisiarius ba program Bolsa da Mãe hamutuk 2, Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Aileu hamutuk 3,694 pessoas. 4. Total funsionariu hamutuk 7 mak destaka ba Munisipiu 3 iha Munisipiu no 4 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). Page 17 of 127

20 MAP : 80 Extensionistas CNE : 7 funsionarius Ministeriu Justisa : 10 funsionarius MCIA : 6 funsionarius MOPTC : 42funsionarius SEJD : 1 funsionariu SEPFOPE : 4 funsionarius MAE : 65 funsionarius kompostu husi Diresaun Munisipal 34 STAE 7 PNDS 39. DESPESAS JERAL ADMINISTRASAUN MUNISIPAL AILEU 2019, Administrasaun Munisipal Aileu hetan alokasaun orsamentu hamutuk tokon $2.3. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no sekretariado munisipal nian. Husi total orsamentu akumulado ona kustus ba merenda eskolar, alfabetizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk hanesan iha tabela tuir mai ne e Tabela: 1.2 Despesas Jeral Munisipal Aileu Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Administração Municipal de Aileu ,341 Secretariado de Administração Municipal ,150 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NASIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Administrasaun Munisipal Aileu, iha Orsamentu Jeral Estadu 2019 hetan alokasaun orsamentu ba programa PNDS hamutuk rihun $649,869. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $146,845 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 31 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $503,024 ba suku 15 hanesan temi iha tabela 1.3. Tabela : 1.3. : Kapital Grants PNDS Munisipiu Postu Administrativu Suku Page 18 of 127 Kustu Operasional Kustus Fiziku Aileu Aileu Aissirimou 4,515-4,515 Aileu Aileu Bandudato 4,300-4,300 Aileu Aileu Fahiria 4,300 33,586 37,886 Aileu Aileu Fatubossa 4,945-4,945 Aileu Aileu Hoholau 4,730 36,575 41,305 Aileu Aileu Lahae 4,730-4,730 Total

21 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Aileu Aileu Lausi 4,730 33,575 38,305 Aileu Aileu Lequitura Aileu Aileu Saboria 4,730-4,730 Aileu Aileu Seloi Craic 4,945-4,945 Aileu Aileu Seloi Malere 4,730-4,730 Aileu Aileu Suco Liurai (Alieu Vila) 4,945-4,945 Aileu Laulara Bocolelo Aileu Laulara Cotolau 5,160 37,400 42,560 Aileu Laulara Fatisi 5,160 37,400 42,560 Aileu Laulara Madabeno 4,730 33,575 38,305 Aileu Laulara Talitu 4,945 37,613 42,558 Aileu Laulara Tohumeta 4,730 33,575 38,305 Aileu Liquidoe Acubilitoho 4,300 29,750 34,050 Aileu Liquidoe Bereleu 4,730 33,575 38,305 Aileu Liquidoe Betulau 4,730 33,575 38,305 Aileu Liquidoe Fahisoi 4,300 29,750 34,050 Aileu Liquidoe Fatulirau 4,730 33,575 38,305 Aileu Liquidoe Manucassa 4,300 29,750 34,050 Aileu Liquidoe Namolesso 4,300 29,750 34,050 Aileu Remexio Acumau 4,945-4,945 Aileu Remexio Fadabloco 4,730-4,730 Aileu Remexio Faisoi (Remexio) 4,730-4,730 Aileu Remexio Faturasa 4,730-4,730 Aileu Remexio Hautoho 4,730-4,730 Aileu Remexio Maumeta 4,730-4,730 Aileu Remexio Suco Liurai (Remexio) 5,160-5,160 Aileu Remexio Tulataqueo 5,375-5,375 Total Total Aileu 146, , ,869 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Administrasaun Munisipal Aileu, iha Orsamentu Jeral EStadu 2019 hetan alokasaun orsamentu hamutuk rihun $278,020. Husi total ne e, finansia ba projetu reapropriasaun 1 no projetu foun 4 ne ebe kontra ba iha rehabilitasaun edifisiu Postu Administrativu no konstrusaun Sede Suku hanesan mensiona iha tabela 1.4. tuir ne e. Tabela 1.4. Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MAE Retensauan Konstrusaun Ponte Ki'ik Iha Orlala Ligasaun Suku Liurai - Hoholauno Suku Seloi Malere Aileu Aileu Liurai $ - MSS Reapropriasaun Rehabilitasaun Edificio ba Veteranus iha Aileu Aileu Aileu Seloi Malere $ 28,020 MAE Retensauan Bronjong Ponte Orlala Aileu Aileu Liurai $ - MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Laulara Aileu Laulara Kotolau $ 100,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Remixio Aileu Remixio Asumau $ 100,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Liquitura Aileu Aileu Liquitura $ 25,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Bocolelo Aileu Laulara Bocolelo $ 25,000 Total Aileu $ 278,020 Page 19 of 127

22 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Admionistrasaun Munisipal Aileu hetan komprimissu implementasaun programas 10 paerseiru dezenvolvimentu iha 2019 hamutuk tokon $1.8 hanesan mensiona iha tabela 1.5. Tabela 1.5 Despezas Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Planu 2019 UE Hatete LAE ba violensia bazeia ba jeneru iha Timor-Leste Objetivu jeral asaun ne e nian mak atu kontribui ba kria ambiente ida ne ebe apropriadu ba feto no labarik feto sira reklama no iha asesu ba sira nia direitu ba moris ida ne ebe livre husi violensia bazeia ba jeneru (VBG). Objetivu espesífiku mak atu dezenvolve modelu ida ne ebe bele replika hodi prevene no kombate violensia bazeia ba jéneru iha Timor-Leste. JUSTISA 276,391 USAID USAID nia projetu Avansa Agrikultura Avansa Agrikultura sei kontribui atu aselera kresimentu ekonómiku sustentável no inkluzivu iha setor agríkola iha Timor-Leste. Projetu ne e halo parte esforsu USAID nian atu tulun Timor-Leste hodi sai prósperu, saudável no demokráticku liu. Avansa Agrikultura projeta atu integra kresimentu ekonomiku ho inisiativa prezidensial rua, hodi bele halo progresu signifikativu relasiona ho meta no objetivu ne ebe deskreve iha Inisiativa Fo Han ba Futuru (FTF) no Mudansa Klimatika Global (GCC) sira, liu husi avansu iha kresimentu ne ebe setor privadu maka lidera. AGRIKULT URA 793,761 JICA Projetu Jestaun Rekursu Natural Sustentavel bazeia ba komunidade Faze II Avaliasaun ikus hatudu katak, iha Timor-Leste, besik ha floresta nian maka lakon ona entre 2003 no 2012 no besik ha floresta densu nian maka degradadu ona ba floresta eskasu iha tempu hanesan. Avaliasaun ne e mos hatudu katak kobertura florestal total maka deit 59% ba territoriu tomak (besik ha ) iha Desmatamentu ne e kauza mos erozaun ba rai, deslizamentu rai no enxente, ne ebe afeta ema ne ebe hela iha basia idrografika sira nia moris. Ho objetivu atu promove jestaun florestal sustentável iha territoriu nia laran, GTL dezenvolve Polítika Florestal iha 2007, ne ebe viza atu alkansa jestaun sustentável rekursus florestal iha territoriu nia laran. AGRIKULT URA, AMBIENTE, DEZENVOL VIMENTU RURAL 272,674 JICA Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur (JOCV) Programa Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur viza ba dezenvolvimentu sosiuekonómiku, nomeadamente nível baze nian ba paíz benefisiariu. INKLUZAU N SOSIAL 226,787 UNICEF Edukasaun Bazika Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Inisiativa Eskola Belun ba Labarik sira dezenvolve modelu inovador ida konaba Eskola Foun iha agrupamentu eskolar 240 no Ministériu Edukasaun sei estende ba eskola hotu liu husi formasaun professor no diretor eskola sira, hadia diak liu tan sala aula, haforsa jestaun eskolar no promove papel Asosiasaun Aman/Inan no Professor sira nian hodi apoia jestaun eskolar. EDUKASAU N NO FORMASAU N 133,149 UNICEF Sobrevivensi a no Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu SAUDE Page 20 of 127

23 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Planu 2019 Dezenvolvi mentu Labarik nian servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM), Kuidadus Obstétrikus Bázikus Emerjensia nian (BEmOC) 26,982 USAID USAID nia Avansa Monitorizasa un no Avaliasaun Objetivu Avansa M & A mak atu tulun monitorizasaun projetu Avansa Agrikultura durante avaliasaun projetu DAC no Avansa Agrikultura sira nian. Esforsu hirak ne e mak sei informa jestaun projetu no orienta dezenvolvimentu atividade futuru sira nian. AGRIKULT URA 12,000 UNICEF Programa Protesaun no Partisipasau n Labarik nian Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. JUSTISA, INKLUZAU N SOSIAL 7,980 UNICEF Inkluzaun Sosial Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor- Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein ne e to o 2019, JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNAS AUN DIAK 3,150 UNICEF Programa Midia & Komunikasa un Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira. EDUKASAU N NO FORMASAU N, INKLUZAU N SOSIAL 2,441 Total 1,756,694 Page 21 of 127

24 Page 22 of 127 A I N A R O H A T U - U D O M A U B I S S E H A T U - B U I L I C O L E O L I M A C A S S A F O H O - A I - L I C O M U L O A I T U T U M A U L A U E D I S O R O M A U - C H I G A A I N A R O M A U - N U N O M A U - U L O M A N E T U N U N O - M O G U E S U R O - C R A I K M A U B I S S E M A N U T A S I F A T U - B E S I S U C O L I U R A I M A N E L O B A S A I N A R O D I S T R I C T S p a t i a l D i s t r i b u t i o n o f D w e l l i n g s K i l o m e t e r s S u c o B o u n d a r y S u b - d is t r i c t B o u n d a r y O c c u p ie d D w e llin g N E W S C lin ic T w o l a n e s e a l e d r o a d O n e - l a n e s e a l e d r o a d 4 W D v e h i c l e t r a c k 2. ADMINISTRASAUN MUNISIPAL Ainaro Perfil Administrasaun Munisipal Ainaro lokalizadu iha sudoeste paíz no mapa 2. hatudu pozisaun jeográfiku Munisipiu Ainaro ne ebé ho luan 797 km² ho populasaun nain 59,175 tuir Sensus Administrasaun Munisipal Ainaro iha Postu Administraativo ha at, Sukus 21 no Aldeias 131 hanesan hatudu iha Tabela 2.1. Tabela 2.1. Ponto, Sukus no total Aldeias /Sukus Ainaro Hatu Builico Hatu Udo Maubisse Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Ainaro 7 Mauchiga 7 Foho-Ai-Lico (Beikala) 6 Aituto 9 Cassa 5 Mulo 8 Leolima 10 Edi 6 Manutaci 4 Nunu Moge 6 Fatubesi 6 Mau-Nuno Horai-Quic 4 Mau-Ulo Liurai 4 Soro Manelobas 4 Suro-Craic Manetu Maubisse Maulau 10 Data husi : MAE no Diresaun Nasional Estatistca

25 Funsionáriu Governu iha Administrasaun Munisipal Ainaro kompostu : SES: Polísias kompostu husi: 64 pessoal Seguransa Sivil no 4 funsionarius administrativa Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil: Publiku (16) Privadu/Fundasaun (11) 2. Profesores Ensinu Basiku: Públiku (437) : Privadu ( 46 ) 3. Profesores Ensino Sekundáriu Publiku (42) no Privadu ( 15 ) 4. Profesores du Ensinu Tekniku Vocasional : Públiku (-) no Privadu (-) Administrasaun Munisipal Ainaro iha Eskolas Ensino Infantil : Publiku ( 9 ) no Privadu/Fundasaun (7) Ensino Basiku : Publiku (74) no Privadu (6), Ensinu Sekundárias Publika/Jeral (2) no Privadu/Fundasaun ( 2 ), ho Eskolas Ensinu Teknico Sekundária Publiko (-) no Privadu (-). Saude: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika : Médikus lokais (inklui espesialistas) Enfermeirus 4. 6 Assistente enfermeiros parteiras/os Fasilidade saúde maka Ospital (1), CHC (4), Postus Saude (23), Klinikas privada (4), SISCa (50). MSS : 1. Numeru idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidiu iha Munisipiu Ainaro hamutuk 5,910 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 5,605 pessoas no invalidus 305 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Ainaro hamutuk 3,582 pessoas. 3. Bolsa de Mãe : 3, Total funsionariu hamutuk 7 mak destaka ba Munisipiu 3 iha Munisipiu no 4 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). MAP : 77 extensionistas no naun-extensionista CNE : 6 funsionarius Ministeriu Justisa :12 funsionarius SEPFOPE : 2 funsionarius MAE : 61 kompostu husi : Diresaun Distrital : 38 STAE : 6 no PNDS : 21 MCIA : 9, MTAC : 2, MOP : 31, SEJD: 2, MOP: 31, SEPFOPE: 2, MdF: 1 (ofisial finansas) DESPESAS JERAL ADMINISTRASAUN MUNISIPAL AINARO Administrasaun Munisipal Ainaro hetan alokasaun despezas husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk tokon $2.8. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no secretariado munisipal nian. Husi total orsamentu akumulado ona kustus ba merenda eskolar, alfabetizasaun, konsensoens eskolar, Page 23 of 127

26 subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk hanesan iha tabela tuir mai ne e Tabela 2.2 Despesa Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Administração Municipal de Ainaro 1,047 1, ,803 Secretariado de Administração Municipal Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NASIONAL DEZENVOLVIMENTO SUKUS (PNDS) Administrasaun Munisipal Ainaro, iha Orsamentu Jeral Estadu 2018 hetan alokasaun orsamentu ba programa PNDS hamutuk rihun $470,858. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $105,995 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 21 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $364,863 ba suku 9 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e. Tabela : 2.3.Kapital Grants - PNDS Kustu Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustus Fiziku Total Operasional Ainaro Ainaro Ainaro 4,730-4,730 Ainaro Ainaro Cassa 4,945-4,945 Ainaro Ainaro Manutaci 4,945-4,945 Ainaro Ainaro Mau-Nuno 4,300-4,300 Ainaro Ainaro Mau-Ulo 4,300-4,300 Ainaro Ainaro Soro 4,300-4,300 Ainaro Ainaro Suro-Craic 4,730-4,730 Ainaro Hato-Udo Foho-Ai-Lico 5,590-5,590 Ainaro Hato-Udo Leolima 5,590-5,590 Ainaro Hato-Builico Mauchiga 4,945-4,945 Ainaro Hato-Builico Mulo 5,160-5,160 Ainaro Hato-Builico Nuno-Mogue 4,515-4,515 Ainaro Maubisse Aituto 5,160 41,650 46,810 Ainaro Maubisse Edi 5,375 41,438 46,813 Ainaro Maubisse Fatubessi 5,160 37,400 42,560 Ainaro Maubisse Horai-Quic 4,730 33,575 38,305 Ainaro Maubisse Suco Liurai (Maubisse) 5,160 37,400 42,560 Ainaro Maubisse Manelobas 5,590 41,225 46,815 Ainaro Maubisse Manetú 5,805 45,263 51,068 Ainaro Maubisse Maubisse 5,590 45,475 51,065 Ainaro Maubisse Maulau 5,375 41,438 46,813 Total Ainaro 105, , ,858 Page 24 of 127

27 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Munisipiu Ainaro iha Orsamentu Jeral Estadu 2018 hetan alokasaun orsamentu programa PDIM hamutuk $751,705. Husi total ne e, finansia ba projetu reapropriasaun 4 no projetu foun 5 ne ebe konsentra ba iha rehabilitasaun edifisiu, klinika, eskola no drainajen, no sentru veternariu hanesan mensiona iha tabela 2.4. tuir ne e. Tabela 2.4 Kapital Desenvolvimento PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 ME Reapropriasaun Reconstrucao Escola Basika Filial Sala Tolu Iha Suco Manutaci ( Hatumetaudu) Ainaro Ainaro Manutaci $ 37,382 ME Retensauan Konst. Escola EBC Mauxiga Ainaro Hatubuilico Mauxiga $ - ME Reapropriasaun Konst. Escola Secundario Publico Hatubilico Ainaro Hatubuilico Nunumoge $ - MS Reapropriasaun Postu Klinika Iha Suco Manutaci+Facilidade No Moru Haleu Ainaro Ainaro Manutaci $ 127,783 MAE Reapropriasaun Rehabilitasaun Edificio Administrasaun Municipio Ainaro Ainaro Ainaro Ainaro $ 1,500 MPIE Reapropriasaun Reabilitasaun Edifisiu ADN Munisipiu Ainaro Ainaro Ainaro Ainaro $ - MAP Retensauan Construcao Centro Veternario Iha Maubisse Vila Ainaro Maubisse Maubisse $ 2,219 MAE Projetu Foun New Construction of Retaining Wall and Drainage Suco Manulobas - Maubisse Ainaro Maubisse Manulobas $ 56,643 MEJD Projetu Foun Konstrusaun Eskola Sekundaria Tekniko (EST) Ainaro (CA + CB) Ainaro Ainaro Ainaro $ 196,179 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Beremoli Maubisse - Ainaro (CA + CB) Ainaro Maubisse Maulau $ 130,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Hatubuilico Ainaro Hatubuilico Mulo $ 100,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Maubisse Ainaro Maubisse Maubisse Villa $ 100,000 Total Ainaro $ 751,705 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Administrasaun Munisipal Ainaro hetan komprimissu orsamentu husi parseiru desenvolvimentu iha 2019 hamutuk tokon $3.2 hodi implementa programas 13 hanesan mensiona iha tabela 2.5 Tabela 2.5 Despezas Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Timor-Leste: SAPIP sei implanta iha basia idrográfika hat, lokalizadu iha AGRIKULTUR Projetu Hadia Diak munisípiu sira ho basia idrográfika iha mota Raumoco A Liu Tan (Lautem), basia mota Be Lulic (Ainaro), basia iha mota Loes Produtividade (Liquica) nia norte no basia idrográfika mota Tono (Oecusse). Agrikultura SAPIP estrutura haleu komponente 5: planu dezenvolvimentu BM Sustentável basia idrográfika integrada / sub-basia idrográfika Organizsaun (SAPIP) - P proprietariu kiik sira nian, apoiu konsultivu no formasaun - TF0A2869 & konaba Jestaun sustentável basia idrográfika / sub-basia no TF0A0236 apoiu ba grupu agrikultor sira hodi haforsa MAF nia servisus, funsaun planeamentu, programasaun, koordenasaun, monitorizasaun no avaliasaun hirak no jestaun no monitorizasaun Projetu. USAID nia projetu Avansa Agrikultura sei kontribui atu aselera kresimentu AGRIKULTUR Avansa ekonómiku sustentável no inkluzivu iha setor agríkola iha A Agrikultura Timor-Leste. Projetu ne e halo parte esforsu USAID nian atu USAID tulun Timor-Leste hodi sai prósperu, saudável no demokráticku liu. Avansa Agrikultura projeta atu integra kresimentu ekonomiku ho inisiativa prezidensial rua, hodi bele halo progresu signifikativu relasiona ho meta no objetivu ne ebe deskreve iha Inisiativa Fo Han ba Futuru (FTF) no Page 25 of 127 Planu ,010, ,761

28 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Mudansa Klimatika Global (GCC) sira, liu husi avansu iha kresimentu ne ebe setor privadu maka lidera. Hari hatutan husi Komunidade ba Agrikultura Dezenvolvimentu (DAC), ne ebe remata iha Trimestre Daruak tinan fiskal 2015 nian, Avansa Agrikultura sei apoia Ministeriu Agrikultura (MAF) Timor- Leste nian hodi alkansa nia Planu Estratejiku ( ) liu husi hadia kapasitasaun no estensaun relasiona ho agrikultura, introdusaun sistema irrigasaun gota, no promove kuda modo folin as hanesan modo rendimentu nian. Dezenvolvimentu NCBA/CCT sei serbisu ho agrikultor sira atu hadia diak liu tan AGRIKULTUR Nova kafe no Kokoa iha produsaun no kualidade kafe no kokoa iha Timor-Leste A Zelandia Timor-Leste UE Hadia diak liu tan asesu rural ba agro-silvikultura (ERA Agro- Forestry): Hadia diak liu tan asesu ba área agroflorestal sira ERA AGRO-FLORESTAL maka komponente parseria ida ba Agro-Florestal Sustentável entre Timor-Leste, UE, Alemana no OIT, ne ebe sei kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian liu husi dezenvolvimentu agroflorestal no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. ESTRADA NO PONTE Planu , ,062 JICA UNICEF BM UNICEF USAID UNICEF Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur (JOCV) Edukasaun Bazika Entidade Supervizora Projetu Hadia Diak Liu Tan Produtividade Agrikultura Sustentável (SAPIP) - P155541/TF0A023 6 Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian USAID nia Avansa Monitorizasaun no Avaliasaun Programa Protesaun no Programa Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur viza ba dezenvolvimentu sosiuekonómiku, nomeadamente nível baze nian ba paíz benefisiariu. Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Hadia diak liu tan produtividade agríkola no rendimentu agrikultor kiik sira nian iha forma sustentável liu husi: (i) planeamentu partisipativu (ii) dezenvolvimentu organizasaun agrikultor sira nian ne ebe orientadu ba komérsiu (iii) investimentu rural eskala kiik no (iv) haforsa kapasidade MAP atu fornese servisu estensaun no asesoria ne ebe foka ba agrikultor sira no merkadu. Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Objetivu Avansa M & A mak atu tulun monitorizasaun projetu Avansa Agrikultura durante avaliasaun projetu DAC no Avansa Agrikultura sira nian. Esforsu hirak ne e mak sei informa jestaun projetu no orienta dezenvolvimentu atividade futuru sira nian. Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha INKLUZAUN SOSIAL EDUKASAUN NO FORMASAUN AGRIKULTUR A 113,394 66,575 37,167 SAUDE 26,982 AGRIKULTUR A JUSTISA, INKLUZAUN 12,000 7,980 Page 26 of 127

29 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Partisipasaun Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba SOSIAL Labarik nian labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik Embaxada EUA UNICEF UNICEF Haforsa feto sira no dezenvolvimentu ekonomiku (FEED) Inkluzaun Sosial Programa Midia & Komunikasaun no Planu de Asaun. Hadia diak liu tan oportunidade dezenvolvimentu meiu subsistensia ba feto sira iha Timor-Leste liu husi edukasaun konaba literasia finanseira, asistensia ba servisu no kriasaun negosiu mikroemprezas. Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira d) fornese apoiu tekniku atu kontola kualidade iha dezenu, implementasaun no monitorizasaun atividade komunikasaun nian. JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASA UN DIAK EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Planu 2019 Total 3,189,242 5,928 3,150 2,789 Page 27 of 127

30 Page 28 of 127 Ø Vemase Wailili Uacala Seical Ossoala Trilolo Atelari Gariuai Triloca Uaigae Bucoli Fatulia Ostico Lari Sula Guruca Buibau Nunira Tequino Mata Caicua Uaiolo Loilubo Macalaco Lelalai Bahu Lavateri Samalari Waitame Bualale Sagadati Saelari Afaca Soba Uatu-lari Uataco Caibada Defauassi Haeconi Buruma Bada Ho'o Uailaha Baha Mori Namanei Laisorolai de Sima Afaloicai Libagua Locoliu Baguia Letemuno Uma Ana Ulo Abo Ossu-Huna Alaua Craic Alaua Leten Uma Ana Ico Abafala Laisorolai de Baixo Maluro Uataco Vemase Samalari VEMASE BAUCAU LAGA BAGUIA QUELICAI VENILALE BAUCAU DISTRICT Spatial Distribution of Dwellings Kilometers Suco Boundary Sub-district Boundary Two-lane sealed road Occupied Dwelling Ø Clinic Hospital CHC (Community Health Centre) One-lane road 4 W vehicle track N E W S 3. AUTORIDADE MUNISIPAL BAUCAU Perfil Mapa 3 hatudu pozisaun jeográfika Autoridade Munisipal Baucau ne ebé ho luan área hamutuk 1,494 km² ho populasaun 111,694 tuir Sensus Autoridade Munisipal Baucau iha Posto neen (6) ho 59 Sukus no 282 Aldeias hanesan hatudu iha Tabela 3.1. Tabula 3.1 Posto ho Sukus no total Aldeias/Sukus Baguia Baucau Laga Quelicai Vemasse Venilale Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Afaloicai 4 Bahu 5 Atelari 10 Abafala 3 Caicua 2 Bado-Ho o 5 Alaua Craic 5 Bucoli 6 Libagua 5 Abo 4 Loilubo 3 Baha Mori 6 Alaua Leten 5 Buibau 6 Nunira 5 Afaça 3 Ossouala 5 Fatulia 4 Defa-Uassi 4 Buruma 4 Saelari 9 Baguia 3 Ostico 3 Uailaha 4 Haeconi 6 Caibada (Uaimua) 7 Sagadati 11 Bualale 2 Uaigae 2 Uai-Oli 4 Larisula 7 Gariuai 8 Samalari 7 Guruça 5 Uato-Lari 3 Uatu Haco 4 Lavateri 5 Samalari 4 Soba 6 Lacoliu 3 Vemasse 4 Uma Ana Ulo 4 Osso Huna 3 Seiçal 5 Tequinaumata 5 Laisorolai de Baixo 4 Uma Ana Ico 4 Samalari 4 Tirilolo 6 Laisorolai de Cima 3 Uacala 4 Triloca 4 Lelalai 4

31 Baguia Baucau Laga Quelicai Vemasse Venilale Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Sukus T.Aldeias Uailili 10 Letemumo 5 Macalaco 3 Maluro 4 Namanei 4 Uaitame 4 Data husi : MAE no Estatistica Funsionárius Governu iha Autoridade Munisipal Baucau kompostu : SES: Polísias kompostu husi 87 Seguransa Sivil no 6 funsionarius administrativas Bombeiros permanentes Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (4 ) no Privadu/Fundasaun (17) 2. Profesores Ensino Basiku: públiku ho (839) Privadu/fundasaun (499) 3. Profesores Ensino Sekundárius Jeral: Públiku ho (171) Privadu/Fundasaun(18) 4. Profesores Ensino Tekniku Vokasional: (18 ) Públiku ho (33) Privadu Autoridade Munisipal Baucau iha Eskolas Infantil: Publiku ( 1), Privadu (3) no Fundasaun (5) Eskolas Ensino Basiku Publiku (96) no Privadu (8) no Fundasaun (68), Eskolas Ensino Sekundária Publiku (8) no Privadu (1), fundasaun (1) Eskolas Ensino Tekniku Vocasional, Publiku 1, Privadu (2), no Universidade (-). Fundasaun(2) Saúde: Funsionáriu administrasaun no lojistika Médikus lokais (inklui espesialistas) Enfermeiras/os Assistentes enfermeiros parteiras Fasilidade saúde mak : Hospital (1), CHC (8), Postus Saúde (58), Klínika Privada (3), no SISCa (60). MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Munisipiu Baucau hamutuk 14,694 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 12,289 pessoas no invalidus 2,405 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Baucau hamutuk 7,000 pessoas. 3. Bolsa de Mãe : 4, Total funsionariu hamutuk 31 mak destaka ba Munisipiu 25 iha Munisipiu no 6 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). MAP : 154 Extensionistas temporárius no naun Extensionistas CNE : 7 funsionarius PDHJ : 7 pesoas Ministeriu Justisa: 16 funsionarius MCIA : 5, MTAC: 2, MOP: 87, SEJD: 1, SEPFOPE: 13, PDHJ: 6 MAE : 86 kompostu husi: 46 husi Diresaun Distrital STAE: 6 no PNDS: 39 Page 29 of 127

32 MdF : 13(DGA : 4, Imposto 8, Estatistika 1) DESPESAS JERAL AUTORIDADE MUNISIPAL BAUCAU Autoridade Munisipal Baucau hetan alokasaun husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk tokon $3.9. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no secretariado munisipal nian. Husi total orsamentu akumulado ona kustus ba merenda eskolar, alfabetizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk hanesan iha tabela tuir mai ne e Tabela 3.2 Despesa Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Autoridade Municipal de Baucau 1,416 1, ,871 Secretariado de Autoridade Municipal ,783 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NASIONAL DEZENVOLVIMENTO SUKUS (PNDS) Programa PNDS ba Autoridade Munisipal Baucau iha Orsamentu Jeral Estadu 2019 hetan alokasaun hamutuk tokon $1,278,528. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $303,365 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 59 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $975,163 ba suku 24 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e. Tabela : 3.3. Kapital Grants PNDS Kustu Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustus Fiziku Total Operasional Baucau Baguia Afaloicai 5,590 41,225 46,815 Baucau Baguia Alaua Craic 5,590 41,225 46,815 Baucau Baguia Alaua Leten 5,590 41,225 46,815 Baucau Baguia Defauasi 5,590 41,225 46,815 Baucau Baguia Hae Coni 5,805 45,263 51,068 Baucau Baguia Larisula 5,590 41,225 46,815 Baucau Baguia Lavateri 5,160 37,400 42,560 Baucau Baguia Osso Huna 5,590 41,225 46,815 Baucau Baguia Samalari (Baguia) 5,160 37,400 42,560 Baucau Baguia Uacala 5,160 37,400 42,560 Baucau Baucau Bahu 4,945-4,945 Baucau Baucau Bucoli 4,945-4,945 Baucau Baucau Buibau 4,730-4,730 Baucau Baucau Buruma 4,945-4,945 Page 30 of 127

33 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Baucau Baucau Caibada 4,515-4,515 Baucau Baucau Gariuai 5,160-5,160 Baucau Baucau Samalari (Baucau) 4,730-4,730 Baucau Baucau Seiçal 4,730-4,730 Baucau Baucau Tirilolo 4,945-4,945 Baucau Baucau Triloca 4,945-4,945 Baucau Baucau Uailili 4,945-4,945 Baucau Laga Atelari 5,160-5,160 Baucau Laga Libagua 5,160-5,160 Baucau Laga Nunira 5,160-5,160 Baucau Laga Saelari 5,375-5,375 Baucau Laga Sagadate 5,375-5,375 Baucau Laga Samalari (Laga) 5,375-5,375 Baucau Laga Soba 4,945-4,945 Baucau Laga Tequinaumata 4,945-4,945 Baucau Quelicai Abafala 4,730-4,730 Baucau Quelicai Abo 5,160-5,160 Baucau Quelicai Afaçá 5,160-5,160 Baucau Quelicai Baguia 5,160-5,160 Baucau Quelicai Bualale 5,375-5,375 Baucau Quelicai Guruçá 4,730-4,730 Baucau Quelicai Lacoliu 5,160-5,160 Baucau Quelicai Laisorolai De Baixo 5,160-5,160 Baucau Quelicai Laisorolai De Cima 5,160-5,160 Baucau Quelicai Lelalai 5,160-5,160 Baucau Quelicai Letemumo 5,160-5,160 Baucau Quelicai Macalaco 5,160-5,160 Baucau Quelicai Maluro 5,160-5,160 Baucau Quelicai Namanei 5,160-5,160 Baucau Quelicai Uaitame 5,375-5,375 Baucau Vemase Caicua 5,160 37,400 42,560 Baucau Vemase Loilubo 4,730 33,575 38,305 Baucau Vemase Ossouala 4,730 33,575 38,305 Baucau Vemase Ostico 4,730 33,575 38,305 Baucau Vemase Uaigae 5,160 37,400 42,560 Baucau Vemase Uato-Lari 4,730 33,575 38,305 Baucau Vemase Vemasse 5,590 45,475 51,065 Baucau Venilale Bado-Ho'o 5,375 41,438 46,813 Baucau Venilale Baha Mori 4,945 37,613 42,558 Baucau Venilale Fatulia 5,375 41,438 46,813 Baucau Venilale Uai Oli 5,160 37,400 42,560 Baucau Venilale Uailaha 5,375 41,438 46,813 Baucau Venilale Uatu Haco 5,375 41,438 46,813 Baucau Venilale Uma Ana Ico 5,160 37,400 42,560 Baucau Venilale Uma Ana Ulo 4,945 37,613 42,558 Total Total Baucau 303, ,163 1,278,528 Page 31 of 127

34 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Programa PDIM ba Autoridade Munisipal Baucau hetan alokasaun husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk $374,573. Husi total ne e, finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun 9 no projetu foun 2 ne ebe konsentra ba iha rehabilitasaun edifisiu, klinika, eskola, posto seguransa, be mos, muru no seluk-seluk tan hanesan mensiona iha tabela 3.4. tuir ne e. Tabela 3.4. Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MS Reapropriasaun New Construction of Larisula Health Post, sub District Baguia Baucau Baguai Larisula $ 11,508 MS Reapropriasaun New Construction of Larisula Doctor House Sub District Baguai Baucau Baguai Larisula $ - MS Retensauan New Construction of Abafala Health Post, sub District Qualecai Baucau Quelicai Lelalai $ - MS Reapropriasaun New Construction of Community Health Centre Nunira, Sub District Laga Baucau Laga Nunira $ - MAE Reapropriasaun Konstrusaun Moru Haleu Postu Venilale Baucau Venilale Uatohaco $ - MS Reapropriasaun New Construction of Health Post Boleha Sub District Laga Baucau Laga Boleha $ 20,400 MAE Retensauan Ateru Patio Administrasaun Municpio Baucau Baucau Baucau Bahu $ 8,021 MS Reapropriasaun New Construction of Boleha Doctor House, Soba, Sub District Laga Baucau Laga Boleha $ 7,401 SAS Reapropriasaun Dada Beé mos ba komunidade inklui ba Postu PNTL no Centru Saude To Naubere husi Arabaudae Baucau Quelicai Latemumu $ 47,627 SAS Reapropriasaun Konstrusaun Beé mos Suku Samalari ho Sistema Bomba Baucau Baguai Lavateri $ 87,569 MI Reapropriasaun Konstrusaun Moru Haleu Quartel Policia BOP Baucau Baucau Baucau Tirilolo $ 49,279 MAE Reapropriasaun Monta Uma Klaran CCB Baucau Baucau Bahu $ 11,454 SAS Reapropriasaun Konstrusaun Edifisiu SA no Moru Haleu Baucau Baucau Tirilolo $ 18,452 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Baguia Baucau Baguia Alawa Kraik $ 100,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Moru Protesaun Sentru Saude ba Comunidade Nunira Baucau Laga Nunira $ 12,862 Total Baucau $ 374,573 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Autoridade Munisipal Baucau iha 2019 hetan komprimissu apoio parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $4.1 hodi implementa programas/aktividades 16 hanesan mensiona iha tabela 3.5 Tabela 3.5 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Australia UE TOMAK- Agrikultura ba Prosperidade (Timor-Leste) Parseria ba Projetu Agroflorestal Sustentável (PSAF TOMAK maka programa dezenvolvimentu rural xave Austrália nian iha Timor-Leste, ne ebe hari bazeia ba programasaun uluk ne ebe estabelese envolvimentu klean ida ho komunidade rural sira. Programa ne e servisu daudauk iha suku 66 iha munisipiu tolu (Baucau, Bobonaro no Viqueque) ho foku prinsipal atu hadia diak liu tan seguransa aihan no nutrisional uma kain sira nian no ajuda família rural sira atu partisipa iha merkadu agrikola rentável. TOMAK hahu iha fulan Junu 2016 no sei ezekuta iha períodu inisial tinan lima nian, ho posibilidade atu estende tan tinan lima adisional to o Projetu viza kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Projetu iha komponente Page 32 of 127 Pilar AGRIKULTURA, DEZENVOLVIM ENTU RURAL Planu ,071 AGRIKULTURA 942,414

35 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar rua, komponente 1 maka konaba Agrossilvikultura Sustentável ne ebe implementa husi GIZ. Komponente ne e hetan finansiamentu husi União Européia (Millaun Euro 13) no husi Governu Alemãun (Millaun Euro 5). Komponente 2 maka konaba estrada rural atu fornese asesu ba área projetu nian (área Agroflorestal) ne ebe implementa husi OIT (komponente ne e hetan finansiamentu kompletu husi União Européia. Hadia diak liu tan ERA AGRO-FLORESTAL maka komponente parseria ida ESTRADA NO asesu rural ba agrosilvikultura ba Agro-Florestal Sustentável entre Timor-Leste, UE, PONTE (ERA Alemana no OIT, ne ebe sei kontribui ba dezenvolvimentu Agro-Forestry): pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu UE Hadia diak liu tan husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, asesu ba área agroflorestal oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian liu husi sira dezenvolvimentu agroflorestal no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural JICA JICA UNICEF Alemana Australia Projetu ba aumenta Rendimentu Agregadu Familiar liu husi Hametin Produsaun Doméstiku Foz nian iha Timor-Leste Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur (JOCV) Edukasaun Bazika Parseria ba Projetu Agroflorestal Sustentável (PSAF Programa Remata Violensia Kontra Feto sira sira. Projetu iha hanesan objetivu hadia diak liu tan 1) jestaun irrigasaun, 2) produtividade fos nian, 3) asesu ba merkadu ba agrikultor sira, 4) sistema aprovizionamentu no jestaun armanezamentu MCIA nian. Programa Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur viza ba dezenvolvimentu sosiuekonómiku, nomeadamente nível baze nian ba paíz benefisiariu. Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba políticka no prosesu palneamentu hitak ne ebe informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Projetu viza kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Projetu iha komponente rua, komponente 1 maka konaba Agrossilvikultura Sustentável ne ebe implementa husi GIZ. Komponente ne e hetan finansiamentu husi União Européia (Millaun Euro 13) no husi Governu Alemãun (Millaun Euro 5). Komponente 2 maka konaba estrada rural atu fornese asesu ba área projetu nian (área Agroflorestal) ne ebe implementa husi OIT (komponente ne e hetan finansiamentu kompletu husi União Européia). Programa Nabilan Remata Violensia Kontra Feto sira viza apoia povo timoroan no nia governu atu hamenus violensia no hadia diak liu tan moris-diak feto no labarik sira ne ebe afetadu husi violensia. Programa ne e organizadu haleu pilar tolu Timor-Leste nia Planu Nasional Asaun nian konaba Violensia Bazeia ba Jéneru: prevensaun, servisu apoiu no asesu ba justisa. Sei emprega estratéjia lubuk ida atu apoia kapasidade iha ministeriu xave no organizasaun sosiedade civil sira, muda atitude no komportamentu ne ebe kontribui ba violensia no hametin servisu apoiu no Page 33 of 127 Planu ,642 AGRIKULTURA 295,815 INKLUZAUN SOSIAL EDUKASAUN NO FORMASAUN 283, ,655 AGRIKULTURA 234,140 INKLUZAUN SOSIAL 189,697

36 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar rezultadu husi justisa. "Hametin Projetu Apoia Desentralizasaun Administrativa Publika JESTAUN responsabilizasaun liu husi Ezekusaun Efikaz Serbisu Publiku iha Nivel SETOR setor publiku nian Munisipal sei harii estratura multi-ator no multistakeholder PUBLIKU NO liu husi ida ba harii kapasidade iha munisipiu ne ebe GOVERNASAU KOICA fortalesimentu selsionadu ba implementa programa municipal ida no N DIAK instituisional iha estratejia ba hadiak prestasaun servisu publiku no, ikus-liu, anti-korupsaun no dezenvolvimentu Umanu. Prosesu ne e foka-liu ba desentralizasaun problemas: ( )" Governu Japaun IOM UNICEF UNICEF Hametin lideransa signifikativa no partisipasaun feto sira nian iha konstrusaun no dezenvolvimentu Estadu iha Timor- Leste FORTALESIMENT U KAPASIDADE INSTITUSIONAL ATU HAMENUS NO JERE RISKUS DEZASTRE SIRA NIAN IHA TIMOR-LESTE Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Tinan sanuluresinlima liu hafoin Referendu ba Independensia Timor-Leste husi Indonezia, Ajenda Feto nian ba Dame no Seguransa (FDS) kontinua sai nafatin estratura importante ida ba ezamina no aborda kestaun kritika relasionadu ho marjinalizasaun no dizigualdade mak iha hela iha nasaun joven ne e. Projetu ida ne e, buka atu harii kumprimisu ezistente paiz nian ba dezenvolve Planu Asaun Anual (PAA) iha FDS no buka apoiu nafatin ba Feto sira husi eis-sekretariu Estadu Seguransa (agora Ministeriu Interior) hodi halo klean liu tan investimentu iha partisipasaun no lideransa feto sira nian hanesan parte avanzu politika sensivel ba jeneru, no prosesu responsavel no eftivu liu ba harii estadu no harii dame. Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre nian ho Baze iha Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM), Kuidadus Obstétrikus Bázikus Emerjensia nian (BEmOC) Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no interministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Page 34 of 127 SEGURANSA, INKLUZAUN SOSIAL EDUKASAUN NO FORMASAUN Planu , ,173 90,000 SAUDE 28,362 JUSTISA, INKUZAUN SOSIAL 9,120

37 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Lideransa ba feto CTID sei fornese treinamentu ba feto empreendedora sira EDUKASAUN negosiante sira iha ba hadiak sira nia abilidade professional. Abilidade hirak NO Embaixada juventude rural iha ne e sei konsentra ba ajuda feto sira aprende rezolve FORMASAUN EUA Timor-Leste problema iha fatin serbisu no sira sei sai lideres. Planu ,748 UNICEF UNICEF Inkluzaun Sosial Programa Midia & Komunikasaun Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira d) fornese apoiu tekniku atu kontola kualidade iha dezenu, implementasaun no monitorizasaun atividade komunikasaun nian. JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAU N DIAK EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Total 4,109,640 3,150 2,441 Page 35 of 127

38 Page 36 of 127 Ø Cowa Ritabou Aidabaleten Hataz Purugoa Leolima Meligo Leber Opa Tapo/Memo Sanirin Leohito Lebos Batugade Deudet Lupal Molop Saburai Balibo Vila Lontas Lour Guda Tapo Gildapil Manapa Sibuni Oe-Leu Goulolo Dau Udo Carabau Raiheu Odomau Cotabot Colimau Atudara Holsa Ai-Assa Bobonaro Lahomea Malilait Lourba Raifun Soilesu Guenu Lai Ilat- Laun Male- Ubu Atu- Aben Tebabui Raifun Ritabou Rairobo BALIBO ATABAE MALIANA CAILACO BOBONARO LOLOTOE BOBONARO DISTRICT Spatial Distribution of Dwellings Kilometers N Suco Boundary Sub-district Boundary 4 W vehicle track Occupied Dwelling Clinic Community Health Center One-lane road Two-lane sealed road Ø Hospital 4. AUTORIDADE MUNISIPAL BOBONARO Perfil Mapa 4. hatudu pozisaun jeográfika Autoridade Munisipal Bobonaro ho nia luan hamutuk 1,368 km² ho populasaun nain 92,049 tuir Sensus Tabela 4.1 hatudu Autoridade Munisipal Bobonaro iha Postos s 6, Sukus 50 no aldeias 194. Tabela 4.1. Postos s ho Sukus no total aldeias/sukus Atabae Balibo Bobonaro Cailaco Lolotoe Maliana Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Aidabaleten 7 Balibo Vila 7 Ai Assa 6 Atudara 4 Deudet 3 Holsa 6 Atabae 5 Batugade 3 Atu Aben 2 Dau Udo 2 Gildapil 2 Lahomea 5 Hataz 4 Cowa 5 Bobonaro 3 Goulolo 4 Guda 4 Odamau 4 Rairobo 4 Leohito 5 Carabau 5 Gueno Lai 3 Lebos 2 Raifun Leolima 4 Colimau 5 Manapa 3 Lontas 3 Ritabou Sanirin 3 Kota Boot Meligo 4 Lupal 3 Saburai Ilat-Laun 3 Purugoa 2 Opa 3 Tapo /Memo Leber 5 Raiheu Lour

39 Atabae Balibo Bobonaro Cailaco Lolotoe Maliana Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Sukus T.Aldeia Lourba Malilait Maliubu Molop Oeleo Sibuni Soileco Tapo Tebabui Data husi : MAE na Estatistica Funsionáriu Governu iha Autoridade Munisipal Bobonaro kompostu: SES: Polísias kompostu husi : 100 Seguransa Sivil no 5 funsionarius administrativas Bombeirus 4. 2 Imigrasaun Edukasaun 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (51 ) no Privadu (9) no Fundasaun (0) 2. Professores Ensino Basiku: 998 Públiku ho Privadu (71). 3. Professores Ensino Sekundárius: 95 Públiku ho Privadu Profesores Ensino Tekniku Sekundáriu: 7 Públiku ho (-) Privadu Autoridade Munisipal Bobonaro iha Eskolas Infantil : Publiku (28), Fundasaun (9) Eskolas Ensino Basiku Publiku (96) no Privadu ( 76), Eskolas Ensino Sekundárias Jeral : Publiku (8) no Fundasaun 2, Eskolas Ensino Tekniku Vokasional Publiku (2) no Privadu (4). Saude: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika : Médikus lokais (inklui espesialistas) Enfermeiras/os e 4. 6 Assistentes enfermeiros parteiras. Fasilidade saúde mak Ospital (1), CHC (9), Postus Saúde (27), Kliníkas Privadas (2), ho SISCa (50). MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Munisipiu Bobonaro hamutuk 9,729 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 9,277 pessoas no invalidus 452 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Bobonaro hamutuk 5,451 pessoas. 3. Bolsa de Mãe : 5, Total funsionariu hamutuk 28 mak destaka ba Munisipiu 23 iha Munisipiu no 5 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). MAP : 142 Extensionistas no naun Extensionistas permanentes no temporárius CNE : 5 funsionarius Page 37 of 127

40 Ministeriu Justisa: 14 funsionarius PDHJ : 8 SEJD : 2, MCIA: 7, MTAC 3, MOP: 45, PDHJ : 5, SEPFOPE: 12 MAE : 86, kompostu husi : Diresaun Distrital 46 STAE 6 no PNDS 34 MdF : 46 - DGA ( Regional Batugade 20, Regional Maliana 15) - DNImposto (Regional Maliana 8),DG estatistika 3,oficial tesouro 1 DESPESAS JERAL AUTORDADE MUNISIPAL BOBONARO Autoridade Munisipal Bobonaro hetan despezas husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk tokon $4.1. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no Secretariado Autoridade Munisipal nian. Husi total orsamentu akumulado ona kustus ba merenda eskolar, alfabetizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk mak hanesan tabela tuir mai ne e Tabela 4.2 Despesas Jeral. Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Autoridade Municipal de Bobonaro 1,438 2, ,110 Secretariado de Autoridade Municipal ,611 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação 228 1, ,305 Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NASIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Programa PNDS ba Autoridade Munisipal Bobonaro hetan alokasaun orsamentu husi Orsamentu Jeral Estadu hamutuk rihun $952,995. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $250,045 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 50 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $702,950 ba suku 18 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e. Tabela 4.3. Kapital Grants - PNDS Kustu Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustus Fiziku Total Operasional Bobonaro Atabae Aidabaleten 5,590 45,475 51,065 Bobonaro Atabae Atabae 4,730 33,575 38,305 Bobonaro Atabae Hataz 4,945 37,613 42,558 Bobonaro Atabae Rairobo 5,590 41,225 46,815 Bobonaro Balibo Balibo Vila 4,945-4,945 Bobonaro Balibo Batugade 5,375-5,375 Page 38 of 127

41 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Bobonaro Balibo Coua 5,160-5,160 Bobonaro Balibo Leohito 4,945-4,945 Bobonaro Balibo Leolima 4,945-4,945 Bobonaro Balibo Sanirin 5,375-5,375 Bobonaro Bobonaro Ai-Assa 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Atu-Aben 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Bobonaro 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Carabau 5,375-5,375 Bobonaro Bobonaro Colimau 5,160-5,160 Bobonaro Bobonaro Cota Bo'ot 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Ilat-Laun 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Leber 5,160-5,160 Bobonaro Bobonaro Lour 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Lourba 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Maliubu 4,945-4,945 Bobonaro Bobonaro Malilait 5,160-5,160 Bobonaro Bobonaro Molop 5,160-5,160 Bobonaro Bobonaro Oeleo 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Sibuni 5,160-5,160 Bobonaro Bobonaro Soileco 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Tapo 4,730-4,730 Bobonaro Bobonaro Tebabui 5,160-5,160 Bobonaro Cailaco Atudara 4,730-4,730 Bobonaro Cailaco Dau Odo 4,730-4,730 Bobonaro Cailaco Goulolo 4,730-4,730 Bobonaro Cailaco Guenu Lai 4,730-4,730 Bobonaro Cailaco Manapa 4,300-4,300 Bobonaro Cailaco Meligo 4,945-4,945 Bobonaro Cailaco Purugua 4,945-4,945 Bobonaro Cailaco Raiheu 4,730-4,730 Bobonaro Lolotoe Deudet 5,590 41,225 46,815 Bobonaro Lolotoe Gildapil 5,590 41,225 46,815 Bobonaro Lolotoe Guda 5,590 41,225 46,815 Bobonaro Lolotoe Lebos 5,590 41,225 46,815 Bobonaro Lolotoe Lontas 5,590 41,225 46,815 Bobonaro Lolotoe Lupal 5,590 41,225 46,815 Bobonaro Lolotoe Opa 5,590 41,225 46,815 Bobonaro Maliana Holsa 4,730 37,825 42,555 Bobonaro Maliana Lahomea 4,730 37,825 42,555 Bobonaro Maliana Odomau 4,730 37,825 42,555 Bobonaro Maliana Raifun 4,515 33,788 38,303 Bobonaro Maliana Ritabou 4,730 37,825 42,555 Bobonaro Maliana Saburai 4,945 37,613 42,558 Bobonaro Maliana Tapo/Memo 4,515 33,788 38,303 Total Total Bobonaro 250, , ,995 Page 39 of 127

42 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Programa PDIM ba Autoridade Munisipal Bobonaro hetan alokasaun orsamentu husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk $1,022,621. Husi total ne e, finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun 3 no projetu foun 8 ne ebe konsentra ba iha rehabilitasaun edifisiu, merkadu, residensia, klinika, eskola no sentru turistiku hanesan mensiona iha tabela 4.4. tuir ne e. Tabela 4.4. Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MAE Reapropriasaun Rehabilitasaun Edificio Administrasaun Municipiu Bobonaro Bobonaro Maliana Holsa $ 5,533 MAE Retensauan Rehabilitasaun Rezidensia Administrador Munisipiu Bobonaro Bobonaro Maliana Lahomea $ - MAE Reapropriasaun Konstrusaun Merkadu Foun Ai Balu Suku Ritabou Bobonaro Maliana Ritabou $ 42,088 MAE Reapropriasaun Konstrusaun Merkadu Foun Soso Suku Holsa Bobonaro Maliana Soso $ - MAE Reapropriasaun Rehabilitasaun Rezidensia ba Funsionariu Munisipiu Bobonaro Maliana Lahomea $ - MS Projetu Foun Konstrusaun ESTV Atabae-Bobonaro (CA + CB) Bobonaro Atabae Aidaba Leten $ 125,000 MS Projetu Foun Konstrusaun ESTV Malibaca Maliana -Bobonaro (CA + CB) Bobonaro Maliana Holsa $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Molop Bobonaro Bobonaro Molop $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Manapa Bobonaro Cailaco Manapa $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Dau Udo Bobonaro Cailaco Dau Udo $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Lupal Bobonaro Lolotoe Lupal $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Gildapil Bobonaro Lolotoe Gildapil $ 125,000 MTCI Projetu Foun Konstrusaun Centru Informasaun Turistico Bobonaro Maliana $ 100,000 Total Bobonaro $ 1,022,621 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Autoridade Munisipal Bobonaro iha 2019 hetan komprimissu apoio orsamentu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk $3.1 hodi implementa programas/aktividades hamutuk 14 hanesan mensiona iha tabela 4.5. Tabela 4.5 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Australia USAID Projetu nia Titulu TOMAK- Agrikultura ba Prosperidade (Timor-Leste) USAID nia projetu Avansa Agrikultura Projetu nia Deskripsaun TOMAK maka programa dezenvolvimentu rural xave Austrália nian iha Timor-Leste, ne ebe hari bazeia ba programasaun uluk ne ebe estabelese envolvimentu klean ida ho komunidade rural sira. Programa ne e servisu daudauk iha suku 66 iha munisipiu tolu (Baucau, Bobonaro no Viqueque) ho foku prinsipal atu hadia diak liu tan seguransa aihan no nutrisional uma kain sira nian no ajuda família rural sira atu partisipa iha merkadu agrikola rentável. TOMAK hahu iha fulan Junu 2016 no sei ezekuta iha períodu inisial tinan lima nian, ho posibilidade atu estende tan tinan lima adisional to o Avansa Agrikultura sei kontribui atu aselera kresimentu ekonómiku sustentável no inkluzivu iha setor agríkola iha Timor-Leste. Projetu ne e halo parte esforsu USAID nian atu tulun Timor-Leste hodi sai prósperu, saudável no demokráticku liu. Avansa Agrikultura projeta atu integra kresimentu ekonomiku ho inisiativa prezidensial rua, hodi bele Page 40 of 127 PND nia Sub Pilar AGRIKULTURA, DEZENVOLVIM ENTU RURAL Planu ,071 AGRIKULTURA 793,761

43 Doador JICA Australia UNICEF KOICA JICA IOM Projetu nia Titulu Projetu ba aumenta Rendimentu Agregadu Familiar liu husi Hametin Produsaun Doméstiku Foz nian iha Timor- Leste Programa Remata Violensia Kontra Feto sira Edukasaun Bazika "Hametin responsabilizasau n setor publiku nian liu husi fortalesimentu instituisional iha anti-korupsaun no desentralizasaun ( )" Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur (JOCV) FORTALESIME NTU KAPASIDADE INSTITUSIONA L ATU HAMENUS NO JERE RISKUS Projetu nia Deskripsaun halo progresu signifikativu relasiona ho meta no objetivu ne ebe deskreve iha Inisiativa Fo Han ba Futuru (FTF) no Mudansa Klimatika Global (GCC) sira, liu husi avansu iha kresimentu ne ebe setor privadu maka lidera. Hari hatutan husi Komunidade ba Agrikultura Dezenvolvimentu (DAC), ne ebe remata iha Trimestre Daruak tinan fiskal 2015 nian, Avansa Agrikultura sei apoia Ministeriu Agrikultura (MAF) Timor- Leste nian hodi alkansa nia Planu Estratejiku ( ) liu husi hadia kapasitasaun no estensaun relasiona ho agrikultura, introdusaun sistema irrigasaun gota, no promove kuda modo folin as hanesan modo rendimentu nian. Projetu iha hanesan objetivu hadia diak liu tan 1) jestaun irrigasaun, 2) produtividade fos nian, 3) asesu ba merkadu ba agrikultor sira, 4) sistema aprovizionamentu no jestaun armanezamentu MCIA nian. Programa Nabilan Remata Violensia Kontra Feto sira viza apoia povo timoroan no nia governu atu hamenus violensia no hadia diak liu tan moris-diak feto no labarik sira ne ebe afetadu husi violensia. Programa ne e organizadu haleu pilar tolu Timor-Leste nia Planu Nasional Asaun nian konaba Violensia Bazeia ba Jéneru: prevensaun, servisu apoiu no asesu ba justisa. Sei emprega estratéjia lubuk ida atu apoia kapasidade iha ministeriu xave no organizasaun sosiedade sivil sira, muda atitude no komportamentu ne ebe kontribui ba violensia no hametin servisu apoiu no rezultadu husi justisa. Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Projetu Apoia Desentralizasaun Administrativa Publika liu husi Ezekusaun Efikaz Serbisu Publiku iha Nivel Munisipal sei harii estratura multi-ator no multi-stakeholder ida ba harii kapasidade iha munisipiu ne ebe selesionadu ba implementa programa munisipal ida no estratejia ba hadiak prestasaun servisu publiku no, ikus-liu, dezenvolvimentu Umanu. Prosesu ne e foka-liu ba problemas no dezafiu mak hasoru husi prestasaun servisu publiku, tuir husi prosesu kontinuo ida konaba aprendizajen no diskursaun interativa ne ebe involve parte interesadas hotu, inklui komunidade lokal, setor privadu, organizasaun naun-governamental nst. Programa Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur viza ba dezenvolvimentu sosiuekonómiku, nomeadamente nível baze nian ba paíz benefisiariu. Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre nian ho Baze iha Page 41 of 127 PND nia Sub Pilar Planu 2018 AGRIKULTURA 591,631 INKLUZAUN SOSIAL EDUKASAUN NO FORMASAUN JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAUN DIAK INKLUZAUN SOSIAL EDUKASAUN NO FORMASAUN 189, , , ,394 90,000

44 Doador UNICEF USAID UNICEF Embaxada EUA UNICEF Projetu nia Titulu DEZASTRE SIRA NIAN IHA TIMOR-LESTE Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian USAID nia Avansa Monitorizasaun no Avaliasaun Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Feto dirije dame no dezenvlvimentu ekonomiku Inkluzaun Sosial Projetu nia Deskripsaun Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM), Kuidadus Obstétrikus Bázikus Emerjensia nian (BEmOC), no Jestaun Integradu Moras Infantil nian (AIDPI). (2) Projetu nutrisaun ne ebe aborda dezafiu subnutrisaun ne ebe labarik no feto timor sira enfrenta. Objetivu Avansa M & A mak atu tulun monitorizasaun projetu Avansa Agrikultura durante avaliasaun projetu DAC no Avansa Agrikultura sira nian. Esforsu hirak ne e mak sei informa jestaun projetu no orienta dezenvolvimentu atividade futuru sira nian. Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Projetu haforsa Komisaun Nasional ba Labarik sira atu koordena lina ministeriu sira bainhira halo politika no aloka orsamentu ba labarik sira. Objetivu projetu mak atu hamenus marjinalizasaun feto sira nian, hodi eduka sira no sira nia komunidade konaba igualdade jeneru, prevensaun violensia bazeia ba jeneru, rezolusaun pasifika ba konflitu no hadiak abilidade empreendedora sira nian. Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Projetu Dadus, Monitorizasaun no Avaliasaun sei apoia kriasaun sistema nasional forte ida konaba monitorizasaun no avaliasaun atu produz evidensia iha tempo real, kredivel, ne ebe ita bele fiar no uza, hodi permite inkorpora deskoberta, rekomendasaun no lisaun hirak ne ebe ita aprende iha prosesu foti desizaun no Page 42 of 127 PND nia Sub Pilar Planu 2018 SAUDE 28,362 AGRIKULTURA 12,000 JUSTISA, INKLUZAUN SOSIAL INKLUZAUN SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAUN DIAK 9,120 5,000 3,150

45 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Planu 2018 apoia projetu reforma no inovasaun hirak nian. Programa Midia & Komunikasaun Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL 2,789 UNICEF disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira. Total 3,120,514 Page 43 of 127

46 W N S E 5. ADMINISTRASAUN MunisipAL COVA-LIMA COVALIMA DISTRICT Spatial Distribution of Dwellings Zulo Ucecai Mape Lepo Fatuleto Lour FATUMEAN Belulik Leten Fatumea Nanu Dato Rua Foholulic FATULULIC Fatululic Dato Tolu Lactos FOROHEM Fohoren TILOMAR Lalawa Taroman Holpilat Belecasac MAUKATAR Debos Ogues Casabauc Maudemo Ø Matai Suai Loro Labarai SUAI Camenasa Beco Tashilin Zulo ZUMALAI Raimea Occupied Dwelling Clinic Com munity Health Center Suco Boundary Sub-district Boundary Two-lane sealed road One-lane road 4 W vehicle track K ilom e ter s Perfil hatudu pozisaun jeográfika Administrasaun Munisipal Cova-Lima iha area luan 1,226 km², ho populasaun ema nain 59,455 tuir Sensus Munisipiu Cova-Lima iha Posto 7, Sukus 30 no aldeias 148 ne ebé hatudu iha Tabela 5.1. Posto Zumalai iha Sukus barak liu kompara ho Sukus seluk iha Administrasaun Munisipal Cova-Lima. Tabela 5.1. Posto ho Sukus no Total Aldeias/Sukus Fatululic Sukus Total Sukus Aldeias Fatululic 3 Dato Rua Taroman 5 Dato Tolu Fohorem Total Aldeias Mape/ Zumulai Sukus Total Aldeias Maucatar Suai Tilomar Fatumean Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus 3 Tashilin 4 Belecasac 7 Beco 11 Beiseuc 7 Belulic Leten Total Aldeias 4 3 Fatuleto 5 Holpilat 6 Debos 9 Lalawa 6 Fatumea Fohoren 5 Lepo 5 Matai 4 Camenaça 4 Maudemo 7 Nanu 4 Lactos 4 Lour 7 Ogues 5 Labarai 5 Casabauc Mape Suai Loro Raimeia Ucecai Zulo Data husi : MAE no Estatistica Page 44 of 127

47 Funsionáriu Governu iha Administrasaun Munisipal Cova-Lima kompostu : SES: Polísias : kompostu husi 74 Seguransa Sivil no 2 funsionarius administrativas bombeiros Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (10 ) no Privadu, Privadu 15 no Fundasaun (6 ) professores Ensino Basiku Públiku ho (-) Privadu Profesores Ensino Sekundárius Jeral Públiku ho 77 Privadu Profesores Sekundárius Tecniku Vokasional Públiku ho (-) Privadu Fasilidade Munisipiu Cova Lima maka hanesan Eskolas Infantil Publiku 5, Privadu 13 no Fundasaun Ensino Basiku Publiku 85 no privadu 11, Eskolas Ensino Sekundária Jeral Publiku 1 no Privadu 2, Eskolas Ensino Secundária Tekniku Vokasional Publiku 1 no Privadu (-). Saúde: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika : Médikus lokais (inclui espesialistas) Enfermeirus e Assistentes enfermeiros Parteiras Fasilidade saúde iha Munisipiu Cova Lima mak hanesan Ospital 1, CHC 7, ho Postus Saúde 16, SISCA 30, no klinika Privadu 1. MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Munisipiu Covalima hamutuk 6,956 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 6,788 pessoas no invalidus 168 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Covalima hamutuk 3, Bolsa de Mãe : 5, Total funsionariu hamutuk 12 mak destaka ba Munisipiu 5 iha Munisipiu no 7 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). MAP : 142 Extensionistas no naun Extensionistas CNE : 6 funsionarius Ministeriu Justisa: 10 funsionarius SEJD : 1, MCIA: 5, MTAC: 1, MOP: 34, SEPFOPE: 2 MAE : 85: Kompostu husi : Diresaun Distrital 51 STAE 6 no PNDS 28 MdF : 14 - DGAlfandegas : Regional Suai : 10 - Diresaun Nasional Patrimonio Estado : funsionariu 2 - DG Estatistika : Ajente Estatistika 1 - DG Tesouro : Ofisial Tezouro 1 Page 45 of 127

48 DESPESAS JERAL ADMINISTRASAUN MUNISIPAL COVALIMA Administrasaun Munisipal Covalima hetan despezas husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk tokon $2.9. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no Secretariado Administrasaun Munisipal nian. Husi total orsamentu akumuladu ona kustus ba merenda eskolar, alfabitizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk mak hanesan tabela 5.2 Tabela 5.2 Despesas Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Administração Municipal de Covalima 1,272 1, ,887 Secretariado de Administração Municipal ,283 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Alokasaun orsamentu ba programa PNDS husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 iha Administrasaun Munisipal Cova-Lima hamutuk $582,098. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $151,360 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 30 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $430,738 ba suku 12 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e. Tabela 5.3. Kapital Grants - PNDS Kustu Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustus Fiziku Total Operasional Covalima Fatululic Fatululic 5,160-5,160 Covalima Fatululic Taroman 5,160-5,160 Covalima Fatumean Belulic Leten 5,375-5,375 Covalima Fatumean Fatumea 5,160-5,160 Covalima Fatumean Nanu 5,160-5,160 Covalima Fohorem Dato Rua 5,160 37,400 42,560 Covalima Fohorem Dato Tolu 5,160 37,400 42,560 Covalima Fohorem Fohoren 5,160 37,400 42,560 Covalima Fohorem Lactos 5,160 37,400 42,560 Covalima Maucatar Belecasac 4,945 37,613 42,558 Covalima Maucatar Holpilat 4,730 33,575 38,305 Covalima Maucatar Matai 4,515 33,788 38,303 Covalima Maucatar Ogues 4,300 29,750 34,050 Covalima Suai Beco 4,945-4,945 Covalima Suai Camenaça 4,515-4,515 Covalima Suai Debos 4,945-4,945 Page 46 of 127

49 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Covalima Suai Labarai 4,515-4,515 Covalima Suai Suai Loro 4,515-4,515 Covalima Tilomar Beiseuc 4,945 37,613 42,558 Covalima Tilomar Casabuac 4,730 33,575 38,305 Covalima Tilomar Lalaua 4,945 37,613 42,558 Covalima Tilomar Maudemo 4,945 37,613 42,558 Covalima Zumalai Fatuleto 5,160-5,160 Covalima Zumalai Lepo 5,160-5,160 Covalima Zumalai Lour 5,375-5,375 Covalima Zumalai Mape 5,160-5,160 Covalima Zumalai Raimea 6,020-6,020 Covalima Zumalai Tashilin 5,375-5,375 Covalima Zumalai Ucecai 5,590-5,590 Covalima Zumalai Zulo 5,375-5,375 Total Total Covalima 151, , ,098 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Administrasaun Munisipal Covalima hetan alokasaun orsamentu ba programa PDIM hamutuk rihun $921,713. Husi total ne e, finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun 1 no projetu foun 9 ne ebe konsentra ba posto/residensia saude, eskola, irigasaun, no kanalizasaun be mos hanesan mensiona iha tabela 5.4. Tabela 5.4. Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MS Reapropriasaun Konstrusaun Posto Saude Iha Aldeia Beidasi Covalima Fatululik Fatululik $ - MAE Reapropriasaun New Construction of Teda Chapel Covalima Suai Vila Beco $ 6,713 ME Retensauan Nova Construcao EBF Haemanu Covalima Suai Vila Beco $ - MAE Retensauan Requalificacao do Edificio da Administrasaun Municipal Covalima Covalima Suai Vila Debos $ - ME Retensauan Konstrusaun Escola EBF Mausabi/Teda Covalima Suai Beco $ - Agricultura Projetu Foun Konstrusaun Irrigasaun Iha Suai Loro Covalima Suai Suai Loro $ 40,000 MEJD Projetu Foun Konstrusaun Eskola Tekniko Professional Zumalai Covalima Zumalai Lour $ 150,000 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Acarlaran Suai - Covalima (CA + CB) Covalima Suai Suai Loro $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Lepo - Zumalai Covalima Zumalai Lepo $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Fatuleto - Zumalai Covalima Zumalai Fatuleto $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Belulik Leten Covalima Fatumean Belulik Leten $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Taroman Covalima Fatululik Taroman $ 125,000 MEJD Projetu Foun Konstrusaun Eskola Basika Filial Purbiti - iha ILA Covalima Maukatar Belekasak $ 50,000 MEJD Projetu Foun Kanalizasaun be'e mos ba Eskola Basika Filial Lepo Covalima Zumalai Lepo $ 50,000 Total Covalima $ 921,713 Page 47 of 127

50 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Administrasaun Munisipal Cova-Lima iha 2019 hetan komprimissu apoio finanseira husi parseiru desenvolvimentu hamutuk $1.7 implementa programa/aktividades 11 hanesan mensiona iha tabela 5.5 Tabela 5.5 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar UNDP UE Australia Governu Japaun UNICEF Harii reziliensia lina kosteira Timor-Leste nian ba proteje komunidade lokal no sira nia meius subsistensia ( ) Hadia diak liu tan asesu rural ba agrosilvikultura (ERA Agro-Forestry): Hadia diak liu tan asesu ba área agro-florestal sira Programa Remata Violensia Kontra Feto sira Hametin lideransa signifikativa no partisipasaun feto sira nian iha konstrusaun no dezenvolvimentu Estadu iha Timor- Leste Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian Objetivu projetu LDCF mak atu hametin rezilensia komunidade kosteira liu husi introdusaun ba abordajen bazeia ba natureza ba protesaun kosteira. Kestaun ba area kosteira maka kompleksu no intersetorial. Ne eduni, projetu ne e, emprega abordajen integrada ida, bainhira adapta atividade hodi tuir nesesidade espesifikada konaba dezafiu no prioridade GTL nian. ERA AGRO-FLORESTAL maka komponente parseria ida ba Agro-Florestal Sustentável entre Timor-Leste, UE, Alemana no OIT, ne ebe sei kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian liu husi dezenvolvimentu agroflorestal no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Programa Nabilan Remata Violensia Kontra Feto sira viza apoia povo timoroan no nia governu atu hamenus violensia no hadia diak liu tan moris-diak feto no labarik sira ne ebe afetadu husi violensia. Programa ne e organizadu haleu pilar tolu Timor-Leste nia Planu Nasional Asaun nian konaba Violensia Bazeia ba Jéneru: prevensaun, servisu apoiu no asesu ba justisa. Sei emprega estratéjia lubuk ida atu apoia kapasidade iha ministeriu xave no organizasaun sosiedade civil sira, muda atitude no komportamentu ne ebe kontribui ba violensia no hametin servisu apoiu no rezultadu husi justisa. Tinan sanuluresinlima liu hafoin Referendu ba Independensia Timor-Leste husi Indonezia, Ajenda Feto nian ba Dame no Seguransa (FDS) kontinua sai nafatin estratura importante ida ba ezamina no aborda kestaun kritika relasionadu ho marjinalizasaun no dizigualdade mak iha hela iha nasaun joven ne e. Projetu ida ne e, buka atu harii kumprimisu ezistente paiz nian ba dezenvolve Planu Asaun Anual (PAA) iha FDS no buka apoiu nafatin ba Feto sira husi eis-sekretariu Estadu Seguransa (agora Ministeriu Interior) hodi halo klean liu tan investimentu iha partisipasaun no lideransa feto sira nian hanesan parte avanzu politika sensivel ba jeneru, no prosesu responsavel no eftivu liu ba harii estadu no harii dame. Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM), Kuidadus Obstétrikus Bázikus Emerjensia nian (BEmOC). Page 48 of 127 Planu 2019 AMBIENTE 591,409 ESTRADA NO PONTE INKLUZAU N SOSIAL SEGURANS A, INKLUZAU N SOSIAL 546, , ,173 SAUDE 94,540

51 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar IOM UNICEF UNICEF UNICEF Embaixad a EUA UNICEF FORTALESIMENTU KAPASIDADE INSTITUSIONAL ATU HAMENUS NO JERE RISKUS DEZASTRE SIRA NIAN IHA TIMOR- LESTE Edukasaun Bazika Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Inkluzaun Sosial Treinamentu konaba Konvensaun konaba Direitu Ema sira ne ebe iha Defisiensia Programa Midia & Komunikasaun Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre nian ho Baze iha Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Inisiativa Eskola Belun ba Labarik sira dezenvolve modelu inovador ida konaba Eskola Foun iha agrupamentu eskolar 240 no Ministériu Edukasaun sei estende ba eskola hotu liu husi formasaun professor no diretor eskola sira, hadia diak liu tan sala aula, haforsa jestaun eskolar no promove papel Asosiasaun Aman/Inan no Professor sira nian hodi apoia jestaun eskolar. Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Projetu ne e iha objetivu atu aumenta konesimentu komunidade no atuoridade lokal sira konaba direitu ema sira ne ebe iha defisiensia no muda persepsaun publiku sira nian konaba kestaun defisiensias. Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun EDUKASAU N NO FORMASAU N EDUKASAU N NO FORMASAU N JUSTISA, INKLUZAU N SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNAS AUN DIAK INKLUZAU N SOSIAL EDUKASAU N NO FORMASAU N, INKLUZAU N SOSIAL Planu ,000 49,931 9,120 3,600 3,537 2,789 Page 49 of 127

52 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Planu 2019 Pilar konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira. Total 1,698,857 Page 50 of 127

53 Page 51 of 127 Ø METINARO CRISTO REI VERA CRUZ DOM ALEIXO NAIN FETO Hera Dare Duyung (Sereia) Comoro SABULI Becora Bairropite Metiaut Balibar Camea Vila Verde Bidau Santana Lahane Oriental Culuhun Fatuhada DILI DISTRICT Spatial Distribution of Dwellings Suco Subdistrict Two-lane sealed road Occupied Dwelling Ø Clinic Hospital Community Health Centre 4 W vehicle road One-lane road Beloi Biceli Macadade Maquili Atauro/ Vila maumeta ATAURO Kilometers Kilometers N E W S 6. AUTORIDADE MUNISIPAL DILI PERFIL Mapa 6 hatudu pozisaun jeográfika Autoridade Munisipal Dili iha luan hamutuk 372 km² ho populasaun 234,026 tuir Sensus Autoridade Munisipal Dili iha Posto 6 ho Sukus 31 no aldeias 241 hanesan hatudu iha Tabela 6.1. Tabela 6.1. Posto ho Sukus no total Aldeias/Sukus Ataúro Cristo Rei Dom Aleixo Metinaro Nain Feto Vera Cruz Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Beloi 4 Bidau Santana 4 Bairro Pite 32 Duyung (Sereia) 10 Bidau Lecidere 2 Caicoli 3 Biqueli 4 Balibar 4 Kampung Alor 3 Sabuli 4 Acadiru Hun 3 Dare 10 Macadade 4 Becora 14 Comoro Santa Cruz 12 Lahane 11

54 Ataúro Cristo Rei Dom Aleixo Metinaro Nain Feto Vera Cruz Sukus Total Total Total Sukus Total Sukus Total Sukus Total Sukus Sukus Aldeias Aldeias Aldeias Aldeias Aldeias Aldeias Ocidental Maquili 4 Meti Aut 3 Fatuhada Lahane 13 Mascarenhas 6 Oriental Vila 3 Camea Bemori 7 Vila Verde 9 /Maumeta Culu Hun Gricenfor 3 Colmera Hera Motael 5 Data husi : MAE no Estatistica Funcionarios no Fasilidade iha Autoridade Munisipal Dili: SES : 448 Polisias, 45 Seguransa Sivil Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (56 ) Privadu /Fundasaun ,164 professores Ensino Basiku Públiku ho (361) Privadu Profesores Ensino Sekundárius Jeral Públiku, 108 Privadu / Fundasaun Profesores Sekundárius Tecniku Vokasional Públiku ho (30) Privadu Fasilidade Munisipiu Dili maka hanesan Eskolas Infantil Publiku 14, Privadu 20 no Fundasaun 14 Ensino Basiku Publiku 66 no privadu 19 no Fundasaun 14, Eskolas Ensino Sekundária Jeral Publiku 8, Privadu 6 no Fundasaun 7, Eskolas Ensino Secundária Tekniku Vokasional Publiku 3 no Privadu (2) Universidade Publiku 1 no Privadu 10. Nune e mós iha eskolas, universidades, ho fasiliade sira seluk Saúde : 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika : Médikus lokais (inclui espesialistas) Enfermeirus e Assistentes enfermeiros Parteiras Fasilidade saude ne ebé iha Autoridade Munisipal Dili mak Ospitais (1), CHC (7), Postus Saúde (17), Klinikas privada (29), SISCas (30)..MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Munisipiu Dili hamutuk 8,975 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 7,866 pessoas no invalidus 1,109 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Dili hamutuk 2, Bolsa de Mãe : 6, Total funsionariu hamutuk 15 mak destaka ba Munisipiu 9 iha Munisipiu no 6 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). Ministeriu Justisa: 171 funsionarius MTAC : 3 CNE : 6 MAE : 471: kompostu husi : Dirsaun Distrital 437 STAE 7 no PNDS 27 MdF : Ofisial Tesouro 1 Page 52 of 127

55 DESPESAS JERAL AUTORIDADE MUNISIPAL DILI Autoridade Munisipal Dili hetan alokasaun orsamentu husi Orsamentu Jeral Estadu hamutuk tokon $6.2. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no secretariado Autoridade Munisipal nian. Husi total orsamentu akumulado ona kustus ba merenda eskolar, alfabitizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk mak hanesan iha tabela tuir mai ne e. Tabela 6.2 Despesas Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Autoridade Municipal de Díli 1,900 3, ,229 Secretariado de Autoridade Municipal 1,093 1, ,147 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação 519 1, ,456 Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Autoridade Munisipal Dili hetan alokasaun orsamentu ba programa PNDS husi Orsamentu Jeral Estadu hamutuk $857,910. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $150,285 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 30 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $707,625 ba suku 12 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e. Tabela 6.3. Kapital Grants - Programa PNDS Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Total Dili Atauro Beloi 5,160-5,160 Dili Atauro Biqueli 5,805-5,805 Dili Atauro Macadade 5,590-5,590 Dili Atauro Maquili 5,375-5,375 Dili Atauro Vila Maumeta 5,160-5,160 Dili Cristo Rei Ailoc Dili Cristo Rei Balibar 4,730 29,325 34,055 Dili Cristo Rei Becora 4,945 29,113 34,058 Dili Cristo Rei Bidau Santana 5,375 28,688 34,063 Dili Cristo Rei Camea 4,945 29,113 34,058 Dili Cristo Rei Culu Hun 4,945 29,113 34,058 Page 53 of 127

56 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Total Dili Cristo Rei Hera 5,160 28,900 34,060 Dili Cristo Rei Meti Aut 4,300 29,750 34,050 Dili Dom Aleixo Bairo Pite 4,945 29,113 34,058 Dili Dom Aleixo Bebonuc Dili Dom Aleixo Comoro 4,945 29,113 34,058 Dili Dom Aleixo Fatuhada 4,730 29,325 34,055 Dili Dom Aleixo Kampung Alor 4,730 29,325 34,055 Dili Dom Aleixo Madohi Dili Dom Aleixo Manleuana Dili Metinaro Mantelolão Dili Metinaro Sabuli 4,730 33,575 38,305 Dili Metinaro Wenunuc 4,945-4,945 Dili Nain Feto Acadiru Hun 4,515 29,538 34,053 Dili Nain Feto Bemori 4,730 29,325 34,055 Dili Nain Feto Bidau Lecidere 4,300-4,300 Dili Nain Feto Grincenfor 4,300 29,750 34,050 Dili Nain Feto Lahane Oriental 4,945 29,113 34,058 Dili Nain Feto Santa Cruz 4,730 29,325 34,055 Dili Vera Cruz Caicoli 4,515 29,538 34,053 Dili Vera Cruz Colmera 4,515 29,538 34,053 Dili Vera Cruz Dare 4,300 29,750 34,050 Dili Vera Cruz Lahane Ocidental 4,730 29,325 34,055 Dili Vera Cruz Mascarenhas 4,730 29,325 34,055 Dili Vera Cruz Motael 4,515 29,538 34,053 Dili Vera Cruz Vila Verde 4,945 29,113 34,058 Total Dili 150, , ,910 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Autoridade Munisipal Dili hetan alokasaun orsamentu ba programa PDIM husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk $377,325. Husi total ne e, finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun 1 no projetu foun 8 ne ebe konsentra ba rehabilitasaun jardim, eskola no sede suku hanesan temi iha tabela 6.4. Tabela 6.4. Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MT Reapropriasaun Rehabilitasaun no Konstrusaun Jardim Kristo Rei Dili Cristo Rei Metiaut $ 9,814 MTCI Projetu Foun Rehabilitasaun no Konstrusaun Jardim Kristo Rei Faze II Dili Cristo Rei Metiaut $ 42,511 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV 28 Novembro - Dili (Rf) Dili Cristo Rei Becora $ 100,000 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Economia Becora-Dili (Rf) Dili Cristo Rei Becora $ 100,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Ailok Dili Cristo Rei Ailok $ 25,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Bebonuk Dili Dom Aleixo Bebonuk $ 25,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Madohi Dili Dom Aleixo Madohi $ 25,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Manleuana Dili Dom Aleixo Manleuana $ 25,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Montelolaun Dili Matinaro Montelolaun $ 25,000 Total Dili $ 377,325 Page 54 of 127

57 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Autoridade Munisipal Dili iha 2019 hetan apoio orsamentu komprimissu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $19.6 hodi implementa programas/aktividades 25 hanesan mensiona iha tabela 6.5 Tabela 6.5 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Governansia ba Programa Governansia ba Dezenvolvimentu (GbD) fo tulun JESTAUN Dezenvolvimentu ba Governu Timor-Leste iha implementasaun ba jestaun SETOR (GbD) Empreiteiru finanseira publika, administrasaun publika no reforma PUBLIKU NO Australia ba Jestaun (Akordu ekonomika, inklui hadiak dezenvolvimentu ba setor privadu. GOVERNASAU 69910) Reforma hirak ne e tuir akordu ho PDE no ho N DIAK objetivu atu diserfika sira nia ekonomia no hadiak Portugal JICA Alemana JICA USAID JICA Alemana JICA Eskola Portuguesa Ruy Cinatti Sentru Apredizajen no Lian Portuges Projetu deslokasaun urjente ba terminal Ferry (ro) nian iha portu Dili Koneksaun transporte marítimu tuir Kosta Norte Projetu Kapasitasaun ba Fakuldade Enjenaria UNTL (Faze II) USAID nia projetu Avansa Agrikultura Projetu ba Dezenvolvimentu Kapasidade Servisu Rodoviáriu iha Timor-Leste Akompana Asesoria no Formasaun ba Indústria Marítima Timor-Leste nian (ATMI II) Peskiza Preparatória ba Projetu atu Hadia diak liu tan Aeroportu Internasional prestasaun servisu. DFAT INL073 Fornese oportunidade hanorin, husi pre-eskolar to o 12º ano, besik alunu 800, tuir modelu edukativu portuges. Harii Jetty ba Ferry (Ro) iha Portu Dili. Apoiu ba Setor Transporte Maritimu Projetu ida ne e atu hadiak investigasaun no jestaun iha Fakuldade Enjenaria iha UNTL ho kooperasaun ho universidade no Japaun. Avansa Agrikultura sei kontribui atu aselera kresimentu ekonómiku sustentável no inkluzivu iha setor agríkola iha Timor-Leste. Projetu ne e halo parte esforsu USAID nian atu tulun Timor-Leste hodi sai prósperu, saudável no demokráticku liu. Avansa Agrikultura projeta atu integra kresimentu ekonomiku ho inisiativa prezidensial rua, hodi bele halo progresu signifikativu relasiona ho meta no objetivu ne ebe deskreve iha Inisiativa Fo Han ba Futuru (FTF) no Mudansa Klimatika Global (GCC) sira, liu husi avansu iha kresimentu ne ebe setor privadu maka lidera. Hari hatutan husi Komunidade ba Agrikultura Dezenvolvimentu (DAC), ne ebe remata iha Trimestre Daruak tinan fiskal 2015 nian. Projetu ne e viza hadia diak liu tan manutensaun no rehabilitasaun kapasidade Departamentu estrada, Ponte no Kontrolu Xeia, MPWTC. Apoiu ba Indústria Marítima TL nian. Objetivu projetu ida ne e nian maka setor marítimu timor nian tenki opera kada vez mais tuir padraun internasional ne ebe rekonese husi pontu de vista legal, institusional no rekursus umanus. Atu halo dezenu baziku ba hadia diak liu tan Aeroportu Internasional Prezidente Nicolau Lobato (edifisiu terminal ida no fasilidade nesesariu) Page 55 of 127 EDUKASAUN NO FORMASAUN PORTU MARITIMU PORTU MARITIMU EDUKASAUN NO FORMASAUN Planu ,677,070 4,879,652 1,260,161 1,141,433 1,072,455 AGRIKULTURA 793,761 ESTRADA NO PONTE PORTU MARITIMU 716, ,885 AEROPORTU 537,528

58 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Planu 2019 Pilar Nicolau Lobato Timor-Leste: Projetu Hadia Diak Liu Tan Produtividade Agrikultura SAPIP sei implanta iha basia idrográfika hat, lokalizadu iha munisípiu sira ho basia idrográfika iha mota Raumoco (Lautem), basia mota Be Lulic (Ainaro), basia iha mota Loes (Liquica) nia norte no basia idrográfika mota Tono (Oecusse). SAPIP estrutura haleu komponente 5: planu AGRIKULTURA 449,278 BM Sustentável (SAPIP) dezenvolvimentu basia idrográfika integrada / sub-basia - P idrográfika Organizsaun proprietariu kiik sira nian, apoiu TF0A2869 & TF0A0236 konsultivu no formasaun konaba Jestaun sustentável basia idrográfika / sub-basia no apoiu ba grupu agrikultor sira hodi haforsa MAF nia servisus, funsaun planeamentu, programasaun, koordenasaun, monitorizasaun no avaliasaun JICA Portugal Australia IOM UNICEF BM Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur (JOCV) Konsultóriu Lian ba Jornalista sira Programa Remata Violensia Kontra Feto sira FORTALESIMENT U KAPASIDADE INSTITUSIONAL ATU HAMENUS NO JERE RISKUS DEZASTRE SIRA NIAN IHA TIMOR-LESTE Edukasaun Bazika Entidade Supervizora Projetu Hadia Diak Liu Tan hirak no jestaun no monitorizasaun Projetu. Programa Japaun nia Kooperasaun Voluntariu Railiur viza ba dezenvolvimentu sosiuekonómiku, nomeadamente nível baze nian ba paíz benefisiariu. Kapasita timoroan profesional komunikasaun sosial sira iha lian portugues, hodi kontribui ba aumentu literasia mediátika, ekonómiku-finanseira no jurídiku ba konesimentu jeral populasaun nian Programa Nabilan Remata Violensia Kontra Feto sira viza apoia povo timoroan no nia governu atu hamenus violensia no hadia diak liu tan moris-diak feto no labarik sira ne ebe afetadu husi violensia. Programa ne e organizadu haleu pilar tolu Timor-Leste nia Planu Nasional Asaun nian konaba Violensia Bazeia ba Jéneru: prevensaun, servisu apoiu no asesu ba justisa. Sei emprega estratéjia lubuk ida atu apoia kapasidade iha ministeriu xave no organizasaun sosiedade civil sira, muda atitude no komportamentu ne ebe kontribui ba violensia no hametin servisu apoiu no rezultadu husi justisa. Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre nian ho Baze iha Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Inisiativa Eskola Belun ba Labarik sira dezenvolve modelu inovador ida konaba Eskola Foun iha agrupamentu eskolar 240 no Ministériu Edukasaun sei estende ba eskola hotu liu husi formasaun professor no diretor eskola sira, hadia diak liu tan sala aula, haforsa jestaun eskolar no promove papel Asosiasaun Aman/Inan no Professor sira nian hodi apoia jestaun eskolar. Hadia diak liu tan produtividade agríkola no rendimentu agrikultor kiik sira nian iha forma sustentável liu husi: (i) planeamentu partisipativu (ii) dezenvolvimentu Page 56 of 127 INKLUZAUN SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAU N DIAK INKLUZAUN SOSIAL EDUKASAUN NO FORMASAUN EDUKASAUN NO FORMASAUN 396, , , , ,149 AGRIKULTURA 83,625

59 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Produtividade organizasaun agrikultor sira nian ne ebe orientadu ba Agrikultura komérsiu (iii) investimentu rural eskala kiik no (iv) haforsa Sustentável (SAPIP) kapasidade MAP atu fornese servisu estensaun no asesoria - ne ebe foka ba agrikultor sira no merkadu. P155541/TF0A0236 UNICEF JICA USAID UNICEF Embaixada EUA Embaixada EUA UNICEF Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian Asesor ba Planeamentu Portu no Fasilidade USAID nia Avansa Monitorizasaun no Avaliasaun Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Dehan ita nia istoria dehan ita nia istoria Feto Timor-Leste Feto dirije Dame no dezenvolvimentu Ekonomiku Inkluzaun Sosial Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM), Kuidadus Obstétrikus Bázikus Emerjensia nian (BEmOC). Asesor ne e apoia planu dezenvolvimentu portu no jestaun fasilidade iha APORTIL Objetivu Avansa M & A mak atu tulun monitorizasaun projetu Avansa Agrikultura durante avaliasaun projetu DAC no Avansa Agrikultura sira nian. Esforsu hirak ne e mak sei informa jestaun projetu no orienta dezenvolvimentu atividade futuru sira nian. Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Projetu ida ne e iha objetivu atu fornese oportunidade ba joven feto Timor-Leste aprende ho esperiensia feto sira nian durante sira nia luta ba independensia no manan komprensaun ida konaba ligasaun entre kestaun istorika no atual VBG Objetivu ba projetu ne e mak atu hamenus feto sira nia marjinalizasaun, hodi eduka sira no sira nia komunidade konaba igualdade jeneru, prevensaun violensia bazeia ba jeneru, rezolusaun pasifika ba konflitu no hadia abilidade empreendedora. Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe Page 57 of 127 Planu 2019 SAUDE 28,362 PORTU MARITIMU 22,147 AGRIKULTURA 12,000 JUSTISA, INKLUZAUN SOSIAL EDUKASAUN NO FORMASAUN INKLUZAUN SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAU N DIAK 9,120 5,000 5,000 3,600

60 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Programa Midia & Komunikasaun UNICEF USAID Haforsa feto sira no dezenvolvimentu ekonomiku (FEED) Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira d) fornese apoiu tekniku atu kontola kualidade iha dezenu, implementasaun no monitorizasaun atividade komunikasaun nian. Hadia diak liu tan oportunidade dezenvolvimentu meiu subsistensia ba feto sira iha Timor-Leste liu husi edukasaun konaba literasia finanseira, asistensia ba servisu no kriasaun negosiu mikroemprezas. EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Planu 2019 Total 19,600,902 2,441 1,482 Page 58 of 127

61 Page 59 of 127 HATOLIA RAILACO LETEFOHO ERMERA Asulau Ailelo Atara Lihu Ducurai Fatubessi Laubono Baboe Leten Catrai-craic Hatolia Haupu Eraulo Urahou Manusae Poetete Samara Leimea Craic Lauala Coliateleotelo Estado Leimea-leten Taraco Goulolo Obulu Railaco Craik Baboe Craic Matata Fatuquero Tiarlelo Tocoluli Fatubolu Riheu Hatugau Ponilala Samalete Catrai-leten Mau-ubu Railaco Leten Atadame/ Malabe Mertutu Lissapat Leguimea Batumanu Raimerheu Lauana Humboe Lasaun Talimoro Leimea Sorinbalu Deleco Laclo ATSABEParamin ERMERADISTRICT Spatial Distribution of Dwellings Kilometers Suco Boundary Sub-district Boundary Two-lanesealedroad Occupied Dwelling Clinic CHC(community HealthCentre) One-laneroad 4 Wvehicle N 7. AUTORIDADE MUNISIPAL ERMERA

62 Perfil Mapa 7 hatudu pozisaun jeográfika Autoridade Munisipal Ermera iha luan 746 km² ho populasaun nain 117,064 tuir Sensus Tabela 7.1 hatudu Autoridade Munisipal Ermera iha Posto 5 ho Sukus 52 no aldeias 277. Tabela 7.1. Posto ho Suku no total Aldeias/suku Atsabe Ermera Kota Hatolia Letefoho Railaco Sukus Total aldeias Sukus Total aldeias Sukus Total aldeias Sukus Total aldeias Sukus Total aldeias Atara 7 Estado 12 Ailelo 4 Ducurai 13 Fatuquero 2 Baboi Craic 6 Humboe 4 Aculau/Sare 6 Eraulo 6 Liho 4 Baboi Leten 4 Lauala 3 Fatubolo Goulolo 4 Matata 4 Batu Manu 4 Leguimea 6 Fatubessi 6 Hatugau 6 Deleso 2 Laclo 4 Mirtutu 4 Hatolia Vila 4 Catrai 9 Railaco 4 Craic Craic Lacao 4 Poetete 12 Coliati-Letelo 7 Catrai 7 Railaco 5 (Lasaun) leten Leten Laubono 3 Ponilala 5 Leimea Craic 3 Lauana 10 Samalete 3 Leimea 8 Raimerhei 6 Leimea 2 Haupu 12 Taraço 2 Leten Sorinbalu (Letefoho) Malabe 4 Riheu 5 Lisapat Tocoluli 3 Obulo 7 Talimoro 5 Manusae Paramin Mau-Ubu Tiarlelo Samara Urahou Data husi : MAE no Estatistica Funsionáriu Governu ne ebé iha Autoridade Munisipal Ermera kompostu : SES: 136 Polísias no 58 Seguransa Sivil permanentes e temporárus Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (20) no Pribavu (7) no Fundasaun (3 ) 2. Profesores Ensino Basiku: 1,059 Públiku ho (40) Privadu 3. Profesores Ensino Secundárius: 17 Públiku ho 14 Privadu 4. Profesores Ensino Tekniku Sekundárius: (9) Públiku ho (12) privadu Fasilidade Edukasaun iha Autoridade Munisipal Ermera mak Eskolas Infantil : Publiku 7, Privadu 1 no Fundasaun 2, Eskolas Ensino Basiku Publiku (122) no Privadu 19, Fundasaun (14), Eskolas Ensino Sekundárias Publiku (8) no Privadu 7, Fundasaun (7), Eskolas Ensino Tekniku Sekundária Publiku (1) no Privadu 2, fundasaun (2) Universidade (-) Saúde: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika : Médikus lokais (inclui espesialistas) Enfermeirus e Assistente enfermeiros parteiras/. Fasilidade saúde maka, Hospital (1), CHC (6), Postus Saúde (18), Klínikas Privadas (3), ho SISCa (52). Page 60 of 127

63 MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten ) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Munisipiu Ermera hamutuk 8,315 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 7,603 pessoas no invalidus 712 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Ermera hamutuk 7,601 pessoas. 3. Bolsa de Mãe : 3, Total funsionariu hamutuk 20 mak destaka ba Munisipiu 15 iha Munisipiu no 5 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). MAP : 81 Extensionistas no naun Extensionistas CNE : 6 funsionarius Ministeriu Justisa : 43 funsionarius SEPFOPE : 12, SEJD: 1, MCIA:5, MOP: 25 MAE : 80 : kompostu husi : Diresaun Distrital 39, STAE 6 no PNDS 35 MdF : 2 : Agente Estatistika 1 no Ofisial Tezouru 1 DESPESAS JERAL AUTORIDADE MUNISIPAL ERMERA Autoridade Munisipal Ermera hetan alokasaun orsamentu husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk $3.3. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no Secretariado Autoridade Munisipal nian. Husi total orsamentu akumulado ona kustus ba merenda eskolar, alfabitizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk mak hanesan iha tabela 7.2. Tabela 7.2 Despesas Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Autoridade Municipal de Ermera 1,193 1, ,296 Secretariado de Autoridade Municipal ,689 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Autoridade Munisipal Ermera hetan alokasaun orsamentu ba programa PNDS husi Orsamentu Jeral Estadu hamutuk $1,178,018. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $267,030 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 52 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $910,988 ba suku 24 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e. Page 61 of 127

64 Tabela 7.3. Kapital Grants Programa PNDS Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Total Ermera Atsabe Atara 5,805 45,263 51,068 Ermera Atsabe Baboi Craic 5,160 37,400 42,560 Ermera Atsabe Baboi Leten 5,160 37,400 42,560 Ermera Atsabe Batu Mano 5,590 41,225 46,815 Ermera Atsabe Lacao 5,805 45,263 51,068 Ermera Atsabe Laclo 5,590 41,225 46,815 Ermera Atsabe Laubono 5,590 41,225 46,815 Ermera Atsabe Leimea Leten 5,805 45,263 51,068 Ermera Atsabe Malabe 5,590 41,225 46,815 Ermera Atsabe Obulo 5,590 41,225 46,815 Ermera Atsabe Parami 5,590 41,225 46,815 Ermera Atsabe Tiarlelo 5,590 41,225 46,815 Ermera Ermera Estado 4,945-4,945 Ermera Ermera Humboe 4,515 33,788 38,303 Ermera Ermera Lauala 4,515-4,515 Ermera Ermera Leguimea 4,945-4,945 Ermera Ermera Mertuto 4,515-4,515 Ermera Ermera Poetete 5,375-5,375 Ermera Ermera Ponilala 4,945 37,613 42,558 Ermera Ermera Raimerhei 4,945-4,945 Ermera Ermera Riheu 4,730-4,730 Ermera Ermera Talimoro 4,730 37,825 42,555 Ermera Hatolia Aculau 5,375-5,375 Ermera Hatolia Ailelo 5,375-5,375 Ermera Hatolia Coilate-Letelo 5,375-5,375 Ermera Hatolia Fatubessi 5,160-5,160 Ermera Hatolia Fatubolu 5,160-5,160 Ermera Hatolia Hatolia Vila 5,375-5,375 Ermera Hatolia Leimea-Craic 5,160-5,160 Ermera Hatolia Leimea-Sorimbalo 5,590-5,590 Ermera Hatolia Lisapat 4,945-4,945 Ermera Hatolia Manusae 5,590-5,590 Ermera Hatolia Mau-Ubo 4,945-4,945 Ermera Hatolia Samara 5,160-5,160 Ermera Hatolia Urahou 4,945-4,945 Ermera Letefoho Catraileten 5,375-5,375 Ermera Letefoho Dururai 5,590-5,590 Ermera Letefoho Eraulo 4,945-4,945 Ermera Letefoho Goulolo 4,730-4,730 Ermera Letefoho Hatugau 5,160-5,160 Ermera Letefoho Haupu 5,160-5,160 Ermera Letefoho Catrai Caraic 5,375-5,375 Ermera Letefoho Lauana 5,375-5,375 Ermera Railaco Deleso 4,730 33,575 38,305 Ermera Railaco Fatuquero 4,515 33,788 38,303 Ermera Railaco Liho 4,945 37,613 42,558 Page 62 of 127

65 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Total Ermera Railaco Matata 4,730 33,575 38,305 Ermera Railaco Railaco Craic 4,730 33,575 38,305 Ermera Railaco Railaco Leten 4,730 33,575 38,305 Ermera Railaco Samalete 4,730 33,575 38,305 Ermera Railaco Taraco 4,730 33,575 38,305 Ermera Railaco Tocoluli 4,300 29,750 34,050 Total Ermera 267, ,988 1,178,018 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Autoridade Munisipal Ermera hetan alokasaun orsamentu ba programa PDIM husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk $1,115,230. Husi total ne e, finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun 7 no projetu foun 9 ne ebe konsentra ba rehabilitasaun jardim, eskola no sede suku hanesan iha tabela 7.4. Tabela Kapital desenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MS Reapropriasaun New Construction of Manusae Health Post, - Hatulia Ermera Ermera Hatulia Manusae $ 10,949 MS Reapropriasaun New Construction of Manusae Doctor House - Hatulia - Ermera Ermera Hatulia Manusae $ 7,534 MS Reapropriasaun Konstrusaun Foun East Timor Coffee Instutute iha Gleno - Ermera I Ermera Ermera Talimoro $ 46,463 MS Reapropriasaun Konstrusaun Foun East Timor Coffee Instutute iha Gleno - Ermera II Ermera Ermera Talimoro $ 24,651 MAE Retensauan Rehabilitasaun no Aquisisaun Ekipamentos ba Edificio Munipiu Ermera Ermera Ermera Gleno $ 3,280 MAE Reapropriasaun Reabilitasaun Be'e Mos no Konstrusaun Foun Tanki Reservatoriu Suku Lihu 5 km Ermera Railaco Lihu $ 6,016 MOPTC Reapropriasaun Konstrusaun Sistema Be'e Mos iha Suku Lisapat Ermera Ermera Lisapat $ 12,532 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Gleno Ermera (CA) Ermera Ermera Talimoro $ 91,668 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Railaco - Ermera C, CB) Ermera Railako Lihu $ 100,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Leimea Sorin Ermera Atsabe Limea sorin Balun $ 100,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Lisapat Ermera Hatolia Lisapat $ 100,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Atara Ermera Atsabe Atara $ 125,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Malale Ermera Atsabe Malale $ 137,138 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Samalete Ermera Railako Samalete $ 100,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Baboi Leten Ermera Atsabe Baboi Leten $ 150,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Railako Ermera Railako Lihu $ 100,000 Total Ermera $ 1,115,230 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Autoridade Munisipal Ermera iha 2019 hetan apoio komprimissu orsamentu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $6.8 hodi implementa programa/aktividades 10 hanesan mensiona iha tabela 7.5. Page 63 of 127

66 Tabela 7.5. Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar G0504: Projetu Asaun sei reabilita no mantein Estrada distrital km 43.8 iha ESTRADA NO Reabilitasaun no Aipelu-Bazartete, Bazartete Tokoluli, no Ermera-Fatubesi PONTES UE manutensaun estrada distrital sira iha Timor-Leste - CA ho ADB USAID Nova Zelandia JICA UNICEF UNICEF USAID nia projetu Avansa Agrikultura Dezenvolvimentu kafe no Kokoa iha Timor-Leste Projetu Jestaun Rekursu Natural Sustentavel bazeia ba komunidade Faze II Edukasaun Bazika Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian Avansa Agrikultura sei kontribui atu aselera kresimentu ekonómiku sustentável no inkluzivu iha setor agríkola iha Timor-Leste. Projetu ne e halo parte esforsu USAID nian atu tulun Timor-Leste hodi sai prósperu, saudável no demokráticku liu. Avansa Agrikultura projeta atu integra kresimentu ekonomiku ho inisiativa prezidensial rua, hodi bele halo progresu signifikativu relasiona ho meta no objetivu ne ebe deskreve iha Inisiativa Fo Han ba Futuru (FTF) no Mudansa Klimatika Global (GCC) sira, liu husi avansu iha kresimentu ne ebe setor privadu maka lidera. Hari hatutan husi Komunidade ba Agrikultura Dezenvolvimentu (DAC), ne ebe remata iha Trimestre Daruak tinan fiskal 2015 nian. NCBA/CCT sei serbisu ho agrikultor sira atu hadia diak liu tan produsaun no kualidade kafe no kokoa iha Timor-Leste Avaliasaun ikus hatudu katak, iha Timor-Leste, besik ha floresta nian maka lakon ona entre 2003 no 2012 no besik ha floresta densu nian maka degradadu ona ba floresta eskasu iha tempu hanesan. Avaliasaun ne e mos hatudu katak kobertura florestal total maka deit 59% ba territoriu tomak (besik ha ) iha Desmatamentu ne e kauza mos erozaun ba rai, deslizamentu rai no enxente, ne ebe afeta ema ne ebe hela iha basia idrografika sira nia moris. Ho objetivu atu promove jestaun florestal sustentável iha territoriu nia laran, GTL dezenvolve Polítika Florestal iha 2007, ne ebe viza atu alkansa jestaun sustentável rekursus florestal iha territoriu nia laran. Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Inisiativa Eskola Belun ba Labarik sira dezenvolve modelu inovador ida konaba Eskola Foun iha agrupamentu eskolar 240 no Ministériu Edukasaun sei estende ba eskola hotu liu husi formasaun professor no diretor eskola sira, hadia diak liu tan sala aula, haforsa jestaun eskolar no promove papel Asosiasaun Aman/Inan no Professor sira nian hodi apoia jestaun eskolar. Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste Page 64 of 127 AGRIKULTUR A AGRIKULTUR A AGRIKULTUR A, AMBIENTE, DEZENVOLVI MENTU RURAL EDUKASAUN NO FORMASAUN Planu ,000, , , , ,149 SAUDE 56,724

67 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM), Kuidadus Obstétrikus Bázikus Emerjensia nian (BEmOC). USAID nia Avansa Objetivu Avansa M & A mak atu tulun monitorizasaun AGRIKULTUR Monitorizasaun no projetu Avansa Agrikultura durante avaliasaun projetu DAC A USAID Avaliasaun no Avansa Agrikultura sira nian. Esforsu hirak ne e mak sei informa jestaun projetu no orienta dezenvolvimentu UNICEF UNICEF UNICEF Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Inkluzaun Sosial Programa Midia & Komunikasaun atividade futuru sira nian. Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira. JUSTISA, INKLUZAUN SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASA UN DIAK EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Planu 2019 Total 6,829,851 12,000 9,120 3,600 2,789 Page 65 of 127

68 Page 66 of 127 Mehara Lore I Fuat Bauro Fuiluro Tutuala Com Ililai Cainliu Tirilolo Muapitine Maina II Souro Parlamento Iliom ar I Raça Baduro Home Cacavem Luro Serelau Euquisi Afabubo Daudere Leuro Pairara Lore II Maina I Baricafa Iliom ar II cotamutu Wairoce Lacawa Ailebere LOSPALOS LAUTEM ILIOM AR TUTUALA LURO LAUTEM DISTRICT Spatial D istribution of Dwellings K ilom eters Suco Boundary Sub-district Boundary Two-lane sealed road Occupied Dwelling 4 W vehicle track One-lane road Clinic 8. ADMINISTRASAUN MUNISIPAL LAUTEM Perfil Mapa 8. hatudu pozisaun jeográfika Administrasaun Munisipal Lautem iha luan km2 ho populasaun tuir Sensus Tabela 8.1 hatudu Administrasaun Munisipal Lautem iha Posto 5, Sukus 34 no aldeias 151. Tabela 8.1. Posto ho Sukus total Aldeias/Sukus Iliomar Lautém Lospalos Luro Tutuala Sukus Total aldeias Sukus Total aldeias Sukus Total aldeias Sukus Total aldeias Sukus Total aldeias Ailebere 4 Baduro 5 Bauro 5 Afabubu 2 Mehara 3 Caenlio 5 Com 6 Cacavei 4 Baricafa 3 Tutuala 4 Fuat 3 Daudere 8 Fuiluro 11 Cotamutu Iliomar I 5 Euquisi 3 Home 4 Lacawa Iliomar II 5 Ililai 2 Leuro 4 Luro Tirilolo 3 Maina I 5 Loré I 6 Vairoque Maina II 5 Loré II Pairara 4 Muapitine Parlamento 5 Raça Serelau 3 Souro Data husi : MAE no Estatistica

69 Funsionáriu Governu ne ebé iha Administrasaun Munisipal Lautem kompostu: SES: Polísias kompostu husi: 55 Seguransa Sivil no 3 funsionariu administrative Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku ( 27), Privadu 5 no Fundasaun (0 ) 2. Profesores Ensino Basiku: 672 públiku ho (49) privadu 3. Profesores Ensino Sekundárius: 100 públiku ho (-) privadu 4. Profesores Ensino Tekniku Sekundáriu: 16 privadus Fasilidade Edukasaun iha Administrasaun Munisipal Lautem mak: Eskolas Infantil publiku 10, privadus 4 no Fundasaun (-) Eskola Ensino Basiku Publiku (79) no Privadu (5), Eskolas Ensino Sekundária Jeral publiku 3, Eskolas Ensino Tekniku Sekundária Privadu (1). Saúde: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistikafunsionáriu administrasaun no lojistika: Médíkus lokais (inclui espesialistas) Enfermeirus Assistente enfermeiros parteiras Fasilidade saúde mak Hospital (0) CHC 5, Postus Saúde 35, SISCA 34 no Klínikas Privada 2 MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Munisipiu Lautem hamutuk 5,585 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 5,657 pessoas no invalidus 228 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Lautem hamutuk 4, Total funsionariu hamutuk 9 mak destaka ba Munisipiu 4 iha Munisipiu no 5 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). MAP : 156 Extensionistas no naun Extensionistas permanentes e temporárius CNE : 8 funsionarius Ministeriu Justisa : 12 funsionarius SEJD : 1 MCIA : 6 SEPFOPE: 3 MAE : 83 kompostu husi: Diresaun Distrital 46 STAE 6 no PNDS 31 MdF : 1 (Ofisial Tesouro) Page 67 of 127

70 DESPESAS JERAL ADMINISTRASAUN MUNISIPAL LAUTEM Administrasaun Munisipal Aileu hetan alokasaun despezas husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk tokon $3.2. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no Sekretariado Administrasaun Munisipal nian. Husi total orsamentu ne e akumuladu kustus ba merenda eskolar, alfabitizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk mak hanesan iha tabela 8.2 TABELA 8.2 DESPESAS JERAL Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Administração Municipal de Lautém 1,291 1, ,216 Secretariado de Administração Municipal ,234 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Orsamentu programa PNDS ba Administrasaun Munisipal Lautem hetan alokasaun husi OJE 2019 hamutuk $900,470. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $173,720 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 34 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $726,750 ba suku 20 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e. Tabela 8.3. Kapital Grants programa PNDS Munisipiu Postu Administrativu Suku Page 68 of 127 Kustu Operasional Kustus Fiziku Lautém Iliomar Aelebere 5,160-5,160 Lautém Iliomar Caenlio 5,160-5,160 Lautém Iliomar Fuat 5,160-5,160 Lautém Iliomar Iliomar 1 5,160-5,160 Lautém Iliomar Iliomar 2 5,160-5,160 Lautém Iliomar Tirilolo 5,160-5,160 Lautém Lautém Baduro 5,160 37,400 42,560 Lautém Lautém Com 5,375 41,438 46,813 Lautém Lautém Daudere 5,160 37,400 42,560 Lautém Lautém Euquisi 5,160 37,400 42,560 Lautém Lautém Ililai 5,590 41,225 46,815 Lautém Lautém Maina 1 4,730 33,575 38,305 Total

71 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Lautém Lautém Maina 2 5,590 41,225 46,815 Lautém Lautém Pairara 4,945 37,613 42,558 Lautém Lautém Parlamento 5,375 41,438 46,813 Lautém Lautém Serelau 5,160 37,400 42,560 Lautém Lospalos Bauro 4,945 37,613 42,558 Lautém Lospalos Cacavei 4,730 33,575 38,305 Lautém Lospalos Fuiloro 4,945 41,863 46,808 Lautém Lospalos Home 4,300 29,750 34,050 Lautém Lospalos Leuro 4,730 33,575 38,305 Lautém Lospalos Lore 1 4,945 37,613 42,558 Lautém Lospalos Lore 2 4,300 29,750 34,050 Lautém Lospalos Muapitine 4,730 33,575 38,305 Lautém Lospalos Raça 4,730 33,575 38,305 Lautém Lospalos Souro 4,300 29,750 34,050 Lautém Luro Afabubu 5,160-5,160 Lautém Luro Baricafa 5,590-5,590 Lautém Luro Cotamutu 5,590-5,590 Lautém Luro Lacaua 5,590-5,590 Lautém Luro Luro 5,805-5,805 Lautém Luro Uairoque 5,590-5,590 Lautém Tutuala Mehara 5,375-5,375 Lautém Tutuala Tutuala 5,160-5,160 Total Total Lautem 173, , ,470 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Administrasaun Munisipal Lautem hetan alokasaun orsamentu programa PDIM hamutuk rihun $150,748. Husi total ne e, finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun 2 no projetu foun 1 ne ebe konsentra ba posto saude, pavimentu no rehabilitasaun edifisiu hanesan temi iha tabela tuir ne e.. Tabela 8.4. Kapital Desenvolvimentu foun PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MS Reapropriasaun Konstrusaun Foun Posto Saude no Residensia Mediko Wairoque Lautem Luro Wairoque $ 27,601 MSS Retensauan Konstrusaun Monumento Luro Lautem Luro Luro $ - MAE Reapropriasaun Konstrusaun Paragem no Pavimento iha Administrasaun Municipio Lautem Lautem Lospalos Fuiloro $ 23,147 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Luro Lautem Luro Luro $ 100,000 Total Lautem $ 150,748 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Administrasaun Munisipal Lautem iha 2019 hetan apoio orsamentu komprimissu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $4.5 hodi implementa programas/aktividades 10 hanesan iha tabela 8.5. Tabela 8.5 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Planu 2019 Page 69 of 127

72 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Planu 2019 Pilar Alemana Projetu Parseria ba Agroflorestal Sustentavel (PSAF Projetu viza kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Projetu iha komponente rua, komponente 1 maka konaba Agrossilvikultura Sustentável ne ebe implementa husi GIZ. Komponente ne e hetan finansiamentu husi União Européia (Millaun Euro 13) no husi Governu Alemãun (Millaun Euro 5). Komponente 2 maka konaba estrada rural atu fornese asesu ba área projetu nian (área Agroflorestal) ne ebe implementa husi OIT (komponente ne e hetan finansiamentu AGRIKULTURA 1,176,554 BM Alemana UNDP UE IOM BM Timor-Leste: Projetu Hadia Diak Liu Tan Produtividade Agrikultura Sustentável (SAPIP) - P TF0A2869 & TF0A0236 Konsolida dame liu husi hadia diak liu tan empregabilidade no oportunidade hodi produz rendimentu ba grupu populasaun marjinalizadu iha Timor-Leste ( ) Harii reziliensia lina kosteira Timor-Leste nian ba proteje komunidade lokal no sira nia meius subsistensia ( ) Hadia diak liu tan asesu rural ba agrosilvikultura (ERA Agro-Forestry): Hadia diak liu tan asesu ba área agroflorestal sira FORTALESIMEN TU KAPASIDADE INSTITUSIONAL ATU HAMENUS NO JERE RISKUS DEZASTRE SIRA NIAN IHA TIMOR-LESTE Entidade Supervizora kompletu husi União Européia SAPIP sei implanta iha basia idrográfika hat, lokalizadu iha munisípiu sira ho basia idrográfika iha mota Raumoco (Lautem), basia mota Be Lulic (Ainaro), basia iha mota Loes (Liquica) nia norte no basia idrográfika mota Tono (Oecusse). SAPIP estrutura haleu komponente 5: planu dezenvolvimentu basia idrográfika integrada / sub-basia idrográfika Organizsaun proprietariu kiik sira nian, apoiu konsultivu no formasaun konaba Jestaun sustentável basia idrográfika / sub-basia no apoiu ba grupu agrikultor sira hodi haforsa MAF nia servisus, funsaun planeamentu, programasaun, koordenasaun, monitorizasaun no avaliasaun hirak no jestaun no monitorizasaun Projetu. Kapasita juventude rural, iha área-alvu ne ebe hili ona, hodi rekonese diak liu no asesu ba oportunidade sira ne ebe produz empregu, iha sira nia área. Projetu ne e viza fornese ba sira kompetensia diak liu ne ebe sei permite sira sae funsionáriu, empregador no empreendedor diak, hodi kontribui ba hametin koezaun sosial, prevensaun konflitu no hamenus kiak. Objetivu projetu LDCF mak atu hametin rezilensia komunidade kosteira liu husi introdusaun ba abordajen bazeia ba natureza ba protesaun kosteira. Kestaun ba area kosteira maka kompleksu no intersetorial. Ne eduni, projetu ne e, emprega abordajen integrada ida, bainhira adapta atividade hodi tuir nesesidade espesifikada konaba dezafiu no prioridade GTL nian. ERA AGRO-FLORESTAL maka komponente parseria ida ba Agro-Florestal Sustentável entre Timor-Leste, UE, Alemana no OIT, ne ebe sei kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian liu husi dezenvolvimentu agroflorestal no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre nian ho Baze iha Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. Hadia diak liu tan produtividade agríkola no rendimentu agrikultor kiik sira nian iha forma sustentável liu husi: (i) Page 70 of 127 AGRIKULTURA 1,010,875 EDUKASAUN NO FORMASAUN, DEZENVOLVIM ENTU RURAL, INKLUZAUN SOSIAL 901,439 AMBIENTE 591,409 ESTRADA NO PONTE EDUKASAUN NO FORMASAUN 546,062 90,000 AGRIKULTURA 83,625

73 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Projetu Hadia Diak planeamentu partisipativu (ii) dezenvolvimentu organizasaun Liu Tan agrikultor sira nian ne ebe orientadu ba komérsiu (iii) Produtividade investimentu rural eskala kiik no (iv) haforsa kapasidade Agrikultura MAP atu fornese servisu estensaun no asesoria ne ebe foka Sustentável ba agrikultor sira no merkadu. (SAPIP) - P155541/TF0A023 6 UNICEF UNICEF UNICEF Edukasaun Bazika Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Inkluzaun Sosial Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Inisiativa Eskola Belun ba Labarik sira dezenvolve modelu inovador ida konaba Eskola Foun iha agrupamentu eskolar 240. Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Projetu haforsa Komisaun Nasional ba Labarik sira atu koordena lina ministeriu sira bainhira halo politika no aloka orsamentu ba labarik sira eleborasaun Kodigu Abranjente ida Labarik sira nian hodi kobre reforma lejislativa nesesariu ba justisa labarik sira nian. Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Projetu Dadus, Monitorizasaun no Avaliasaun sei apoia kriasaun sistema nasional forte ida konaba monitorizasaun no avaliasaun atu produz evidensia iha tempo real, kredivel, ne ebe ita bele fiar no uza, hodi permite inkorpora deskoberta, rekomendasaun no lisaun hirak ne ebe ita aprende iha prosesu foti desizaun no apoia projetu reforma no inovasaun hirak nian. Rezultadu hirak ne ebe ita hein mak, iha 2019, iha ona sistema nasional rekolla no monitoriza dadus ne ebe diak liu atu apoia planeamentu, orsamentu no monitorizasaun situasaun labarik no feto sira nian, liuliu grupu hirak ne ebe desfavoresidu liu. Hodi hadia diak liu disponibilidade dadu dezagregadu hirak ne ebe foka liu ba labarik sira ne ebe hatudu dezigualdade Page 71 of 127 EDUKASAUN NO FORMASAUN JUSTISA, INKLUZAUN SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAU N DIAK Planu ,575 7,980 3,600

74 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar ezistente, sei fo o asistensia atu haforsa jestaun konesimentu no kapasidade institusional iha Diresaun Jeral Estatístika no iha ministériu setor sosial sira liu husi uzu espandidu DevInfo nian, introdusaun modelu teknolojia inovador sira nian, no estabelesimentu Sentru Konesimentu Infantil ida ne ebe publiku bele iha asesu ba. Programa Midia & Komunikasaun UNICEF Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira, EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Planu 2019 Total 4,480,906 2,789 Page 72 of 127

75 Page 73 of 127 Tibar Vatuvou Lissadila Guiço Ulmera Gugleur Vatuboro Leoteala Dato Fahilebo Leorema Lauhata Motaulun Vaviquinia Açumano Loidahar Hatuquessi Maubaralissa Darulete Maumeta Fatumasi Metagou Luculai MAUBARA BAZARTETE LIQUIÇÁ LIQUIÇA DISTRICT Spatial Distribution of Dwellings Kilometers Suco Boundary Sub-district Boundary Two-lane sealed road Occupied Dwelling Clinic Community Health Center One-lane road 4 W vehicle track 9. ADMINISTRASAUN MUNISIPAL LIQUISA Perfil Mapa 9. hatudu pozisaun Administrasaun Munisipal Liquisa iha luan area 543 km² ho populasaun nain tuir Sensus Administrasaun Munisipal Liquisa iha Postu Administrativu tolu (3), Sukus 23 no aldeias 134, mak hanesan hatudu iha Tabela 9.1 Tabula 9.1. Posto no Sukus no total Aldeias/Sukus Bazartate Liquisa Maubara Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Fahilebo 3 Açumano 4 Gugleur 11 Fatumasi 4 Darulete 4 Guiço 5 Lauhata 5 Dato 10 Lissadila 7 Leorema 10 Hatuquesi 8 Maubaralissa 5 Maumeta 4 Leotala 5 Vatuboro 5 Metagou 3 Loidahar 4 Vatuvou 10 Motaulun 3 Luculai 4 Vaviquinia 7 Tibar Ulmera Data husi : MAE no Estatístika Funsionáriu Governu iha Administrasaun Munisipal Liquisa kompostu : SES: Polísias

76 2. 39 kompostu husi 36 Seguransa Sivil temporaries no 3 funsionariu administrativa Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil: Publiku (15) no Privadu (20) no Fundasaun (10) Profesores Ensino Baziku Públiku ho (10) Privadu (39) Fundasaun Profesores Ensino Sekundárius Públiku ho 8 Fundasaun 4. Profesores Ensino Tekniku Sekundárius Públiku (15) ho 0 Privadu. Fasilidade Edukasaun iha Administrasaun Munisipal Liquisa mak eskolas Infantil : Publiku (15), privadu (11) no Fundasaun (4) Eskolas Ensinu Baziku Publiku (56) no Privadu 1 no Fundasaun (7), Eskolas Ensinu Sekundáriu Publiku (2) no Privadu 2, Eskolas Ensinu Tekniku SekundáriauPubliku (1) no Privadu (-) Saúde: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika: Médikus lokais (inklui espesialistas) Enfermeirus no 4. 6 assistente enfermeirus parteiras Fasilidade Saude iha Administrasaun Munisipal Liquisa mak Hospital (0), CHC (3), Postus Saúde (27), SISCa (26) ho Klínikas Privadas (3). MSS : 1. Numeru idozus (tinan 60 ba leten ) no invalidus ne ebé simu subsidiu iha Munisipiu Liquisa hamutuk 6,112 kompostu husi Idozus 5,657 pessoas no invalidus 433 pessoas. 2. Numerus Kombatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Munisipiu Liquisa hamutuk 4,191 pessoas 3. Bolsa de Mãe: 3, Total funsionariu hamutuk 6 mak destaka ba Munisipiu 3 iha Munisipiu no 3 ba Postu Administrativu, kada Postu Administrativu funsionariu ida (1). MAP : 59 Extensionistas no naun Extensionistas CNE : 7 funsionarius Ministeriu Justisa : 10 funsionarius SEJD : 1, MCIA: 5, MOP: 27, SEPFOPE 3, CNE : 7 MAE : 56, kompostu husi : Diresaun Distrital 31 STAE 6 no PNDS 19. MdF : 2 (Agente Estatistika) DESPESAS ADMINISTRASAUN MUNISIPAL LIQUISA Administrasaun Munisipal Liquisa hetan alokasaun despezas husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk tokon $2.6. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no Secretariado Administrasaun Munisipal nian. Husi total orsamentu akumulado ona kustus ba merenda eskolar, Page 74 of 127

77 alfabitizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk mak hanesan iha tabela tuir mai ne e. Tabela 9.2 Despesas Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Administração Municipal de Liquiçá 1,022 1, ,593 Secretariado de Administração Municipal ,051 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NASIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Orsamentu Jeral Estadu 2019 ne ebe aloka ba programa PNDS iha Administrasaun Munisipal Liquisa hamutuk rihun $537,030. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $113,305 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 23 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $423,725 ba suku 20 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e Tabela 9.3. Kapital Grants programa PNDS Kustu Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustus Fiziku Total Operasional Liquiçá Bazartete Fahilebo 4,730 33,575 38,305 Liquiçá Bazartete Fatumasi 4,730 33,575 38,305 Liquiçá Bazartete Lauhata 4,515 33,788 38,303 Liquiçá Bazartete Leorema 5,160 41,650 46,810 Liquiçá Bazartete Maumeta 4,515 33,788 38,303 Liquiçá Bazartete Metagou 4,730 33,575 38,305 Liquiçá Bazartete Motaulun 4,945 37,613 42,558 Liquiçá Bazartete Tibar 4,945 37,613 42,558 Liquiçá Bazartete Ulmera 4,945 37,613 42,558 Liquiçá Liquiçá Açumanu 5,160-5,160 Liquiçá Liquiçá Darulete 4,730 33,575 38,305 Liquiçá Liquiçá Dato 4,945-4,945 Liquiçá Liquiçá Hatuquessi 4,945-4,945 Liquiçá Liquiçá Leotala 5,375-5,375 Liquiçá Liquiçá Loidahar 4,515 33,788 38,303 Liquiçá Liquiçá Luculai 4,730 33,575 38,305 Liquiçá Maubara Gugleur 4,945-4,945 Liquiçá Maubara Guiço 5,160-5,160 Liquiçá Maubara Lissadila 5,590-5,590 Liquiçá Maubara Maubaralissa 4,730-4,730 Liquiçá Maubara Vatuboro 5,375-5,375 Liquiçá Maubara Vatuvou 4,945-4,945 Page 75 of 127

78 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Liquiçá Maubara Vaviquinia 4,945-4,945 Total Total Liquisa 113, , ,030 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Administrasaun Munisipiu Liquiça hetan alokasaun orsamentu ba programa PDIM hamutuk $300,000. Husi total ne e, finansia ba projetu foun 3 ne ebe konsentra ba konstrusaun eskola no rehabilitasaun edifisiu hanesan temi iha tabela tuir ne e. Tabela 9.4 Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Liquisa (CA + CB) Liquisa Bazartete Lauhata $ 100,000 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Lisadila Maubara-Liquisa (CA + CB) Liquisa Maubara Lisadila $ 100,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Maubara Liquisa Maubara Vaviquinha $ 100,000 Total Liquisa $ 300,000 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Administrasaun Munisipal Liquiçá iha 2019 hetan apoio komprimissu orsamentu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $7.5 hodi implementa programas/aktividades 12 hanesan iha tabela 9.5. Tabela 9.5 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar G0504: Projetu Asaun sei reabilita no mantein estrada distrital km 43,8 iha ESTRADA NO reabilitasaun no Aipelu-Bazartete, Bazartete Tokoluli no Ermera-Fatubesi PONTE manutensaun UE estrada distrital sira iha em Timor- Leste - CA ho ADB BM Nova Zelandia Alemana Timor-Leste: Projetu Hadia Diak Liu Tan Produtividade Agrikultura Sustentável (SAPIP) - P TF0A2869 & TF0A0236 Dezenvolvimentu kafe no Kokoa iha Timor-Leste Akompana Asesoria no Formasaun ba Indústria Marítima Timor-Leste nian (ATMI II) SAPIP sei implanta iha basia idrográfika hat, lokalizadu iha munisípiu sira ho basia idrográfika iha mota Raumoco (Lautem), basia mota Be Lulic (Ainaro), basia iha mota Loes (Liquica) nia norte no basia idrográfika mota Tono (Oecusse). SAPIP estrutura haleu komponente 5: planu dezenvolvimentu basia idrográfika integrada / sub-basia idrográfika Organizsaun proprietariu kiik sira nian, apoiu konsultivu no formasaun konaba Jestaun sustentável basia idrográfika / sub-basia no apoiu ba grupu agrikultor sira hodi haforsa MAF nia servisus, funsaun planeamentu, programasaun, koordenasaun, monitorizasaun no avaliasaun hirak no jestaun no monitorizasaun Projetu. NCBA/CCT sei serbisu ho agrikultor sira atu hadia diak liu tan produsaun no kualidade kafe no kokoa iha Timor-Leste Apoiu ba Indústria Marítima TL nian. Objetivu projetu ida ne e nian maka setor marítimu timor nian tenki opera kada vez mais tuir padraun internasional ne ebe rekonese husi pontu de vista legal, institusional no rekursus umanus. Planu ,000,000 AGRIKULTURA 1,010,875 AGRIKULTURA 546,034 PORTU MARITIMU 386,331 Page 76 of 127

79 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Projetu Jestaun AGRIKULTURA, Rekursu Natural AMBIENTE, Sustentavel bazeia DEZENVOLVIM ba komunidade ENTU RURAL Faze II JICA IOM BM UNICEF UNICEF UNICEF FORTALESIMEN TU KAPASIDADE INSTITUSIONAL ATU HAMENUS NO JERE RISKUS DEZASTRE SIRA NIAN IHA TIMOR-LESTE Entidade Supervizora Projetu Hadia Diak Liu Tan Produtividade Agrikultura Sustentável (SAPIP) - P155541/TF0A023 6 Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian Edukasaun Bazika Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Avaliasaun ikus hatudu katak, iha Timor-Leste, besik ha floresta nian maka lakon ona entre 2003 no 2012 no besik ha floresta densu nian maka degradadu ona ba floresta eskasu iha tempu hanesan. Avaliasaun ne e mos hatudu katak kobertura florestal total maka deit 59% ba territoriu tomak (besik ha ) iha Desmatamentu ne e kauza mos erozaun ba rai, deslizamentu rai no enxente, ne ebe afeta ema ne ebe hela iha basia idrografika sira nia moris. Ho objetivu atu promove jestaun florestal sustentável iha territoriu nia laran, GTL dezenvolve Polítika Florestal iha 2007, ne ebe viza atu alkansa jestaun sustentável rekursus florestal iha territoriu nia laran. Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre nian ho Baze iha Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. Hadia diak liu tan produtividade agríkola no rendimentu agrikultor kiik sira nian iha forma sustentável liu husi: (i) planeamentu partisipativu (ii) dezenvolvimentu organizasaun agrikultor sira nian ne ebe orientadu ba komérsiu (iii) investimentu rural eskala kiik no (iv) haforsa kapasidade MAP atu fornese servisu estensaun no asesoria ne ebe foka ba agrikultor sira no merkadu. Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC). Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi eskola. Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Page 77 of 127 EDUKASAUN NO FORMASAUN Planu ,674 90,000 AGRIKULTURA 83,625 SAUDE 66,178 EDUKASAUN NO FORMASAUN JUSTISA, INKLUZAUN SOSIAL 49,931 9,120

80 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Projetu haforsa Komisaun Nasional ba Labarik sira atu koordena lina ministeriu sira bainhira halo politika no aloka orsamentu ba labarik sira eleborasaun Kodigu Abranjente ida Labarik sira nian hodi kobre reforma lejislativa nesesariu ba justisa labarik sira nian. Inkluzaun Sosial Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivus UNICEF Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Projetu Dadus, Monitorizasaun no Avaliasaun sei apoia kriasaun sistema nasional forte ida konaba monitorizasaun no avaliasaun atu produz evidensia iha tempo real, kredivel, ne ebe ita bele fiar no uza. UNICEF Programa Midia & Komunikasaun Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira. JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAUN DIAK EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Planu 2019 Total 7,520,807 3,600 2,441 Page 78 of 127

81 10. ADMINISTRASAUN MUNISIPAL MANATUTO M A N A T U T O D I S T R I C T S p a t ia l D is t r ib u t i o n o f D w e l l i n g s H o h o r a i L a c u m Fatum a que rec e s a c L A C L A C F u n a r M F a t u m U m ac ad u a c L U B A R L O U m a N a ru c a n u f a h i O c c u p i e d D w e l l in g H o s p i t a l C o m m u n i t y H e a l t h C e n t r e S u c o B o u n d a ry S u b - d i s t r ic t B o u n d a r y T w o - l a n e s e a le d r o a d O n e - l a n e r o a d 4 W v e h ic l e t r a c k a c e r e c M a n e lim a S a m I lih e u S a n a n a 'in B a t a r a o r o M a n la la M S a u M A ili li O A N A T U T O rlalan le o H C r ib a s B A R I Q U E / N A T A R B O R A a n e h a t a t M A it e a s ba riq u e A b a t O U m a B oco a ' a b a t a n L A L E I A A u b e o n Lifau C H a ir u i a t u l a r a n N K ilo m e te rs Perfil Mapa 10 hatudu pozisaun jeográfika Administrasaun Munisipal Manatuto iha luan 1,706 km² ho populasaun nain 42,742 tuir Sensus Administrasaun Munisipal Manatuto iha Postos s nen (6), Sukus 29 no aldeias 99, mak hanesan hatudu iha Tabela Tabela Postos s ho Sukus no total Aldeias/Sukus Barique/ Natarbora Total Sukus Aldeias Sukus Laclo Laclubar Laleia Manatuto Soibada Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Aubeon 2 Hohorai 4 Batara 4 Cairui 7 Ailili 2 Fatumaquerec 2 Barique 2 Lacomesac 5 Hatumaquerec 3 Haturalan 3 Aiteas 4 Leo-Hat 2 Fatuwaque 2 Uma 3 Funar 4 Lifau 3 Cribas 5 Manlala 2 Caduac Manehat 3 Uma Naruc 4 Manelima Iliheu 5 Maun-Fahe 2 Uma Boco Ma abat 2 Samoro Sanana in Sau Data husi : MAE no Estatistica Total Aldeias Page 79 of 127

82 Funsionáriu Governu iha Administrasaun Munisipal Manatuto kompostu : SES: Polísias kompostu husi : 45 Seguransa Sivil no 4 funsionariu administrativa Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku ( 7) no Fundasaun ( 3) profesores Ensino Basiku Públiku ho (48) Privadu Profesoares Ensino Sekundárius Públiku ho 22 Fundasaun 4. (-) Profesores Ensino Tekniku Sekundárius Públiku ho (-) Privadu Fasilidade Edukasaun iha Administrasaun Munisipal Manatuto mak: Eskolas Infantil Publiku (2), Privadu (6) no Fundasaun (1) Eskolas Ensino Basiku Publiku (66) no Privadu 6, Eskolas Ensino Sekundárias Publiku (2) no Privadu 2, Eskolas Ensino Tekniku Sekundárias Publiku (-) no Privadu (-). Saúde: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika: Médikus lokais (inclui espesialistas) Enfermeirus e assistentes enfermeiros parteiras Fasilidade Saude iha Administrasaun Munisipal Manatuto mak : Hospital (0), CHC (6), Postus Saúde (24), SISCa (29) no Klinika Privadu (1). MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Administrasaun Munisipal Manatuto hamutuk 4,528 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 4,222 pessoas no invalidus 306 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Administrasaun Munisipal Manatuto hamutuk 4,820 pessoas. 3. Bolsa de Mãe : 3, Total funsionariu hamutuk 18 mak destaka ba Munisipiu 12 iha Munisipiu no 6 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). MAP : 68 Extensionistas no naun Extensionistas CNE : 5 funsionarius Ministeriu Justisa: 11 funsionarius SEJD : 1, MCIA: 4, MOP: 32, SEPFOPE: 4 MAE : 79 kompostu husi : Diresaun Distrital 47, STAE 6 no PNDS 26 MdF : - DESPESAS JERAL ADMINISTRASAUN MUNISIPIU MANATUTO Administrasaun Munisipal Manatuto hetan alokasaun despezas husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk tokon $2.8. Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no Sekretariado Page 80 of 127

83 Administrasaun Munisipal nian. Total orsamentu akumuladu ona kustus ba merenda eskolar, alfabitizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk mak hanesan iha tabela 10.2 Tabela 10.2 Despesas Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Administração Municipal de Manatuto 1,052 1, ,790 Secretariado de Administração Municipal ,205 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Programa PNDS ba Administrasaun Munisipal Manatuto hetan alokasaun husi Orsamentu Jeral Estadu 2019 hamutuk $498,140. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $149,640 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 28 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $348,500 ba suku 10 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e Tabela Kapital Grants programa PNDS Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Total Manatuto Barique Fatuwaque 5,590-5,590 Manatuto Barique Aubeon 5,590-5,590 Manatuto Barique Barique 5,590-5,590 Manatuto Barique Manehat 5,590-5,590 Manatuto Barique Uma Boco 5,590-5,590 Manatuto Barique Sikone-Diloli Manatuto Laclo Hohorai 5,160 37,400 42,560 Manatuto Laclo Lacumesac 4,945 37,613 42,558 Manatuto Laclo Laicore Manatuto Laclo Umacaduac 4,945 37,613 42,558 Manatuto Laclo Uma Naruc 4,730 33,575 38,305 Manatuto Laclubar Batara 5,375-5,375 Manatuto Laclubar Fatumaquerec 5,160-5,160 Manatuto Laclubar Funar 5,590-5,590 Manatuto Laclubar Manelima 5,805-5,805 Manatuto Laclubar Orlalan 5,590-5,590 Manatuto Laclubar Sananain 4,730-4,730 Manatuto Laleia Cairui 4,730-4,730 Manatuto Laleia Haturalan 4,730-4,730 Manatuto Laleia Lifau 4,730-4,730 Manatuto Manatuto Ailili 4,300 29,750 34,050 Manatuto Manatuto Aiteas 4,515 33,788 38,303 Manatuto Manatuto Cribas 4,945 37,613 42,558 Manatuto Manatuto Iliheu 4,730 33,575 38,305 Page 81 of 127

84 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Total Manatuto Manatuto Ma'abat 4,300 29,750 34,050 Manatuto Manatuto Sau 4,730 37,825 42,555 Manatuto Soibada Fatu-Maquerec 5,590-5,590 Manatuto Soibada Leo-Hat 5,590-5,590 Manatuto Soibada Manlala 5,590-5,590 Manatuto Soibada Maun-Fahe 5,590-5,590 Manatuto Soibada Samaro 5,590-5,590 Total Manatuto 149, , ,140 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU - PDIM Administrasaun Munisipal Manaturo hetan alokasaun orsamentu programa PDIM hamutuk rihun $1,166,789. Husi total ne e, finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun hamutuk 9 no projetu foun 8 ne ebe konsentra ba konstrusaun eskola, posto/residensia saude, sede suku, kapela, monument, jardim no barreira hanesan temi iha tabela tuir ne e. Tabela 10.4 Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MS Reapropriasaun Konst. Postu Saude Iha Suku Fatumakerek Manatuto Laclubar Fatumakerek $ 113,605 MAE Reapropriasaun New Construction of Beé Hedan Chapel Manatuto Laclo Uma Kaduak $ 6,894 MAE Reapropriasaun New Construction of Hatuermera Chapel - Laclo Manatuto Laclo Hohorai $ 8,471 MAE Reapropriasaun New Construction of Anikualaun Chapel - Laclo Manatuto Laclo Hohorai $ - MTAC Reapropriasaun Konstrusaun Mercado Komunitaria Kikan Ilimano Manatuto Laclo Uma Kaduak $ 15,394 MTAC Reapropriasaun Requalifikasaun ba Jardim nebe Lokaliza iha Monumentu Munisipal Manatuto Manatuto Sau $ 100,000 MOPTC Reapropriasaun Konstrusaun Barreira Protesaun Uma Komunidade Laclo No Bomba We Mos Aldeia Hahihoho Manatuto Laclo $ 132,788 MAE Reapropriasaun Rehabilitasaun Edificio Administrasaun Municipio Manatuto Manatuto Manatuto Sau $ 1,402 MAE Reapropriasaun Requalifikasaun ba Monumentu Munisipal no Konstrusaun ba Monumentu Foun Rua Manatuto Manatuto Sau $ 45,000 MOPTC Reapropriasaun Konstrusaun Barreira Protesaun Uma Komunidade Laclo husi Mota Liloko Manatuto Laclo $ 28,235 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Manatuto (CA + CB) Manatuto Manatuto Aiteas $ 120,000 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Soibada Manatuto (CA + CB) Manatuto Soibada Manlala $ 120,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Laclo Manatuto Laclo Lacu Mesak $ 100,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Laleia Manatuto Laleia Lifau $ 100,000 MS Projetu Foun Konstrusaun Posto Saude Iha iha Suku Funar - Laklubar Manatuto Laklubar Funar $ 100,000 MS Projetu Foun Construction of Health Post and Residence for Health Staff in Suku Aimeta Laran-Barique Manatuto Barique Sicone Diloli $ 125,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Laicore Manatuto Laclo Laicore $ 25,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Sicone Diloli Manatuto Barique Sicone Diloli $ 25,000 Total Manatuto $ 1,166,789 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Administrasaun Munisipal Manatuto iha 2019 hetan apoio orsamentu komprimissu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $3.4 hodi implementa programas/aktividades 13 hanesan iha tabela Page 82 of 127

85 Tabela 10.5 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar G0258: Projetu Projetu ne e sei fornese abastesimentu ba bee seguru no BE NO Abastesimentu Bee konfiavel ba capital distritu liu husi reabilitasaun no hadiak SANITASAUN Distritu Kapital sistemas ba abastesimentu ba bee iha Manatuto no Pante BDA (Projetu Konsesaun) Macassar, no Hadiak konsientizasaun konaba ijiene iha komunidade. Total familia 1015 iha Manatuto no 1574 iha Pante Macassar iha asesu ba sistema abastesimentu ba bee UE UNDP UE JICA JICA Alemana Projetu Parseria ba Agroflorestal Sustentavel (PSAF) Harii reziliensia lina kosteira Timor- Leste nian ba proteje komunidade lokal no sira nia meius subsistensia ( ) Hadia diak liu tan asesu rural ba agrosilvikultura (ERA Agro-Forestry): Hadia diak liu tan asesu ba área agroflorestal sira Projetu ba aumenta Rendimentu Agregadu Familiar liu husi Hametin Produsaun Doméstiku Foz nian iha Timor-Leste Projetu Jestaun Rekursu Natural Sustentavel bazeia ba komunidade Faze II Projetu Parseria ba Agroflorestal Sustentavel (PSAF) seguru no konfiavel. Projetu viza kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Projetu iha komponente rua, komponente 1 maka konaba Agrossilvikultura Sustentável ne ebe implementa husi GIZ. Komponente ne e hetan finansiamentu husi União Européia (Millaun Euro 13) no husi Governu Alemãun (Millaun Euro 5). Komponente 2 maka konaba estrada rural atu fornese asesu ba área projetu nian (área Agroflorestal) ne ebe implementa husi OIT (komponente ne e hetan finansiamentu kompletu husi União Européia Objetivu projetu LDCF mak atu hametin rezilensia komunidade kosteira liu husi introdusaun ba abordajen bazeia ba natureza ba protesaun kosteira. Kestaun ba area kosteira maka kompleksu no intersetorial. Ne eduni, projetu ne e, emprega abordajen integrada ida, bainhira adapta atividade hodi tuir nesesidade espesifikada konaba dezafiu no prioridade GTL nian. ERA AGRO-FLORESTAL maka komponente parseria ida ba Agro-Florestal Sustentável entre Timor-Leste, UE, Alemana no OIT, ne ebe sei kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian liu husi dezenvolvimentu agroflorestal no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Projetu iha hanesan objetivu hadia diak liu tan 1) jestaun irrigasaun, 2) produtividade fos nian, 3) asesu ba merkadu ba agrikultor sira, 4) sistema aprovizionamentu no jestaun armanezamentu MCIA nian. Avaliasaun ikus hatudu katak, iha Timor-Leste, besik ha floresta nian maka lakon ona entre 2003 no 2012 no besik ha floresta densu nian maka degradadu ona ba floresta eskasu iha tempu hanesan. Avaliasaun ne e mos hatudu katak kobertura florestal total maka deit 59% ba territoriu tomak (besik ha ) iha Desmatamentu ne e kauza mos erozaun ba rai, deslizamentu rai no enxente, ne ebe afeta ema ne ebe hela iha basia idrografika sira nia moris. Ho objetivu atu promove jestaun florestal sustentável iha territoriu nia laran, GTL dezenvolve Polítika Florestal iha 2007, ne ebe viza atu alkansa jestaun sustentável rekursus florestal iha territoriu nia laran. Projetu viza kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no Page 83 of 127 Planu ,488 AGRIKULTURA 942,414 AMBIENTE 591,409 ESTRADA NO PONTE 546,062 AGRIKULTURA 295,815 AGRIKULTURA, AMBIENTE, DEZENVOLVIM ENTU RURAL 272,674 AGRIKULTURA 234,140

86 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar doméstiku reseita nian no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Projetu iha komponente rua, komponente 1 maka konaba Agrossilvikultura Sustentável ne ebe implementa husi GIZ. Komponente ne e hetan finansiamentu husi União Européia (Millaun Euro 13) no husi Governu Alemãun (Millaun Euro 5). Komponente 2 maka konaba estrada rural atu fornese asesu ba área projetu nian (área Agroflorestal) ne ebe implementa husi OIT (komponente ne e hetan finansiamentu kompletu husi União Européia Edukasaun Bazika Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi EDUKASAUN haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha NO ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, FORMASAUN rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba UNICEF polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi eskola. IOM UNICEF UNICEF UNICEF FORTALESIMENT U KAPASIDADE INSTITUSIONAL ATU HAMENUS NO JERE RISKUS DEZASTRE SIRA NIAN IHA TIMOR-LESTE Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Inkluzaun Sosial Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre nian ho Baze iha Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM), Kuidadus Obstétrikus Bázikus Emerjensia nian (BEmOC). Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor- Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no interministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu Page 84 of 127 EDUKASAUN NO FORMASAUN Planu ,080 90,000 SAUDE 28,362 JUSTISA, INKLUZAUN SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAU N DIAK 7,980 3,600

87 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Programa Midia & Komunikasaun UNICEF Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira d) fornese apoiu tekniku atu kontola kualidade iha dezenu, implementasaun no monitorizasaun atividade komunikasaun nian. EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Planu 2019 Total 3,417,813 2,789 Page 85 of 127

88 Page 86 of 127 A L A S SA M E F A T U B E R L I U TU R ISC AI D o t ic B e t a n o C la c u c T a it u d a c M a h a q u id a n H o la ru a F a t u c a h i Tutuluru C a ic a s a B a b u l u D a is u a F a h in e h a n Le te fo h o Fatucalo Liura i U m a B e r lo ic M a t o r e c A it u h a O ra n a F o h o la u L e s u a t a B u b u s u s u M i n d e lo A it e m u a B e r e m a n a C a im a u c G ro t u M a n u m e ra R o tuto C a ic a s a F a t u c a h i M A N U F A H I D I S T R I C T S p atia l D is tr ib u tio n o f D w e llin g s K ilo m e te rs S u c o B o u n d a r y Sub-district B oundary T w o - la n e s e a le d r o a d O cc u pie d D w e lling C lin ic C o m m u n ity H e a lt h C e n tr e O n e - la n e r o a d 4 W v e h ic le t r a c k N 11. ADMINISTRASAUN MUNISIPAL MANUFAHI Perfil Mapa 11. hatudu pozisaun jeográfika Administrasaun Munisipal Manufahi iha luan 1,325 km² ho populasaun nain 48,628 tuir Sensus Administrasaun Munisipal Manufahi iha Postos s ha at, Sukus 29 no aldeias 137, mak hanesan hatudu iha Tabela Tabela Posto ho Sukus no total Aldeias/Sukus Alas Fatuberliu Same Turiscai Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Sukus Total Aldeias Aituha 2 Bubussuso 5 Babulo 8 Aitemua 2 Dotic 3 Fatukahi 5 Betano 7 Beremana 3 Mahaquidan 5 Caicassa 4 Dai-Sua 5 Fatucalo 2 Taitudac 5 Clacuc 5 Grotu 3 Foholau 3

89 Alas Fatuberliu Same Turiscai Sukus Total Sukus Total Sukus Total Sukus Total Aldeias Aldeias Aldeias Aldeias Uma Berloic 4 Fahinehan 4 Holarua 13 Caimauc Letefoho 7 Lessuata Rotuto 5 Liurai Tutuluro 7 Manumera Matorec Mindelo Orana 3 Data husi : MAE no Estatistica Funsionáriu Governu iha Administrasaun Munisipal Manufahi kompostu: SES: Polísias kompostu husi 61 Seguransa Sivil no 4 funsionariu administrativa Bombeirus Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (52 ) no Fundasaun (17 ) Profesores Ensino Basiku Públiku ho (74) Privadu Profesoares Ensino Sekundáriu Públiku ho 19 Privadu Profesores Ensino Tekniku Sekundárius Públiku ho (38) Profesores Privadu Fasilidade Edukasaun iha Munisipiu Manufahi mak : Eskolas Infantil Publiku (24) no Fundasaun (6) Eskolas Ensino Basiku Publiku (69) no Privadu 9 Eskolas Ensino Sekundárias Publiku(3) no Fundasaun (3) Eskolas Ensino Tekniku Sekundárias Publiku(2) no Privadu -. Saude: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika: Médikus lokais (inclui espesialistas) Enfermeiras/os e assistente enfermeiros parteiras Fasilidade Saude iha Munisipiu Manufahi mak : Hospital sidauk iha, CHC (4), Postus Saúde (14), ho SISCa (29) laiha Klinika Privadu MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Administrasaun Munisipal Manufahi hamutuk 5,597 ne ebé kompostu husi idozus 5,255 pessoas no invalidus 342 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Administrasaun Munisipal Manufahi hamutuk 4,164 pessoas. 3. Bolsa de Mãe: 3,320 4 Total funsionariu hamutuk 18 mak destaka ba Munisipiu 15 iha Munisipiu no 3 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). Page 87 of 127

90 MAP : 78 Extensionistas no naun Extensionistas CNE : 9 funsionarius Ministeriu Justisa : 13 funsionarius SEJD : 1, MCIA: 7, MOP: 71, PDHJ: 4, SEPFOPE : 10 MAE : 66 kompostu husi : Diresaun Distrital 38, STAE 6 no PNDS 23 MdF : 2 ( Agente Estatistika) DESPESAS JERAL ADMINISTRASAUN MUNISIPAL MANUFAHI Administrasaun Munisipal Manufahi hetan alokasaun depezas hamutuk tokon $3.0 husi OJE Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no Sekretariado Administrasaun Munisipal nian. Total orsamentu ne e akumuladu ona kustus ba merenda eskolar, alfabitizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk hanesan iha tabela 11.2 Tabela 11.2 Despesas Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Administração Municipal de Manufahi 1,190 1, ,000 Secretariado de Administração Municipal ,350 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Administrasaun Munisipal Manufahi hetan aloka orsamentu ba programa PNDS hamutuk rihun $608,920. Husi total ne e koloka kustu operasional hamutuk $155,445 hodi halo preparativu aktividade tinan tuir mai ba suku 29 no aloka ba aktividades fiziku hamutuk $453,475 ba suku 11 hanesan hatudu iha tabela tuir ne e. Tabela Kapital Grants programa PNDS Munisipiu Postu Administrativu Suku Page 88 of 127 Kustu Operasional Kustus Fiziku Manufahi Alas Aituha 5,590-5,590 Manufahi Alas Dotic 5,160-5,160 Manufahi Alas Maha-Quidan 5,590-5,590 Manufahi Alas Taitudac 5,590-5,590 Manufahi Alas Uma Berloic 5,160-5,160 Manufahi Fatuberliu Bubususo 5,590-5,590 Manufahi Fatuberliu Caicassa 5,590-5,590 Manufahi Fatuberliu Clacuc 5,805-5,805 Total

91 Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Manufahi Fatuberliu Fahinehan 5,590-5,590 Manufahi Fatuberliu Fatucahi 5,590-5,590 Manufahi Same Babulo 4,730-4,730 Manufahi Same Betano 5,160-5,160 Manufahi Same Dai-Sua 4,945-4,945 Manufahi Same Grotu 4,730-4,730 Manufahi Same Holarua 4,730-4,730 Manufahi Same Letefoho 4,945-4,945 Manufahi Same Rotuto 4,730-4,730 Manufahi Same Tutuluro 4,730-4,730 Manufahi Turiscai Aitemua 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Beremana 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Caimauc 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Fatucalo 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Foholau 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Lessuata 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Liurai 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Manumera 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Matorec 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Mindelo 5,590 41,225 46,815 Manufahi Turiscai Orana 5,590 41,225 46,815 Total Total Manufahi 155, , ,920 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU FOUN PDIM Administrasaun Munisipal Manufahi hetan alokasaun orsamentu ba programa PDIM hamutuk rihun $783,667. Husi total ne e, finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun hamutuk 12 no projetu foun 2 ne ebe konsentra ba konstrusaun tenki be mos, edifisiu, sede Aldeia, MCK, irigasaun, river, dapur saude, uma TBC no eskola hanesan temi iha tabela tuir ne e. Page 89 of 127

92 Tabela Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MAE Reapropriasaun Konstrusaun Tangki Beé no Menara Beé ba iha Edificio Administrasaun Municipiu Manufahi Manufahi Same Holarua $ 1,754 MAE Reapropriasaun Konst. Sede Aldeia Fanlelo, Suco Liurai Manufahi Turiscai Liurai $ 15,905 MAE Reapropriasaun Const. MCK (Saude) Orana Manufahi Turiscai Orana $ 7,530 MAE Retensauan Rehabilitasaun Edificio Administrasaun Municipio Manufahi Manufahi Same Holarua $ 6,387 MI Reapropriasaun Konstrusaun Kuartel Bombeiros iha Same-Manufahi Manufahi Same Holarua $ 216,069 MAP Reapropriasaun Rehabilitasaun irigasaun iha suku Letefoho Manufahi Same Letefoho $ 59,923 MAE Reapropriasaun Konstrusaun Igreza Paroquia Nossa Senhora do Rosario de Fatima - ALAS - Manufahi Manufahi Alas Taitudak $ 14,291 MAE Reapropriasaun Rehabilitasaun Igreza Paroquia Nossa Senhora Assuncao Same Manufahi Same Letefoho $ 108,167 MAE Projetu Foun Konstrusaun Landscape Igreza Nossa Senhor Assunção Same Manufahi Same Letefoho $ 200,000 MOPTC Reapropriasaun Konstrusaun Box Culvert iha Sesurai Manufahi Same Betano $ 3,608 MOPTC Reapropriasaun Konstrusaun Gabion Box 2x1x1 & Retaining Wall (Approach) Aiasa River iha Betano-Same-Manufahi Manufahi Same Betano $ 20,789 MS Reapropriasaun Konstrusaun Dapur Jeral Intrernamentu Saude Same, iha Nularan Manufahi Same Letefoho $ 12,432 MS Reapropriasaun Konstrusaun Foun Uma TBC Same, Iha Nularan Manufahi Same Letefoho $ 16,814 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Acadiruhun Same - Manufahi Manufahi Same Letefoho $ 100,000 Total Manufahi $ 783,667 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Administrasaun Munisipal Manufahi iha 2019 hetan apoio orsamentu komprimissu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $1.5 hodi implementa programas/aktividades 9 hanesan iha tabela Tabela 11.5 Kompromisu Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Hadia diak liu tan ERA AGRO-FLORESTAL maka komponente parseria ida ba ESTRADA asesu rural ba agrosilvikultura Agro-Florestal Sustentável entre Timor-Leste, UE, Alemana no NO PONTE (ERA OIT, ne ebe sei kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu UE Agro-Forestry): no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak Hadia diak liu tan liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku asesu ba área agroflorestal reseita nian liu husi dezenvolvimentu agroflorestal no redusaun sira resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área UNDP Australia Harii reziliensia lina kosteira Timor- Leste nian ba proteje komunidade lokal no sira nia meius subsistensia ( ) Programa Remata Violensia Kontra Feto sira rural sira. Objetivu projetu LDCF mak atu hametin rezilensia komunidade kosteira liu husi introdusaun ba abordajen bazeia ba natureza ba protesaun kosteira. Kestaun ba area kosteira maka kompleksu no intersetorial. Ne eduni, projetu ne e, emprega abordajen integrada ida, bainhira adapta atividade hodi tuir nesesidade espesifikada konaba dezafiu no prioridade GTL nian. Programa Nabilan Remata Violensia Kontra Feto sira viza apoia povo timoroan no nia governu atu hamenus violensia no hadia diak liu tan moris-diak feto no labarik sira ne ebe afetadu husi violensia. Programa ne e organizadu haleu pilar tolu Timor-Leste nia Planu Nasional Asaun nian konaba Violensia Bazeia ba Jéneru: prevensaun, servisu apoiu no asesu ba justisa. Sei emprega estratéjia lubuk ida atu apoia kapasidade iha ministeriu xave no organizasaun sosiedade civil sira, muda atitude no komportamentu ne ebe kontribui ba violensia no hametin servisu apoiu no rezultadu husi justisa. Page 90 of 127 Planu ,062 AMBIENTE 591,409 INKLUZAUN SOSIAL 126,465 UNICEF Edukasaun Bazika Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi EDUKASAUN 99,862

93 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho NO vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, FORMASAUN distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi eskola. IOM UNICEF UNICEF UNICEF FORTALESIMENT U KAPASIDADE INSTITUSIONAL ATU HAMENUS NO JERE RISKUS DEZASTRE SIRA NIAN IHA TIMOR-LESTE Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian Inkluzaun Sosial Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre nian ho Baze iha Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM). Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. Projetu haforsa Komisaun Nasional ba Labarik sira atu koordena lina ministeriu sira bainhira halo politika no aloka orsamentu ba labarik sira eleborasaun Kodigu Abranjente ida Labarik sira nian hodi kobre reforma lejislativa nesesariu ba justisa labarik sira nian. Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Projetu Dadus, Monitorizasaun no Avaliasaun sei apoia kriasaun sistema nasional forte ida konaba monitorizasaun no avaliasaun atu produz evidensia iha tempo real, kredivel, ne ebe ita bele fiar no uza, hodi permite inkorpora deskoberta, rekomendasaun no lisaun hirak ne ebe ita aprende iha prosesu foti desizaun no apoia projetu reforma no inovasaun hirak nian. Page 91 of 127 EDUKASAUN NO FORMASAUN Planu ,000 SAUDE 28,362 JUSTISA, INKLUZAUN SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASA UN DIAK 9,120 3,600

94 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Programa Midia & Komunikasaun UNICEF Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira d) fornese apoiu tekniku atu kontola kualidade iha dezenu, implementasaun no monitorizasaun atividade komunikasaun nian. EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Planu 2019 Total 1,497,668 2,789 Page 92 of 127

95 12. REJIAUN ADMINISTRATIVA ESPESIAL OE-CUSSE AMBENO OECUSSEDISTRICT REGIÃO ADMINISTRATIVA ESPECIAL OE-CUSSE AMBENO Spatial Distribution of Dwellings Occupied Dwelling Clinic Ø Hospital Community HealthCenter Suco Boundary Sub-district Boundary Two-lane sealedroad One-laneroad 4Wvehicle track Bene-Ufe NITIBE Taiboco Abani Ø Lifau Costa Lalisuc PANTEMACASAR Bobocase Cunha Naimeco Usi-Tacae Bobometo OESILO Lela-Ufe Banafi Usi- Taqueno Usi-Taco N Suni-Ufe Kilometers Malelat PASSABE Nipani Perfil Page 93 of 127

96 Mapa 12 hatudu pozisaun jeográfika Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse Ambeno ho luan 815 km² ho populasaun nain 64,742 tuir Sensus Rejiaun Administrativa Espesial Oecussi iha Posto ha at (4), Sukus 18 no aldeias 63, mak hanesan hatudu iha Tabela 12.1 Tabela Posto ho Sukus no total Aldeias/Sukus Nitibe Oesilo Pante Makassar Passabe Sukus Total Sukus Total Sukus Total Sukus Total Aldeias Aldeias Aldeias Aldeias Banafi 3 Bobometo 9 Bobocase 2 Abani 3 Beneufe 3 Usitaqueno 1 Costa 5 Malelat 1 Lelaufe 4 Usitasae 3 Cunha 5 Suniufe Lalisuc Usitaco Lifau Naimeco Nipani Taiboco Data husi : MAE no Estatistica Funsionariu governu iha Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse Ambeno: SES: Polísias kompostu husi 72 Seguransa Sivil temporaries no funsionarius administrativa Bombeirus 4. 4 emigrasaun Eduksaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (17 ) no Fundasaun (2 ) Profesores Ensino Basiku Públiku ho (75 Privadu Profesoares Ensino Sekundárius Públiku ho 9 Fundasaun Profesores Ensino Tekniku Sekundário Públiku ho (-) Privadu Fasilidade iha Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse Ambeno mak : Eskolas Infantil Publiku 12, Privadu 1 no Fundasaun 1 Eskolas Ensino Basiku Publiku (67) no Privadu 7, Eskolas ensino Sekundarias Jeral Publiku (2) no Privadu 1, Eskolas Sekundárias Tecnico Vokasional Publiku (1) no Privadu (-). Saúde: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika : Médikus lokais (inclu espesialistas) Enfermeirus e Assistentes enfermeiros parteiras. Fasilidade saude iha Munisipiu Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse Ambeno mak Hospital (1), CHC (4), Postus Saúde (16), SISCa (18) no laiha Klinika Privadu. MSS : Page 94 of 127

97 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse Ambeno hamutuk 6,941 pessoas no idozus 6,813 pessoas no invalidus 128 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse Ambeno hamutuk 1, Bolsa de Mãe: 4, Total funsionariu hamutuk 7 mak destaka ba Munisipiu 3 iha Munisipiu no 4 ba Posto, kada Posto funsionariu ida (1). MAP : 89 Extensionistas no naun Extensionistas CNE : 7 funsionarius Ministeriu Justisa: 20 funsionarius SEJD : 2, MCIA: 7, MOP: 50, PDHJ: 4, SEPFOPE : 10 MAE : 68 kompostu husi : Diresaun Distrital 43, STAE 6 no PNDS 19 MdF : 15 (DGAlfandegas 10, Diresaun Nasional Patrimonio Estado 4, Agente Estatistika 1 no Ofisial Tezouru 1) PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse Ambeno hetan alokasaun orsamentu ba programa PNDS iha OJE 2019 hamutuk rihun $6, Montante ne e konsidera nudar kustus operasional suku 3 iha Postu Administrativu Oesilo hodi halo preparasaun aktividades ba 2019 nian. Orsamentu ne e sei mantein aloka iha Governu Sentral too halo transferensia ba RAEOA, maibe ninia implementasaun tenke tuir mekanismu ne ebé iha. Tabela Kapital Grants Programa PNDS Kustu Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustus Fiziku Total Operasional Oecusse Nitibe Banafi 5,160 37,400 42,560 Oecusse Nitibe Beneufe 5,375 41,438 46,813 Oecusse Nitibe Lelaufe 4,945 37,613 42,558 Oecusse Nitibe Suniufe 4,730 33,575 38,305 Oecusse Nitibe Usitaco 4,945 37,613 42,558 Oecusse Oesilo Bobometo 5,590-5,590 Oecusse Oesilo Usi-Taqueno 5,160-5,160 Oecusse Oesilo Usitasae 5,375-5,375 Oecusse Pante Macassar Bobocasse 4,945-4,945 Oecusse Pante Macassar Costa 4,945-4,945 Oecusse Pante Macassar Cunha 4,945-4,945 Oecusse Pante Macassar Lalisuc 4,515-4,515 Oecusse Pante Macassar Lifau 4,945-4,945 Oecusse Pante Macassar Naimeco 5,160-5,160 Oecusse Pante Macassar Nipane 4,945-4,945 Oecusse Pante Macassar Taiboco 5,160-5,160 Oecusse Passabe Abani 5,590 45,475 51,065 Oecusse Passabe Malelat 5,590 41,225 46,815 Total Oecusse 92, , ,358 Page 95 of 127

98 DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU Rejiaun Administrativa Espesial Oecusse Ambeno iha 2019 hetan apoio orsamentu komprimissu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $3.7 hodi implementya programas/aktividades 14 hanesan iha tabela 12.3 Tabela 12.3 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar BM Timor-Leste: Projetu SAPIP sei implanta iha basia idrográfika hat, lokalizadu AGRIKULTUR Hadia Diak Liu Tan iha munisípiu sira ho basia idrográfika iha mota Raumoco A Produtividade (Lautem), basia mota Be Lulic (Ainaro), basia iha mota Agrikultura Sustentável Loes (Liquica) nia norte no basia idrográfika mota Tono (SAPIP) - P (Oecusse). SAPIP estrutura haleu komponente 5: planu TF0A2869 & dezenvolvimentu basia idrográfika integrada / sub-basia TF0A0236 idrográfika Organizsaun proprietariu kiik sira nian, apoiu konsultivu no formasaun konaba Jestaun sustentável basia idrográfika / sub-basia no apoiu ba grupu agrikultor sira hodi haforsa MAF nia servisus, funsaun planeamentu, programasaun, koordenasaun, monitorizasaun no UNDP USAID Apoiu ba Oe-Cusse nia programa SAR & ZEESM (91634) Aumentu reziliensia komunitária iha Oecusse Alemana Koneksaun transporte marítimu tuir Kosta Norte Alemana Akompana Asesoria no Formasaun ba Indústria Marítima Timor-Leste nian (ATMI II) BDA G0258: Projetu Abastesimentu Be Distritu Kapital (Projetu Konsesaun) avaliasaun hirak no jestaun no monitorizasaun Projetu. Kriasaun no operasionalizasaun Autoridade Rejional Oe- Cusse no Zona Ekonómika Espesial ba Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM) nian rekere intervensaun lubuk ida, investimentu no traballu preparatóriu atu konstroi kuadru institusional, polítiku no legal kondusente ba kriasaun ZEESM nian. Eziste mos imperativu ba dezenvolvimentu ekonomiku no sosial inkluzivu, ho nesesidade atu dezenvolve laos deit Zona ekonomika iha área dezignada Zona nia laran, maibe, ekonomia iha Zona nia liur iha Oe- Cusse tomak no estabelese ligasaun ba oin no ba kotuk entre rua ne e, hanesan mos ho restu Timor-Leste no rejiaun nian. Kresente Reziliensia Komunitária iha Projetu Oecusse maka projetu ida tinan lima nian ( ) ne ebe implementa iha Oecusse iha sub-rejiaun Nitibe, Pasabe, Oesilo no Pante Makasar. Uza abordajem integradu ida ne ebe orienta husi ezijensia, projetu ne e viza hadia diak liu tan asesu ba sistema abastesimento be no saneamento nivel doméstiku no Komunitáriu. Apoiu ba Setor Transporte Maritimu Apoiu ba Indústria Marítima TL nian. Objetivu projetu ida ne e nian maka setor marítimu timor nian tenki opera kada vez mais tuir padraun internasional ne ebe rekonese husi pontu de vista legal, institusional no rekursus umanus. Projetu ne e sei fornese abastesimentu ba bee seguru no konfiavel ba capital distritu liu husi reabilitasaun no hadiak sistemas ba abastesimentu ba bee iha Manatuto no Pante Macassar, no Hadiak konsientizasaun konaba ijiene iha komunidade. Total familia 1015 iha Manatuto no 1574 iha Pante Macassar iha asesu ba sistema abastesimentu ba bee seguru no konfiavel. JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASA UN DIAK BE NO SANITASAUN PORTU MARITIMU PORTU MARITIMU BE NO SANITASAUN Planu ,010, , , , , ,488 Page 96 of 127

99 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Australia Programa Remata Programa Nabilan Remata Violensia Kontra Feto sira viza INKLUZAUN Violensia Kontra Feto apoia povo timoroan no nia governu atu hamenus violensia SOSIAL sira no hadia diak liu tan moris-diak feto no labarik sira ne ebe afetadu husi violensia. Programa ne e organizadu haleu pilar tolu Timor-Leste nia Planu Nasional Asaun nian konaba Violensia Bazeia ba Jéneru: prevensaun, servisu apoiu no asesu ba justisa. Sei emprega estratéjia lubuk ida atu apoia kapasidade iha ministeriu xave no organizasaun sosiedade civil sira, muda atitude no komportamentu ne ebe kontribui ba violensia no hametin servisu apoiu no Governu Japaun BM Hametin lideransa signifikativa no partisipasaun feto sira nian iha konstrusaun no dezenvolvimentu Estadu iha Timor-Leste Entidade Supervizora Projetu Hadia Diak Liu Tan Produtividade Agrikultura Sustentável (SAPIP) - P155541/TF0A0236 rezultadu husi justisa. Tinan sanuluresinlima liu hafoin Referendu ba Independensia Timor-Leste husi Indonezia, Ajenda Feto nian ba Dame no Seguransa (FDS) kontinua sai nafatin estratura importante ida ba ezamina no aborda kestaun kritika relasionadu ho marjinalizasaun no dizigualdade mak iha hela iha nasaun joven ne e. Projetu ida ne e, buka atu harii kumprimisu ezistente paiz nian ba dezenvolve Planu Asaun Anual (PAA) iha FDS no buka apoiu nafatin ba Feto sira husi eis-sekretariu Estadu Seguransa (agora Ministeriu Interior) hodi halo klean liu tan investimentu iha partisipasaun no lideransa feto sira nian hanesan parte avanzu politika sensivel ba jeneru, no prosesu responsavel no eftivu liu ba harii estadu no harii dame. Hadia diak liu tan produtividade agríkola no rendimentu agrikultor kiik sira nian iha forma sustentável liu husi: (i) planeamentu partisipativu (ii) dezenvolvimentu organizasaun agrikultor sira nian ne ebe orientadu ba komérsiu (iii) investimentu rural eskala kiik no (iv) haforsa kapasidade MAP atu fornese servisu estensaun no asesoria ne ebe foka ba agrikultor sira no merkadu. UNICEF Edukasaun Bazika Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi escola. Inisiativa Eskola Belun ba Labarik sira dezenvolve modelu inovador ida konaba Eskola Foun iha agrupamentu eskolar 240 no Ministériu Edukasaun sei estende ba eskola hotu liu husi formasaun professor no diretor eskola sira, hadia diak liu tan sala aula, haforsa jestaun eskolar no promove papel Asosiasaun Aman/Inan no Professor sira nian hodi apoia jestaun eskolar. UNICEF Sobrevivensia no Dezenvolvimentu Labarik nian Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM), Kuidadus Obstétrikus Bázikus Page 97 of 127 SEGURANSA, INKLUZAUN SOSIAL AGRIKULTUR A EDUKASAUN NO FORMASAUN Planu , ,173 83,625 83,218 SAUDE 28,362

100 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar Emerjensia nian (BEmOC), no Jestaun Integradu Moras Infantil nian (AIDPI). (2) Projetu nutrisaun ne ebe aborda dezafiu subnutrisaun ne ebe labarik no feto timor sira enfrenta. Projetu atu hadia estadu nutrisional labarik nian liu husi implementasaun Jestaun Komunitáriu Desnutrisaun Aguda (CMAM), Hadia diak liu tan Aihan Bebe no Labarik Kiik sira nian (IYCF), Suplementasaun Vitamina A, Iodizasaun Universal Masin nian (USI) no suplementasaun Pó Mikronutriente (MNP). (3) Projetu HIV / SIDA apoia Prevensaun Transmisaun HIV / SIDA husi Aman/Inan ba Labarik (PPTCT) liu husi dezenvolvimentu orientasaun no protokolo tékniku no operasional sira, prestasaun servisu PPTCT integradu iha programa MCH, no servisu asesoria no teste voluntáriu no konfidensial (VCCT ). Projetu mos oferese edukasaun hanesan, edutretenimentu no asesoria anonimu prevensaun nian husi rádio ba jovem mane no feto sira. Liu husi Programa Saúde no Nutrisaun, UNICEF apoia Ministériu Saúde atu haforsa implementasaun Servisu Integradu Saúde Komunitária (SISCa), ho kolaborasaun ho ajensia sira ONU nian, doador no ONG sira. UNICEF Programa Protesaun no Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa JUSTISA, Partisipasaun Labarik no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha INKLUZAUN nian Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba SOSIAL labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no interministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. UNICEF Inkluzaun Sosial Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. UNICEF Programa Midia & Komunikasaun Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade Page 98 of 127 JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASA UN DIAK EDUKASAUN NO FORMASAUN, INKLUZAUN SOSIAL Planu ,120 3,600 2,789

101 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira. Planu 2019 Total 3,703, ADMINISTRASAUN MUNISIPAL VIQUEQUE Page 99 of 127

102 Page 100 of 127 Laline Ahic Luca Babulo Afaloicai Ossu De Cima Bahalarauain Liaruca Bibileo Loi-Huno Caraubalo Dilor Uma Quic Uaitame Vessoru Builale Nahareca Watu Dere Uabubo Uai Mori Uaibobo Uma Uain Leten Uaigia Uani Uma Loi Ulu Macadique Maluro Irabin De Baixo Uma Tolu Matahoi Uma Uain Craic Irabin De Cima Ossorua Afaloicai OSSU VIQUEQUE LACLUTA WATULARI UATUCARBAU VIQUEQUEDISTRICT Spatial Distribution of Dwellings Kilometers Suco Bounday Sub-district Boundary Two-lane sealed road Occupied Dwelling Clinic CHC(Community Health Centre) One-laneroad 4 Wvehicle track N E W S Perfil

103 Mapa 13 hatudu pozisaun jeográfika Administrasaun Munisipal Viqueque iha luan 1,781 km² ho populasaun 70,036 tuir Sensus Administrasaun Munisipal Viqueque iha Postos s lima (5), Sukus 35 no Aldeias 228, mak hanesan hatudu iha Tabela Tabela Postos s ho Sukus no total Aldeias/Sukus Lacluta Ossu Viqueque Uatu Carbau Watu-lari Sukus Total Sukus Total Sukus Total Sukus Total Sukus Total Aldeias Aldeias Aldeias Aldeias Aldeias Ahic 5 Builale 5 Bahalarauain 6 Afaloicai 4 Babulo 8 Dilor 5 Liaruca 5 Bibileo 8 Bahatata 4 Macadique 21 Laline 5 Loi-Huno 5 Caraubalu 7 Irabin de 7 Matohoi 12 Baixo Uma Tolu 5 Naha Reka 5 Fatudere 3 Irabin de 5 Uaitame 5 Cima - - Ossu Rua 12 Luca 4 Loi Ulo 5 Vesoru Ossu 8 Maluru 3 Uani Uma 5 Afaloicai 4 Decima - - Uabubo 6 Uai Mori Uaguia 6 Uma Quic Uaibobo 7 Uma Uain Craic Uma Uain Leten Data husi : MAE no Estatistica Funsionáriu Governu iha Administrasaun Munisipal Viqueque kompostu : SES : Polísias Seguransa Sivil Bombeirus Edukasaun: 1. Professores Ensino Infantil : Publiku (35) no Fundasaun (7) Profesores Ensino Basiku Públiku ho (82) Privadu Profesores Ensino Sekundárius Públiku ho 40 Privadu Profesores Ensino Tekniku Sekundárius Públiku Fasilidade Edukasaun iha Administrasaun Munisipal Viqueque mak : Eskolas infantil Publiku 25, Privadu 2 no Fundasaun 4 Eskolas Ensino Basiku Publiku (91) no Privadu 7, Eskolas Ensino Sekundárias Publiku (6) no Privadu 3, Eskolas Ensino Sekundárias Tekniku Publiku (1) no Privadu (-). Saúde: 1. Funsionáriu administrasaun no lojistika: Médikus lokais (inclui espesialistas) Enfermeirus e assistentes enfermeiros parteiras Page 101 of 127

104 Fasilidade saude iha Administrasaun Munisipal Viqueque mak: Hospital ( 0), CHC (5), Postus Saúde (17), SISCa (47) ho Klínikas privada (2). MSS : 1. Numero idozus (tinan 60 ba leten) no invalidus ne ebé simu subsidio iha Administrasaun Munisipal Viqueque hamutuk 9,875 pessoas ne ebé kompostu husi idozus 9,162 pessoas no invalidus 713 pessoas. 2. Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Administrasaun Munisipal Viqueque hamutuk 1, Bolsa de Mãe: 4, funsionarius Munisipiu 5 foncionario posto administrativo MAP : 89 Extensionistas no naun Extensionistas CNE : 7 funsionarius Ministeriu Justisa: 7 funsionarius SEJD : 3, MCIA: 4, MOP: 53, SEPFOPE : 3 MAE : 76 kompostu husi : Diresaun Distrital 41, STAE 6 no PNDS 29 MdF : 1 (Agente Estatistika) DESPESAS JERAL ADMINISTRASAUN MUNISIPAL VIQUEQUE Administrasaun Munisipal Viqueque hetan alokasaun despezas hamutuk tokon $3.1 iha OJE Orsamentu hirak ne e aloka tuir linhas orsamentu servisu sektoral no Secretariado Administrasaun Munisipal nian. Total orsamentu ne e akumuladu kustus ba merenda eskolar, alfabetizasaun, konsensoens eskolar, subsidiu sukus, jestaun merkadoria, aktividades agrikultura, limpeza rurais & urbano no despesas operasional sira seluk mak hanesan iha tabela 13.2 Tabela 13.2 Despesas Jeral Salários e Bens e Transferências Capital Menor Capital de Total das Vencimentos Serviços Públicas Desenvolvimento Despesas Administração Municipal de Viqueque 1,196 1, ,070 Secretariado de Administração Municipal ,497 Serviço Municipal de Saúde Serviço Municipal de Educação Serviço Municipal de Agricultura Serviço Municipal de Obras Públicas e Transportes Serviço Municipal de Água, Saneamento Básico e Ambiente Serviço Municipal de Gestão de Mercados e Turismo Serviço Municipal de Registos, Notariado e Serviços Cadastrais Serviço Municipal de Ação Social e Gestão de Desastres Naturais Page 102 of 127

105 PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS) Administrasaun Munisipal Viqueque hetan alokasaun orsamentu ba programa PNDS husi OJE 2019 hamutuk rihun $685,915. Husi total ne e, distribui ba kustus operasional ba preparasaun planu aktividades 2020 hamutuk $179,740 ba suku 35 no montante $506,175 aloka ba aktividade fiziku hodi implementa iha suku 14 hanesan hatudu iha tabela Tabela Kapital Grants Programa PNDS Munisipiu Postu Administrativu Suku Kustu Operasional Kustus Fiziku Viqueque Lacluta Ahic 5,160 37,400 42,560 Viqueque Lacluta Dilor 5,375 41,438 46,813 Viqueque Lacluta Laline 5,375 41,438 46,813 Viqueque Lacluta Uma Tolu 4,730 33,575 38,305 Viqueque Ossu Builale 5,375-5,375 Viqueque Ossu Builo Viqueque Ossu Liaruca 5,160-5,160 Viqueque Ossu Loi-Humo 4,300-4,300 Viqueque Ossu Nahareca 5,375-5,375 Viqueque Ossu Ossorua 4,730-4,730 Viqueque Ossu Ossu De Cima 5,160-5,160 Viqueque Ossu Uabubo 4,945-4,945 Viqueque Ossu Uaguia 5,160-5,160 Viqueque Ossu Uaibobo 4,730-4,730 Viqueque Uato-Lari Afaloicai (Uato-Lari) 5,375-5,375 Viqueque Uato-Lari Babulo 5,590-5,590 Viqueque Uato-Lari Macadique 5,590-5,590 Viqueque Uato-Lari Matahoi 5,375-5,375 Viqueque Uato-Lari Uaitame 5,375-5,375 Viqueque Uato-Lari Vessoru 5,160-5,160 Viqueque Uato-Carbau Afaloicai (Uato-Carbau) 5,805-5,805 Viqueque Uato-Carbau Bahatata 5,590-5,590 Viqueque Uato-Carbau Irabin De Baixo 5,805-5,805 Viqueque Uato-Carbau Irabin De Cima 5,590-5,590 Viqueque Uato-Carbau Loi Ulu 5,590-5,590 Viqueque Uato-Carbau Uani Uma 5,590-5,590 Viqueque Viqueque Bahalaraua'in 4,945 37,613 42,558 Viqueque Viqueque Bibileo 4,945 37,613 42,558 Viqueque Viqueque Caraubalo 4,730 37,825 42,555 Viqueque Viqueque Fatudere 4,730 33,575 38,305 Viqueque Viqueque Luca 4,945 37,613 42,558 Viqueque Viqueque Maluru 4,730 33,575 38,305 Viqueque Viqueque Uai-Mori 4,300 29,750 34,050 Viqueque Viqueque Uma Quic 4,300 29,750 34,050 Viqueque Viqueque Uma Uain Craic 4,945 37,613 42,558 Viqueque Viqueque Uma Uain Leten 5,160 37,400 42,560 Total Total Viqueque 179, , ,915 Page 103 of 127

106 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU FOUN PDIM Administrasaun Munisipal Viqueque hetan alokasaun despezas ba programa PDIM hamutuk rihun $583,399. Total orsamentu ne e hodi finansia ba projetu retensaun/reapropriasaun hamutuk 8 no projetu foun 5. Projetu hirak ne e refere liu ba postu/residensia saude, be mos no saneamentu, edifisiu, eskola, sede suku no muru ba hanesan mensiona iha tabela Tabela Kapital Dezenvolvimentu PDIM Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Postos Administrativus Sukus OGE 2019 MS Retensauan Construsaun Foun Ba Armagen Aimoruk Iha Centro Saude Uatucarbau Viqueque Uatucarbau Irabin de Baixo $ - MS Reapropriasaun Konst. Postu saude + Facilidade Iha Irabere/Bubulae Viqueque Uatucarbau Irabin de Cima $ 13,727 MS Reapropriasaun Konst. Posto saude + Be Mos Uaitame Viqueque Uatulari Uaitame $ - MS Reapropriasaun Konstrusaun Postu Saude Haenaudere Iha Uatulari Antigo + Fasilidade Viqueque Uatulari Afaloicai $ 20,312 MS Reapropriasaun Construsaun Posto Saude + Uma ba Doutor iha Ulusu Viqueque Uatulari Afaloicai $ 24,464 MAE Retensauan Rekualifikasaun Salaun Administrasaun Munisipiu Viqueque Viqueque Viqueque Caraubalo $ 3,876 MAE Retensauan Rehabilitasaun Edificio Municipal Viqueque Viqueque Viqueque Caraubalo $ 17,133 MAE Reapropriasaun Konstrusaun Moru Haleu Merkadu Oloba imunicipal Viqueque Viqueque Viqueque Caraubalo $ 8,886 MAE Retensauan Reabilitasaun Edifisiu Administrsaun Type-A Munisipiu Viqueque Viqueque Viqueque Caraubalu $ - MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Calixa Viqueque-Viqueque (CA + CB) Viqueque Viqueque Uma Kiik $ 135,000 MEJD Projetu Foun Konstrusaun ESTV Kaluheda - Viqueque (CC + CB) Viqueque Uatolari Matahoi $ 135,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Uatolari Viqueque Uatolari Matahoi $ 100,000 MAE Projetu Foun Rehabilitasaun Edificio Posto Uato-Carbau Viqueque Uatocarbau Irabin de Baixo $ 100,000 MAE Projetu Foun Konstrusaun Sede Suku Builo Viqueque Ossu Builo $ 25,000 Total Viqueque $ 583,399 DESPEZA PARSERU DEZENVOLVIMENTU Administrasaun Munisipal Viqueque iha 2019 hetan apoio orsamentu komprimissu husi parseiru desenvolvimentu hamutuk tokon $4.4 hodi implementa programas/aktividades 12 hanesan iha tabela Tabela 13.5 Despeza Parseiru Dezenvolvimentu Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Planu 2018 Pilar Alemana Projetu Parseria ba Agroflorestal Sustentavel (PSAF) Projetu viza kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. Projetu iha komponente rua, komponente 1 maka konaba Agrossilvikultura Sustentável ne ebe implementa husi GIZ. Komponente ne e hetan finansiamentu husi União Européia (Millaun Euro 13) no husi Governu Alemãun (Millaun Euro 5). Komponente 2 maka konaba estrada rural atu fornese asesu ba área projetu nian (área Agroflorestal) ne ebe implementa husi OIT (komponente ne e hetan AGRIKULTURA 1,176,554 Alemana Konsolida dame liu husi hadia diak liu tan empregabilidade no oportunidade hodi produz rendimentu ba finansiamentu kompletu husi União Européia Kapasita juventude rural, iha área-alvu ne ebe hili ona, hodi rekonese diak liu no asesu ba oportunidade sira ne ebe produz empregu, iha sira nia área. Projetu ne e viza fornese ba sira kompetensia diak liu ne ebe sei permite sira sae funsionáriu, empregador no empreendedor diak, hodi Page 104 of 127 EDUKASAUN NO FORMASAUN, DEZENVOLVIM ENTU RURAL, 1,147,286

107 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar grupu populasaun kontribui ba hametin koezaun sosial, prevensaun konflitu no INKLUZAUN marjinalizadu iha hamenus kiak. SOSIAL Timor-Leste ( ) Australia UE TOMAK-Agrikultura ba Prosperidade (Timor-Leste) Hadia diak liu tan asesu rural ba agrosilvikultura (ERA Agro-Forestry): Hadia diak liu tan asesu ba área agro-florestal sira TOMAK maka programa dezenvolvimentu rural xave Austrália nian iha Timor-Leste, ne ebe hari bazeia ba programasaun uluk ne ebe estabelese envolvimentu klean ida ho komunidade rural sira. Programa ne e servisu daudauk iha suku 66 iha munisipiu tolu (Baucau, Bobonaro no Viqueque) ho foku prinsipal atu hadia diak liu tan seguransa aihan no nutrisional uma kain sira nian no ajuda família rural sira atu partisipa iha merkadu agrikola rentável. TOMAK hahu iha fulan Junu 2016 no sei ezekuta iha períodu inisial tinan lima nian, ho posibilidade atu estende tan tinan lima adisional to o ERA AGRO-FLORESTAL maka komponente parseria ida ba Agro-Florestal Sustentável entre Timor-Leste, UE, Alemana no OIT, ne ebe sei kontribui ba dezenvolvimentu pasífiku, inkluzivu no sustentável ida iha Timor-Leste, liu husi asesu rural ne ebe diak liu, kriasaun empregu, oportunidade ekonomika no doméstiku reseita nian liu husi dezenvolvimentu agroflorestal no redusaun resistente ida konaba inseguransa aihan no desnutrisaun iha área rural sira. UNICEF Edukasaun Bazika Programa Edukasaun Bázika apoia Ministériu Edukasaun hodi haforsa edukasaun bázika ho kualidade liu husi abordajem iha ho vertente tolu: a) haforsa kapasidade iha nível sentral, rejional, distrital no eskolar b) apoia intervensaun-pilotu ba polítika no prosesu planeamentu informadu c) hari sistema sustentável liu husi Eskola Belun ba Labarik sira (CFS), dezenvolvimentu no implementasaun kurríkulu báziku, inklui labarik sira hotu no espanda ekivalensia alfabetizasaun no Edukasaun Bazeia ba Abilidade ba jovem sira ne ebe sai ona husi eskola. Australia Programa Remata Programa Nabilan Remata Violensia Kontra Feto sira viza Violensia Kontra Feto apoia povo timoroan no nia governu atu hamenus violensia sira no hadia diak liu tan moris-diak feto no labarik sira ne ebe afetadu husi violensia. Programa ne e organizadu haleu pilar tolu Timor-Leste nia Planu Nasional Asaun nian konaba Violensia Bazeia ba Jéneru: prevensaun, servisu apoiu no asesu ba justisa. Sei emprega estratéjia lubuk ida atu apoia kapasidade iha ministeriu xave no organizasaun sosiedade sivil sira, muda atitude no komportamentu ne ebe kontribui ba violensia no hametin servisu apoiu no rezultadu husi justisa. IOM FORTALESIMENTU Projetu viza asegura katak populasaun vulnerável no ein KAPASIDADE risku iha Timor-Leste benefisia husi programasaun RRD / INSTITUSIONAL DRM ida ne ebe diak liu tan no dezenvolvimentu polítika ATU HAMENUS NO iha nível munisipal no nasional. Ne e sei alkansa liu husi JERE RISKUS hametin mekanismu no estrutura ezistente, no promove DEZASTRE SIRA sistema jestaun informasaun ida ne ebe diak liu tan no sei NIAN IHA TIMOR- hadia diak liu tan Rede Traballu Jestaun Riskus Dezastre LESTE nian ho Baze iha Komunidade (CBDRMN) no parte interesadu seluk iha programasaun DRR/DRM ne ebe relevante. UNICEF Sobrevivensia no Programa Saúde no Nutrisaun nafatin haforsa kapasidade Dezenvolvimentu sistema saúde iha nível nasional, distrital, sub-distrital no Labarik nian suku hodi aumenta asesu no uzu servisu no fornese resposta atempada ba emerjensia sira. UNICEF apoia Ministériu Saúde atu implementa Pakote Servisus Bázikus, tuir Planu Estratéjiku Setor Sanitáriu Nasional nian, ne ebe konsiste iha konjuntu integradu intervensaun saúde no nutrisaun nian ho alvu ba labarik sira ho tinan lima ba kraik no feto sira ho idade reprodutivu. Programa konsentra ba projetu bot tolu: Page 105 of 127 AGRIKULTURA, DEZENVOLVIM ENTU RURAL ESTRADA NO PONTE EDUKASAUN NO FORMASAUN INKLUZAUN SOSIAL EDUKASAUN NO FORMASAUN Planu , , , ,697 90,000 SAUDE 28,362

108 Doador Projetu nia Titulu Projetu nia Deskripsaun PND nia Sub Pilar (1) Projetu Saúde Materna no Infantil (MCH) mak atu aumentu kobertura saúde materna-infantil liu husi Programa Ampliadu Imunizasaun (EPI), Kampana Multi-Antíjen (MAC), Kuidadus Essensial ba Labarik foin Moris (ENBC) no Jestaun Kazu Komunitáriu (CCM). Embaxada Armonia familiar Projetu ne e dezena atu fasilita eventu partisipativu no INKLUZAUN EUA interativu, hodi insentiva membru komunidade sira atu SOSIAL envolve aan ativamente, no mos estabelese grupu protesaun forte no sistemátiku ida hodi responde no tulun vítima violensia doméstika sira, liu husi uza sira nia mekanismu internu rasik atu prevene violensia no abuzu seksual kontra UNICEF Programa Protesaun no Partisipasaun Labarik nian feto, labarik no ema vulnerável sira. Programa estratéjiku ba Protesaun Labarik viza atu haforsa no hadia diak liu tan ambiente protesaun ba labarik sira iha Timor-Leste, ho fokus atu estabelese sistema-xave rua ba labarik sira: sistema moris diak infantil no familia nian no justisa ba sistema infantil. Programa nia alvu mak instituisaun prioritáriu sira no servisu iha nível distrital no suku (hamlet) atu mobiliza envolvimentu komunidade no partisipasaun labarik sira nian. Bainhira servisu ho Ministériu Justisa, projetu Justisa Juvenil viza hadia diak liu tan asesu ba justisa ba labarik sira ne ebe hetan kontatu ho lei (vítima, testemuna no violador sira) liu husi dezenvolve no implementa Estratéjia inter-ajensia no inter-ministerial ida konaba Justisa ba Labarik no Planu de Asaun. UNICEF Inkluzaun Sosial Programa inkluzaun sosial sei kontribui ba advokasia efikaz ida konaba ambiente polítika sosial favorável ba dezenvolvimentu infantil iha Timor-Leste. Ne e sei alkansa liu husi produz konesimentu no evidensia, no dezenvolve kapasidade nasional planeamentu bazeia ba rezultadus, orsamentu, monitorizasaun no avaliasaun hodi apoia Planu Estratéjiku Nasional Dezenvolvimentu , Akordu Foun nia Metas Hari Dame no Hari Estadu, Objetivosus Dezenvolvimentu Mileniu no ajenda global pós Hein katak, to o 2019, dadus ho kualidade as no evidensia analítika sei disponível no bele uza hodo apoia disksaun, planeamentu no implementasaun polítika orsamental ne ebe fokus ba labarik no sensítivu ba ekuidade. Projetu Dadus, Monitorizasaun no Avaliasaun sei apoia kriasaun sistema nasional forte ida konaba monitorizasaun no avaliasaun atu produz evidensia iha tempo real, kredivel, ne ebe ita bele fiar no uza, hodi permite inkorpora deskoberta, rekomendasaun no lisaun hirak ne ebe ita aprende iha prosesu foti desizaun no apoia projetu reforma no inovasaun hirak nian. JUSTISA, INKLUZAUN SOSIAL JESTAUN SETOR PUBLIKU NO GOVERNASAU N DIAK Planu 2018 UNICEF Programa Midia & Programa Komunikasaun mobiliza kompromisu atu realiza EDUKASAUN 2,789 Komunikasaun direitus labarik no feto sira nian no alkansa meta NO internasonal dezenvolvimentu, liu husi advokasia polítika, FORMASAUN, programa no servisu hirak ne ebe fokus ba labarik, no mos INKLUZAUN rekursu nesesariu atu alkansa meta hirak ne e. Programa nia SOSIAL estratéjia maka: a) sei uza peskiza formativa nudar baze ba dezenvolve estratéjia komunikasaun apropriada ba apoia sosializasaun konaba CRC b) sei maksimiza uzu kanal hirak ne ebe disponível, inklui mídia, komunikasaun interpesoal no komunitária ba sosializa tan parte interesadu sira atu defende direitus labarik sira nian c) sei apoia programa kapasitasaun ba parseiru sira dezenvolve abordajem komunikasaun estratéjika ne ebe bazeia ba evidensia atu kapasita labarik, aman/inan no komunidade sitra ho informasaun no konesimentu ne ebe sei hadia diak liu tan sira nia moris diak no influensia komportamentu ne ebe iha impaktu ba defeza no protesaun ba labarik sira. Total 4,380,552 Page 106 of ,000 9,120 3,600

109 KAPITAL DEZENVOLVIMENTU LM/IE/AJENSIA Despezas husi nivel nasional ne ebé kontribui ba dezenvolvimentu iha Munisipius mai husi kategoria kapital desenvolvimentu Liña Ministeriu/Instituisaun Estadu sira no Ajensia sira iha OJE 2019, politika VIII Governu Konstitusional kontinua aloka nafatin orsamentu kapital dezenvolvimentu ba liña Ministeriais sira hamutuk tokon $26.5 hodi implementa projetu 257. Husi total ne e desagrega ba projetu retensaun/reapropriasaun hamutuk tokon $8.9 hodi kontinua finaliza projetu 114 no tokon $17.5 hodi implementa projetu foun hamutuk 143. Informa katak projetu hirak ne e inklui ona projetu R4D no projetu emerjensia ba manutensaun periodika no manutensaun rutinas. $26,487,040 Tabela Kapital Desenvolvimentu LM/IE/SFA Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Reapropriasaun Rehabilitation of Palacio Nobre Lahane, Dili, Timor Leste MOP Reapropriasaun Rehabilitation of DNEPCC Office Building in Aileu. MOP Reapropriasaun Rehabilitation of DNEPCC Office Building in Ainaro. MOP Reapropriasaun Rehabilitation of DNEPCC Office Building in Covalima. MOP Reapropriasaun Rehabilitation of DNEPCC Office Building in Manatuto. MOP Projetu Foun New Construction of Were House Armazem of EDTL MOP Retensaun Rehabilitation of DNE Office Building in Mandarin, Dili MOP Projetu Foun Construcao Edificio Apoio Cliente (Customer Service) iha Diresaun Nacional dos Servicos de Agua (DNSA) MOP Reapropriasaun Construction of Membrane Tent and Shaded Area. MOP Retensaun Civil Construction Contract for Road and Bridge Rehabilitation in Solerema District Aileu-Timor Leste MOP Reapropriasaun Emergency Drainage and Slope Protection Works along Aileu to Maubisse Roads. Dili Nain Feto Lahane Ocidental $ 15,709 Aileu Aileu Aisirimou $ 60,320 Ainaro Ainaro Ainaro $ 21,547 Covalima Suai Debos $ 11,418 Manatuto Manatuto Sau $ 10,773 Dili Vera Cruz Caicoli $ 199,993 Dili Vera Cruz Motael $ 4,999 Aileu Vera Cruz Caicoli $ 125,978 Dili Vera Cruz Caicoli $ 46,240 Aileu Aileu Solerame $ 49,748 Multy Municipios Multy Suco $ 46,708 Page 107 of 127

110 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Reapropriasaun R4D MPW Rural Roads Maintenance Project in Lautem. Package 1: Dasidara (STA ) Luro- Barikafa (STA ) Lospalos-Souru (STA ) Leuro- Sorulua (STA ). MOP Retensaun Emergency Rehabilitation of Manatuto to Laclubar Roads in Manatuto District. MOP Reapropriasaun Emergency roads works and drainage and slope protection along same to betano road (Aldeia, Sesurai) MOP Reapropriasaun R4D MPWTC Rural Road Rehabilitation District Aileu Beluru Manucasa Sta , District Aileu MOP Reapropriasaun R4D MPWTC Rural Road Routine Maintenance District Manufahi, Dotic - Wekakaoan Sta , Dotic - Weberek Sta MOP Projetu Foun Line Drain Sand Pocket Cleaning Road Maintence Section Urban Roads (Dili Town) MOP Projetu Foun New Sand Pocket Construction Road Maintence Section Manleu (Maok River) MOP Projetu Foun New Sand Pocket Construction Road Maintence Section Manleu (Maok River) MOP Reapropriasaun Emergency Construction of Box Culvert at Seical Baucau. MOP Reapropriasaun Box Culvert Gunung Mas, Ainaro District. MOP Reapropriasaun Flood Control Emergency Drainage Dili District, Aldeia Bedois. MOP Reapropriasaun Installation of Transmission Line, Distribution Panel and Transformer in Taibesi, Sub- District Nain Feto, Dili District, Timor Leste. MOP Reapropriasaun Emergency Cleaning and Clearing of Enclosed Drain in Parte Bairopite, Lanut, Perumnas, Aimutin, Fatuhada, Kampung Alor, Pamtai Kelapa, Komoro Vilaverde, Caicoli, Mascarinhas, Akadiruhun, Santa Cruz. Lautem Lospalos Multy Suco $ 5,000 Manatuto Laclubar Multy Suco $ 22,193 Manufahi Same Betano $ 61,606 Aileu Aileu Manucasa $ 30,591 Manufahi Alas Dotic $ 8,384 Dili Multy Suco $ 197,740 Dili Dom Aleixo Manleuana $ 268,718 Dili Dom Aleixo Manleuana $ 644,024 Baucau Baucau Seical $ 34,001 Ainaro Ainaro Ainaro $ 113,757 Dili Cristo Rei Becora $ 17,585 Dili Nain Feto Lahane Oriental Dili $ 37,411 Multy Suco $ 23,985 Page 108 of 127

111 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Reapropriasaun Construcao de um Sistema de Bomba para Abastecimento de Agua das Residencias de Suas Excelencias, o General Lere Anan Timur e Eis Presidente do Parliamento Nacional. MOP Projetu Foun Kontrusaun Ponte Maloa II (Iha Embaisada Indonesia nia sorin) MOP Projetu Foun Orsamentu nebe presisa atu halo contrusaun moru de protesaun hodi asegura Auto estrada ba mota Raiketan. MOP Projetu Foun Orsamentu nebe presisa atu halo contrusaun moru de protesaun hodi asegura Auto estrada ba mota Zolai. MOP Projetu Foun Orsamentu nebe presisa atu halo contrusaun moru de protesaun hodi asegura Auto estrada ba mota Haemanu. MOP Reapropriasaun Rehabilitation of DNEPCC Office Building in Viqueque MOP Reapropriasaun (R4D) Rural Roads Routine Maintenance Project Manico - Linai - Grotu Sta , Ladiki Sta and Same - Rotuto Sta Roads in Manufahi MOP Reapropriasaun (R4D) Rural Roads Routine Maintenance Project Dotic - Wekakaoan Sta , Dotic - Weberek Sta , Tukunu - Feriksale Sta , Roads in Manufahi MOP Reapropriasaun Emergency Municipal Road Maintenance for Road Landslide Protection from Ainaro to Soro Craik to Hatudo at Sta MOP Reapropriasaun Emergency National Roads Rehabilitation Project in the Sub Districts of Fohorem, Datorua, Fatululik and Fatumea (A16), Municipality of Covalima MOP Reapropriasaun (R4D) Rural Roads Routine Maintenance Fahisoi- Fadabloco Sta , Hotoho-Liquica Sta and Laulara-Ornai Sta MOP Reapropriasaun Rehabilitation of DNEPCC Office Building in Ermera Dili Dom Aleixo Manleuana $ 83,715 Dili Vera Cruz Motael $ 275,000 Covalima Suai Labarai $ 408,000 Covalima Zumalai Fatuleto $ 190,000 Covalima Suai Beco $ 190,000 Viqueque Viqueque Karaubalu $ 12,536 Manufahi Multy Suco $ 43,858 Manufahi Alas Dotic $ 31,856 Ainaro Covalima Liquica Multy Suco $ 132,310 Multy Suco $ 536,434 Multy Suco $ 34,452 Ermera Ermera Gleno $ 10,667 Page 109 of 127

112 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Reapropriasaun Rehabilitation of MPWTC Office in Municipality of Lautem MOP Reapropriasaun (R4D) Rural Roads Routine Maintenace Uma Boco - Aubeon Sta Manatutu Municipality MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Viqueque ( Luihunu - Osorua sta , Barialarang - Bikarin sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manutenção Routina Estrada Rural Municipality Ermera (Letefoho - Sorimbalu sta , Manusahe sta , Leguimea sta , Raiheu sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manutenção Routina Estrada Rural Municipality Ermera (Lauana - Leameia sta , Atsabe - Laubono sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Covalima ( Lookeu sta , Casabau 08 sta , Casabau 012 sta , Casabau 018 sta , Lauwala sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Covalima ( Lepo - Lour sta , Naguidal - Lour sta , Boardikun - Mape sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Liquica ( Maumeta - Metagou sta , Gunaba - Lukulai sta , Metagou - Leotela sta , Taltabi - Kutulau sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Liquica ( Dato - Loidahar sta , Asumanu - Leurema sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Ainaro ( Maubisse - Urlepha sta , Maubisse - Liurai sta , Liurai - Hatubuliku sta , Liurai - Fatubosa sta ) Page 110 of 127 Lautem Lospalos Fuiloro $ 490 Manatuto Natarbora Uma Boco $ 13,580 Viqueque Osso Multy Suco $ 42,455 Ermera Letefoho Multy Suco $ 59,553 Ermera Multy Suco $ 46,641 Covalima Tilomar Multy Suco $ 41,997 Covalima Zumalai Multy Suco $ 35,607 Liquica Liquica Multy Suco $ 40,511 Liquica Liquica Multy Suco $ 35,573 Ainaro Multy Suco $ 50,310

113 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Ainaro (Dare - Mauchiga sta , Mau - Ulo Lau sta , Ainaro - Mau Nuno sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Liquica ( Berlakulidu - Laberlaka sta , Nunuleta - Darulema sta , Vaviquenia - Maubaralisa sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manutenção Routina Estrada Rural Municipality Aileu (Coula Udo - Kirlelo sta , Daisoli - Fatubosa sta , Aituhularan - Manufoni sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Liquica ( Fahilebo - Bucumera sta , Fahilebo - Fatumasi sta , Libaloa - Fahilebo sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Bobonaro ( Balibo - Cowa sta , Rairobo - Pasmaten sta , Aidabaleten sta , Balibo - Ferikatuas sta , Builecun - Leohitu sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manuntecao Routina Estrada Rural Municipality Bobonaro ( Maliana - Saburai - Atus sta , Saburai - Tas Masak sta , Raifun sta , Ritabou sta , Marobo - Be Manas sta , Holsa - Saburai sta ) MOP Reapropriasaun (R4D) Manutenção Routina Estrada Rural Municipality Baucau (Buruma -Wamutu - Waimatame sta , Laga - Boleha sta , Samalari - Sorugua sta , Laisorulai - Nae sta ) Ainaro Liquica Aileu Liquica Bobonaro Bobonaro Baucau Multy Suco $ 26,422 Multy Suco $ 62,506 Multy Suco $ 36,285 Multy Suco $ 33,516 Multy Suco $ 64,643 Multy Suco $ 78,755 Multy Suco $ 42,057 Page 111 of 127

114 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Reapropriasaun (R4D) Manutenção Routina Estrada Rural Municipality Baucau (Caicoli - Liabala sta , Berkoli - Bahamori sta , Uma Ana Iku - Osoula sta , Vemasse - Caicua sta ) MOP Reapropriasaun Rehabilitation of MPWTC Office in the Municipality of Baucau MOP Reapropriasaun Projecto Instalasaun Be'e Mos iha Aldeia Aitos Suco Datorua, Posto Administrativu Fohorem, Municipio Covalima MOP Reapropriasaun Construction of Fence Surrounding the Water Pump in Suco Comoro, Sub District Dom Alexio, Dili MOP Reapropriasaun Kontrusaun Moru Halena Edifisio SAS Aileu Iha Municipio Aileu MOP Reapropriasaun Projecto "Melhoramento Sistema Bee Mos iha Area Manleu Baya Leste-Efaka" MOP Reapropriasaun Konstrusaun Muda Linha Kanu Transmisaun husi Mota Ergogro ba Tangki Reservatorio Riheu iha Municipio Ermera MOP Reapropriasaun Projecto Perfurasaun Be'e Mos iha Area Tuana Laran Matadoru Suco Vila Verde, Postu Vera Cruz, Municipio Dili MOP Reapropriasaun Construction, Drilling and Installation of Sumersible Pump in Sukabilaran and Ladi Soco Debos Suai Vila Municipio Covalima. MOP Reapropriasaun Projecto Instalasaun Be'e Mos Sistema Grafitasaun iha Suco Laline/ Luhan Raikuak - Lacluta - Viqueque MOP Reapropriasaun Rehabilitasaun Uma Operador, Moru no Jardim iha Estasaun Manleo - Asgor, Suco Comoro Posto Dom Aleixo, Municipio Dili. MOP Reapropriasaun Rehabilitasaun Uma Operador, Moru no Jardim iha Estasaun Bomba Comoro A, Municipio Dili. MOP Reapropriasaun Rehabilitation of Gravity - Fed Water Supply System in Suco Bahareduk, Sub District Laclubar, Municipio Manututo Baucau Multy Suco $ 71,583 Baucau Baucau Bahu $ 1,984 Covalima Fohorem Datorua $ 226,353 Dili Dom Aleixo Comoro $ 47,792 Aileu Aileu Aisirimou $ 19,198 Dili Dom Aleixo Comoro $ 204,327 Ermera Railako Riheu $ 2,353 Dili Vera Cruz Vila Verde $ 142,251 Covalima Suai Multy Suco $ 27,903 Viqueque Osso Multy Suco $ 45,352 Dili Dom Aleixo Comoro $ 9,801 Dili Dom Aleixo Comoro $ 10,501 Manatuto Laclubar Bahareduk $ 7,826 Page 112 of 127

115 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Reapropriasaun Contrusaun Uma Operador, no Moru foun Inklui Jardim iha Hera B, Suco Hera Posto Cristo Rei, Municipio Dili MOP Reapropriasaun Rehabilitasaun Sistema Be Mos iha Suco Lauana Aldeia Catrai Leten, Postu Letefoho, Municipio Ermera MOP Reapropriasaun Instalasaun Be Mos Sistema Bomba Multi Aldeia Suco Balibo Vila Municipio Bobonaro MOP Reapropriasaun Perfurasaun Iha Uma Beloik Aldeia Besusu Suco Uma Berloik - Same - Municipio Manufahi MOP Reapropriasaun Perfurasaun No Monta Bomba Iha Laleia Municipio Manatuto MOP Reapropriasaun Perfurasaun Sistema Be Mos Iha Suco Failuro - Lospalos Dili Cristo Rei Hera $ 58,800 Ermera Letefoho Multy Suco $ 150,670 Bobonaro Balibo Multy Suco $ 178,961 Manufahi Same Multy Suco $ 112,392 Manatuto Laleia Multy Suco $ 109,794 Lautem Lospalos Fuiloro $ 140,471 MOP Reapropriasaun Controlo de Fugas/ Leakage Control iha Cidade Dili Dili Multy Suco $ 196,009 MOP Reapropriasaun Melhoramento Sistema Be Mos Iha Area Delta 1,2,3, e 4, Dili MOP Reapropriasaun Programa Continuasaun Faze II Instalasaun Electricidade, Construsaun Reservatorio, Instalasaun Kanu Transmissaun e Distribuisaun iha Multi Aldeia, Suco Debos -Suai Vila - Covalima MOP Reapropriasaun Instalasaun Bee Mos Sistema Gravitasaun Sub Aldeia Polo, Aldeia Tego Abe, Suco Colimau - Bobonaro. MOP Reapropriasaun Rehabilitasaun Sistema Be'e Mos Ulun, Hospital Militar e Gomes Araujo, Suco Lahane Osidental, Municipio Dili. MOP Reapropriasaun Perfurasaun Be'e Mos Iha Buanurak, Suco Karau Balu - Municipality Viqueque. MOP Reapropriasaun Rehabilitasaun Sistema Be'e mos iha aldeia rai kuak hospital Militas Ainitas Hun, suco Lahane Ocidental Municipio Dili MOP Reapropriasaun Rehabilitasaun no Instalasaun Metro Kontador Sistema Be'e mos iha Perumnas Bairro Pite Municipio Dili Dili Dom Aleixo Multy Suco $ 370,083 Covalima Suai Debos $ 355,656 Bobonaro Bobonaro Multy Suco $ 107,268 Dili Nain Feto Multy Suco $ 135,554 Viqueque Viqueque Karaubalu $ 114,614 Dili Nain Feto Lahane Ocidental $ 86,280 Dili Dom Aleixo Bairo Pite $ 178,741 Page 113 of 127

116 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Reapropriasaun Melhoramento sistema Be'e mos husi tanke Lesuboten tanke Pemancar (RTTL) troka kanu tuan no instalasaun 1000 metros kontador iha Lahomea, Holsa, Ritabou ho Odomau Maliana Posto administrativo Maliana municipio Bobonaro MOP Reapropriasaun Manutensaun ba tangki reservatorio Malinamuk DNSA MOP Reapropriasaun Projecto Emergencia Perfurasaun no instalasaun Bomba no Clorin Pump iha Taibesi Has Laran Municipio Dili MOP Reapropriasaun Servisu Emergencia Hasai Sedimentasaun ho Dostancia 360m iha Marinir, Comoro Dili, Timor Leste MOP Reapropriasaun Servisu Sanitario e de Limpeza, Limpeza Drenagem Maior de Cidade Dili. R4D Maintenance Aituhularan- Manufoni Chainage , Aileu Municipality Maintenance Coula Udo- Kirlelo Chainage , Aileu Municipality Maintenance Laulara-Ornai Chainage , Aileu Municipality Maintenance Madabenu- Lisimori Chainage , Aileu Municipality Maintenance Maumeta- Fadabloko Chainage , Aileu Municipality Maintenance Namolesu- Faturilao Chainage , Aileu Municipality Maintenance Fahisoi- Dairlouta Chainage , Aileu Municipality Maintenance Acumao- Remexio Tuan Chainage , Aileu Municipality Bobonaro Maliana Multy Suco $ 286,594 Dili Dom Aleixo Manleuana $ 1,393 Dili Nain Feto Multy Suco $ 1,736 Dili Dom Aleixo Comoro $ 22,652 Dili Aileu Aileu Aileu Aileu Aileu Aileu Aileu Aileu Multy Suco $ 255,000 Multy Suco $ 3,000 Multy Suco $ 21,000 Multy Suco $ 16,500 Multy Suco $ 14,700 Multy Suco $ 24,600 Multy Suco $ 37,500 Multy Suco $ 7,800 Multy Suco $ 6,000 Page 114 of 127

117 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 Maintenance Maumeta- Hotoho Chainage , Aileu Municipality Aileu Multy Suco $ 7,500 Maintenance Ainaro-Mau Nuno Chainage , Ainaro Municipality Maintenance Mau Ulo-Lau Chainage , Ainaro Municipality MOP Projetu Foun R4D Rual Road Routine Maintenance Fatubosa-Liurai Chainage , Ainaro Municipality Ainaro Ainaro Ainaro Multy Suco $ 16,500 Multy Suco $ 3,600 Multy Suco $ 15,500 Maintenance Maubisse- Urlepha Chainage , Ainaro Municipality Ainaro Multy Suco $ 3,300 Maintenance Boile-Uatabo Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 15,600 Maintenance Buruma- Waimateme Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 8,400 Maintenance Baucau-Uatabo Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 24,000 Maintenance Dailari-Boleha Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 25,500 Maintenance Samalari- Sorugua Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 8,400 Maintenance Laisorulai-Nae Chainage , Baucau Municipality Maintenance Quelicai- Laisorolai Chainage , Baucau Municipality Baucau Baucau Multy Suco $ 15,000 Multy Suco $ 40,000 Maintenance Vermasse- Caicua Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 27,000 Page 115 of 127

118 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 Maintenance Caicoli-Liabala Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 19,500 Maintenance Bercoli-Baha Mori Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 12,000 Maintenance Uma Ana Iku- Osoula Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 9,000 Maintenance Rairobo- Pasmaten Chainage , Bobonaro Municipality Bobonaro Multy Suco $ 9,000 Maintenance Aidabaleten Chainage , Bobonaro Municipality Maintenance Balibo-Cowa Chainage , Bobonaro Municipality Maintenance Balibo- Ferikatuas Chainage , Bobonaro Municipality Bobonaro Bobonaro Bobonaro Multy Suco $ 3,300 Multy Suco $ 30,000 Multy Suco $ 23,100 Maintenance Builecun- Leohitu Chainage , Bobonaro Municipality Bobonaro Multy Suco $ 20,400 Maintenance Marobo-Bee Manas Chainage , Bobonaro Municipality Bobonaro Multy Suco $ 17,100 Maintenance Maliana-Saburai- Atus Chainage , Bobonaro Municipality Bobonaro Multy Suco $ 51,000 Maintenance Raifun Chainage , Bobonaro Municipality Maintenance Ritabou Chaiange , Bobonaro Municipality Maintenance Saburai-Tas Masak Chainage , Bobonaro Municipality Bobonaro Bobonaro Bobonaro Multy Suco $ 3,000 Multy Suco $ 6,000 Multy Suco $ 3,600 Maintenance Holsa-Saburai Chainage , Bobonaro Municipality Bobonaro Multy Suco $ 25,500 Page 116 of 127

119 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 Maintenance Dato Tolu Chainage , Covalima Municipality Maintenance Lookeu Chainage , Covalima Municipality Maintenance Casabau 008 Chainage , Covalima Municipality Covalima Covalima Covalima Multy Suco $ 28,800 Multy Suco $ 18,000 Multy Suco $ 9,000 Maintenance Casabau 012 Chainage , Covalima Municipality Covalima Multy Suco $ 10,500 Maintenance Casabau 018 Chainage , Covalima Municipality Covalima Multy Suco $ 8,100 Maintenance Lauwala Chainage , Covalima Municipality Maintenance Boardikun-Mape Chainage , Covalima Municipality Covalima Covalima Multy Suco $ 10,500 Multy Suco $ 24,000 Maintenance Naguidal-Lepo Chainage , Covalima Municipality Covalima Multy Suco $ 15,000 Maintenance Dare-Lelaus Chainage , Dili Municipality Maintenance Raiheu Chainage , Ermera Municipality Maintenance Lihu-Samaleten Chainage , Ermera Municipality Dili Ermera Ermera Multy Suco $ 18,000 Multy Suco $ 30,000 Multy Suco $ 49,000 Maintenance Lospalos-Soru Chainage , Lautem Municipality Maintenance Luro-Barikafa Chainage , Lautem Municipality Lautem Lautem Multy Suco $ 10,500 Multy Suco $ 21,000 Maintenance Dasidara- Liquidiga Chainage , Lautem Municipality Lautem Multy Suco $ 31,500 Page 117 of 127

120 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 Maintenance Luro-Kotamutu- Lakawa Chainage , Lautem Municipality Lautem Multy Suco $ 15,450 Maintenance Libaloa-Fahilebo Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 19,200 Maintenance Fahilebo- Bucumera Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 19,500 Maintenance Fahilebo- Fatumasi Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 6,900 Maintenance Metagou-Leotela Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 22,800 Maintenance Gunaba-Lukulai Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 6,000 Maintenance Liquica-Leotela Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 36,900 Maintenance Maumeta- Metagou Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 21,000 Maintenance Taltabi-Kutulau Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 5,100 Maintenance Berlakulidu- Laberlaka Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 16,200 Maintenance Datao-Loidahar Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 36,900 Maintenance Asumanu- Laurema Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 12,000 Maintenance Nunuleta- Darulema Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 4,800 Page 118 of 127

121 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 Maintenance Vaviquenia- Maubaralisa Chainage , Liquica Municipality Liquica Multy Suco $ 37,500 Maintenance Haturalan-Cairui Chainage , Manatuto Municipality Manatuto Multy Suco $ 29,400 Maintenance Dotic-Weberek Chainage , Manufahi Municipality Manufahi Multy Suco $ 18,900 Maintenance Dotic- Wekakaoan Chainage , Manufahi Municipality Manufahi Multy Suco $ 25,800 Maintenance Same-Rotuto Chainage , Manufahi Municipality Manufahi Multy Suco $ 36,000 Maintenance Same-Grotu Chainage , Manufahi Municipality Maintenance Ladiki Chainage , Manufahi Municipality Maintenance Tukunu- Feriksale-Airporto Chainage , Manufahi Municipality Maintenance Ossu-Nahareka Chainage , Viqueque Municipality Manufahi Manufahi Manufahi Viqueque Multy Suco $ 33,600 Multy Suco $ 3,600 Multy Suco $ 12,900 Multy Suco $ 10,200 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Daisoli-Fatubosa Chainage , Aileu Municipality Aileu Multy Suco $ 255,500 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Dare-Mau Chiga Chainage Ainaro Municipality MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Liurai- Hatubulico Chainage , Ainaro Municipality Ainaro Ainaro Multy Suco $ 125,000 Multy Suco $ 140,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Maubisse-Liurai Chainage , Ainaro Municipality Ainaro Multy Suco $ 255,000 Page 119 of 127

122 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Baguia-Larisula Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 147,500 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Vermasse- Caicua Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 80,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Uma Ana Iku- Osoula Chainage , Baucau Municipality Baucau Multy Suco $ 30,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Maliana-Saburai- Atus Chainage , Bobonaro Municipality Bobonaro Multy Suco $ 80,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Lepo-Lour Chainage , Covalima Municipality MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Atsabe-Laubono Chainage , Ermera Municipality Covalima Ermera Multy Suco $ 75,000 Multy Suco $ 232,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Leguimeia Chainage , Ermera Municipality MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Manusahe Chainage , Ermera Municipality MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Letefoho- Sorimbalu Chainage , Ermera Municipality Ermera Ermera Ermera Multy Suco $ 52,500 Multy Suco $ 120,000 Multy Suco $ 210,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Lauana-Leimea Leten Chainage , Ermera Municipality Ermera Multy Suco $ 196,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Lihu-Samaleten Chainage , Ermera Municipality Ermera Multy Suco $ 400,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Leuro-Sorulua Chainage , Lautem Municipality Lautem Multy Suco $ 300,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Lospalos-Soru Chainage , Lautem Municipality MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Luro-Kotamutu- Lakawa Chainage , Lautem Municipality Lautem Lautem Multy Suco $ 345,000 Multy Suco $ 150,000 Page 120 of 127

123 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Luihono-Osurua Chainage , Viqueque Municipality Viqueque Multy Suco $ 340,000 MOP Projetu Foun R4D Rural Road Periodic Maintenance Luihono-Osurua Chainage , Viqueque Municipality Viqueque Multy Suco $ 340,000 MOP Projetu Foun Orsamento ne e atu responde Dezenho no estudos ba Estradas MOP Projetu Foun Realokasaun no Rekonstrui Tore Electricidade MOP Projetu Foun Orsamento ida ne e atu responde ba Projeto Porto Tibar / EDTL MTC Projetu Foun Konstrusaun Toilet ba Passajeiros iha Terminal Tasitolu MTC Retensaun Asphalting Works Project in MOPTC Site, Caicoli MTC Reapropriasaun Proposed Bus Terminal in Tasi Tolu MTC Reapropriasaun Rehabilitation of DNTT Office Building Located in Mascarenhas, Vera Cruz, Dili MTC Reapropriasaun New Construction of Toilet, Rehabilitation of Hall Brake Test Car, DNTT Akanuno, Dili. MTC Reapropriasaun New Construction and Rehabilitation of Toilet Facilities in DNTT Office, Comoro, Dili MTC Reapropriasaun Novo Construção Estrada Entrada Edificio Meteorologia e Geofisica e Recinto do Edificio MTC Reapropriasaun Projecto Marca estrada iha Capital Dili MJ Retensaun Construção de Edificio do Defensores Públicos MJ Reapropriasaun Construção de Edificio do Defensores Públicos MJ Projetu Foun Preparasaun Desenho no Alargamento Edificio Dirasaun Nacional Registo Notariado (DNRN) PGR Reapropriasaun New Construction of Security Post and Fence in PGR Office Viqueque PGR Projecto Foun Konstrusaun Edificio PGR Municipio Lautem Multy Municipios Multy Municipios Multy Suco $ 2,500,000 Multy Suco $ 600,000 Liquica Liquica Tibar $ 200,000 $ 16,859,999 Dili Dom Aleixo Comoro $ 50,000 Dili Vera Cruz Caicoli $ 20,102 Dili Dom Aleixo Comoro $ 217,383 Dili Vera Cruz Mascarinhas $ 113,772 Dili Cristo Rei Hera $ 21,807 Dili Dom Aleixo Comoro $ 3,067 Dili Vera Cruz Caicoli $ 19,413 Dili Multy Suco $ 70,277 $ 515,821 Bobonaro Maliana Holsa $ 15,000 ERMERA Ermera Gleno $ 97,500 Dili Vera Cruz Colmera $ 80,000 $ 192,500 Viqueque Viqueque Karaubalu $ 10,458 Lautem Lospalos Fuiloro $ 148,430 Page 121 of 127

124 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 PGR Projecto Foun Konstrusaun Edificio PGR iha Colmera MS Servico Consultaria Review Final Payment for Construction of Hospital Referal Baucau (HoREX) MEJD Retensaun Konstrusaun Escola Basika Filial 12 de Outobru Tasi Tolu MEJD Retensaun Konstrusaun do Edificio da Escola EBF Carabau em Bobonaro SEAC Projecto Foun Design and Rehabilitation of Culture Centre Liquisa SEAC Projecto Foun Design and Rehabilitation of Ex. Prisaun Aipelo MAP Retensaun Konstrusaun Barreira Protesaun ba Mota Laleia MAP Reapropriasaun Rehabilitasaun Eskema Irrigasaun Bilimau - Cailaku MAP Retensaun Konstrusaun Centro Procesamento Hare iha Ritabou MAP Reapropriasaun Konstrusaun Centro Procesamento Hare iha Natarbora MAP Projecto Foun Manutensaun ba Irrigasaun iha Teritoio laran tomak UNTL Projecto Foun Nova Construsaun do Edificio UNTL UNTL Projecto Foun Nova Construsaun de Sala de Aula Fakuldade Ekonomia e Jestaun UNTL Projecto Foun Nova Construsaun de Sala de Aula Fakuldade Medicina em Caicoli MPIE Retensauan Rehabilitasaun no Manutensaun Edificio Neo Natal (Building 11A) Edificio Post Natal (Building 12) Edificio ICU (Building 26) Edificio Erfemarai Medicina Mulher (Building 29) Edificio Enfermaria Medicina Homen (Building 30) iha HNGV MPIE Retensauan New Construction of Tourism Information Centre Office Dili Vera Cruz Colmera $ 90,042 $ 248,930 Baucau Baucau Bahu $ 30,000 $ 30,000 Dili Dom Aleixo Comoro $ 12,160 Bobonaro Bobonaro Carabau $ 9,252 $ 21,412 Liquisa Liquica Dato $ 50,000 Liquisa Bazartete Ulmera $ 130,000 $ 180,000 Manatuto Laleia Cairui $ 25,000 Bobonaro Cailaco Bilimau $ 103,827 Bobonaro Maliana Ritabou $ 50,607 Manatuto Natarbora Barique $ 311,795 Multy Municipios Multy Suco $ 400,000 $ 891,229 Dili Vera Cruz Colmera $ 300,000 Dili Vera Cruz Colmera $ 300,000 Dili Vera Cruz Caicoli $ 300,000 Dili Cristo Rei Bidau Santana Dili Cristo Rei Bidau Santana $ 900,000 $ 66,709 $ 34,830 Page 122 of 127

125 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MPIE Retensauan New School Development for the Holy Rosay in Hera MPIE Retensauan New Construction of Knowkdown Office include Furnitures MPIE Retensauan Spasu ba MPIE Office (New Construction of MPIE Office) MPIE Retensauan Rehabilitasaun Uma ba CNR Becora FASE II MPIE Retensauan Konstrusaun fatin ba Inspeksaun Aimoruk iha SAMES MPIE Retensauan Rehabilitation Hospital Nacional Guido Valadares Building No. 36, No. 40 No. 20 include External works MPIE Reapropriasaun New Construction of Houses for Veterant 17 Unit MPIE Retensauan Konstrusaun instalasaun be sistema bomba iha Ila MPIE Reapropriasaun Rehabilitasaun Banku de Sangue iha Hospital nacional Guido Valadares MPIE Reapropriasaun New Construction of Emanuel Church in SAME MPIE Reapropriasaun New Construction of Saude Ainaru Warehouse MPIE Reapropriasaun New Construction of Saude Baucau Warehouse MPIE Retensauan Rehabilitation of The Official Recidence od Presidente do Tribunal de Rekursu MPIE Reapropriasaun Repairing and Annual Maintenance & Operation of National Hero Monument Nicolau Lobatu in Komoro & Monument Francisco Xavier in Caicoli - Merkadu Lama MPIE Projetu Foun Konstrusaun Armagem Aimoruk ba SAMES iha Maliana MPIE Projetu Foun Konstrusaun Mini laboratorium iha Sentru Saude Vera Cruz MPIE Projetu Foun Konstrusaun Uma 2 ba Doutor sira iha HNGV MPIE Reapropriasaun New Drainage Construction in Fomento Roads MPIE Retensauan New Construction of Gabion Box at Ailok Laran River MPIE Retensauan New Construction of Drainage and Road Rehabilitation, Aldeia 05 Pantai Kelapa Dili, Timor Leste Dili Cristo Rei Hera $ 32,675 Dili Dom Aleixo Fatuhada $ 35,836 Dili Dom Aleixo Fatuhada $ 23,379 Dili Cristo Rei Becora $ 12,293 Dili Dom Aleixo Kampung Alor Dili Cristo Rei Bidau Santana NATIONAL REGION $ 44,380 $ 40,048 Multy Suco $ 250,000 SUAI Maucatar Belekasak $ 10,319 Dili Cristo Rei Bidau Santana $ 111,000 SAME Same Letefoho $ 391,354 AINARO Ainaro Ainaro $ 116,162 BAUCAU Baucau Bahu $ 122,814 Dili Vera Cruz Motael $ 26,830 Dili Multy Suco $ 100,000 Bobonaro Maliana Holsa $ 100,000 Dili Vera Cruz Caicoli $ 200,000 Dili Cristo Rei Bidau $ 100,000 Santana Dili Dom Aleixo Fomento $ 228,020 Dili Dom Aleixo Bairo Pite $ 22,128 Dili Dom Aleixo Fatuhada $ 23,427 Page 123 of 127

126 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MPIE Reapropriasaun New Construction of Becora - Camea Bridge and Access Road MPIE Projetu Foun Konstrusaun Escola Basica Mota Ki'ik Hera MPIE Projetu Foun Konstrusaun Kampo Multifunsaun iha Mehara - Lautem MPIE Projetu Foun Konstrusaun Kampo Multifunsaun iha SAME MPIE Projetu Foun Konstrusaun Kapela Mertutu - Ermera MPIE Projetu Foun Konstrusaun Kapela Haufu - Ermera MPIE Projetu Foun Konstrusaun Monumentu Martires da Patria iha Wedauberek MPIE Projetu Foun Renovasaun Monumento Setembro Negro Suai MPIE Projetu Foun Konstrusaun Refretoriu iha Quartel UPF Batugade MPIE Projetu Foun Prefurasaun no Kanalizasaun Be'e mos iha Aldeia Gala Dili Cristo Rei Becora $ 199,236 Dili Cristo Rei Hera $ 193,060 LOSPALOS Tutuala Mehara $ 100,000 Manufahi Same Letefoho $ 100,000 ERMERA Ermera Mertutu $ 75,000 ERMERA Letefoho Haufu $ 75,000 SAME Fatuberliu Fatukahi $ 75,000 SUAI Suai Debos $ 100,000 Bobonaro Balibo Batugade $ 100,000 SUAI Suai Beco $ 70,000 MPIE Projetu Foun New Construction of Rest Area in Aipelo - Liquisa MPIE Projetu Foun Kanalizasaun Be'e mos ho sistema Gravitasaun iha Aipelo - Liquisa MPIE Projetu Foun Konstrusaun Kampo Multifunsaun iha Lakonak- Suai MPIE Projetu Foun Konstrusaun Armagem ba Equipamentos Medicos iha SAMES MPIE Projetu Foun Urgent Rehabilitation of Road at Balibar MPIE Projetu Foun Revisaun no Modifikasaun ba Statua Dom Boa Ventura iha Same MPIE Projetu Foun Konstrusaun Barreira iha Mota Mola hodi Proteze Komunidade Nahgidal - Zumalai LIQUICA Bazartete Ulmera $ 100,000 LIQUICA Bazartete Ulmera $ 100,000 Covalima Suai Debos $ 75,000 Dili Dom Aleixo Kampung Alor $ 100,000 Dili Nain Feto Balibar $ 125,000 SAME Same Daisua $ 50,000 SUAI Zumalai Lour $ 200, $ 3,929, SEJD Projecto Foun Rehabilitasaun Ginaziu Dili Dili Vera Cruz Colmera $ 397,440 SEJD Projecto Foun Rehabilitasaun Kampo Voleybol Praia (iha Hotel Novo Turismo nia oin) MACLN Retensaun Konstrusaun Moru Proteksaun no Eskada ba Portaun iha Jardim dos herois Laisorulai- Quelekai Dili Cristo Rei Bidau Santana $ 141,815 $ 539,255 Baucau Quelecai Laisorulai $ 23,764 Page 124 of 127

127 Orgaun Status Projetus Naran Projetus Munisipius Posto Administrativus Sukus OGE 2019 MACLN Reapropriasaun Konstrusaun Paseio ao longo da estrada dos jardim dos Herois Metinaro MACLN Projecto Foun Jardim dos Herois de Aileu - New Construction ofstabilization soil and campas of Cimetery for Herois MACLN Projecto Foun Jardim dos Herois de Ermera - Soil Stabilization Phase 1 MACLN Projecto Foun Jardim dos Herois de Ainaro - Roadway and Fence MACLN Projecto Foun Jardim dos Herois de Metinaro - Campas and grass planting MACLN Projecto Foun Jardim dos Herois de Natarbora - New Construction of Main Gate and Soil Stabilization SEPFOPE/ INDIMO Projetu Foun Detail Engineering Design for Construction of INDIMO Office in Caicoli - Dili PN Projetu Foun Rehabilitasaun Residencia Presidente Parlamento Nacional iha Farol F-FDTL Projetu Foun Estudu viabilidade ba konstrusaun Bairro Militar, Portu Naval, Autoridade Maritima iha Ermera, Posto Abastinamentu kombustivel no viatura ba kombustivel CAC Projetu Foun Manutensaun edificio prefabricado kobe house Dili Metinaro Duyung $ 65,687 Aileu Aileu Aisirimou $ 395,943 Ermera Ermera Gleno 100, Ainaro Ainaro Ainaro 250, Dili Metinaro Duyung 300, Manatuto Natarbora Barique 100, $ 1,235,394 Dili Vera Cruz Caicoli $ 200,000 $ 200,000 Dili Vera Cruz Motael $ 195,000 Dili $ 195,000 Multy Suco $ 518,000 $ 518,000 Dili Dom Aleixo Farol $ 30,000 $ 30,000 $ 26,487,040 Page 125 of 127

128 Preparadu ba Governu Repúblika Democrátika Timor-Leste husi Ministériu Finansas MINISTÉRIU FINANSAS Torre Ministeriu Finansas, Aitarak-Laran, Díli, Timor-Leste Website -

LHOxfamOJE3May2019te

LHOxfamOJE3May2019te Observasaun no Analiza ba Politika Governu Iha Jeral Estadu La o Hamutuk Dili, 3 Maiu 2019 Outline Prioridade iha livru OJE Objetivu OJE Fontes Finansiamentu OJE Sustentabilidade Fundu Petrolíferu RAEOA-ZEESM

More information

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE 2014 Livru 3 Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nasaun

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE 2014 Livru 3 Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nasaun REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE 2014 Livru 3 Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nasaun República Democrática de Timor-Leste Ministério das Finanças Gabinete da Ministra S e j a u m b o m

More information

República Democrática de Timor-Leste

República Democrática de Timor-Leste República Democrática de Timor-Leste Introdusaun Prinsipiu ne ebé durante aplika ba Orsamentu Jeral Estadu presiza tama vigôr no nia implementasaun hahú iha loron 1 fulan Janeiru. Wainhira seidauk vigôr,

More information

ViolasaunAmbientalDec2018pptx

ViolasaunAmbientalDec2018pptx APRENDE HAMUTUK ESPERIÉNSIA AT KONA BA VIOLASAUN LISENSAMENTU AMBIENTÁL HUSI IMPLEMENTASAUN PROJETU BOOT SIRA IHA TIMOR-LESTE Diskusaun Nakloke iha Programa Ita ba Ita LH nia Public Fundraising. Dili,

More information

v Prezentasaun Sumario a. Introdusaun b. Projeto no Apoio c. Begraun informasaun no fahe informasaun d. Konkluzaun

v Prezentasaun Sumario a. Introdusaun b. Projeto no Apoio c. Begraun informasaun no fahe informasaun d. Konkluzaun v Prezentasaun Sumario a. Introdusaun b. Projeto no Apoio c. Begraun informasaun no fahe informasaun d. Konkluzaun A. Introdusaun Many Hands International nu udar ONG ida nebe mai hahu nia serbisu iha

More information

InflRD7te.pdf

InflRD7te.pdf Nota Informativa Kona-ba Inflasaun Iha Timor Leste Moda Inflasaun o 2010. Linha Azul iha grafiku ida- - aumentu ida- - uke média iha tinan neen tinan 2011. flasaun. Fátor prinsipál husi inflasaun mak ai-han

More information

4/17/2019 Titlu Rezultadu Survey konaba Umakain Konsumu Manutolun no Na'an Manu 1/1

4/17/2019 Titlu Rezultadu Survey konaba Umakain Konsumu Manutolun no Na'an Manu 1/1 4/17/2019 Titlu Rezultadu Survey konaba Umakain Konsumu Manutolun no Na'an Manu 4/17/2019 Intro Sumariu Hodi Integra hamutuk pratika save konsumu manutolun iha kampana vasinasaun moras manu husi departementu

More information

Microsoft Word - Livru Matadalan_2017.docx

Microsoft Word - Livru Matadalan_2017.docx República Democrática de TimorLeste Matadalan ba Orsamentu Geral Estadu 2017 Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nasaun Contents Saida mak orsamentu?... 3 Saida mak orsamentu jeral estadu 2017?...

More information

TLDPMEconomia24Jul2014te

TLDPMEconomia24Jul2014te Komentáriu Sosiedade Sivíl ba Enkontru Timor- Leste ho Parseiru Dezenvolvimentu iha 2014 Setór Estratéjiku Ekonómiku 25 Jullu 2014 Konteúdu Introdusaun...1 Dezenvolvolve ekonomia sustentável no ekitavel...2

More information

Submisaun Luta Hamutuk ba OGE 2011 ba Komisaun C

Submisaun Luta Hamutuk ba OGE 2011 ba Komisaun C INSTITUTUBAPESQUIZA/INVESTIGASAUN,ADVOKASIANOKAMPAÑA Timor LesteInstituteforResearch,AdvocacyandCampaigns Add:RuaGov.CelestinodaSilva Farol,AldeiaLirio,SucoMotael,VeraCruz,Dili EmailAdd:lutahamutuk2005@yahoo.comorlutahamutuk.timorleste@gmail.com

More information

Foti Liman Hodi Desidi & Dezenvolve Ministério da Administração Estatal Rua Jacinto Cândido Dili, Timor-Leste Phone:

Foti Liman Hodi Desidi & Dezenvolve Ministério da Administração Estatal Rua Jacinto Cândido Dili, Timor-Leste Phone: Foti Liman Hodi Desidi & Dezenvolve Ministério da Administração Estatal Rua Jacinto Cândido Dili, Timor-Leste Phone: 3317202 E-mail: komunikasaun@estatal.gov.tl Suporta hosi: Programa Apoiu Governasaun

More information

La'o Hamutuk aprezentasaun ba ADN 18-Jul-2013 Papél Sosiedade Sivíl hodi tau matan ba Investimentu Estadu Aprezentasaun husi La o Hamutuk ba Retratu A

La'o Hamutuk aprezentasaun ba ADN 18-Jul-2013 Papél Sosiedade Sivíl hodi tau matan ba Investimentu Estadu Aprezentasaun husi La o Hamutuk ba Retratu A Papél Sosiedade Sivíl hodi tau matan ba Investimentu Estadu Aprezentasaun husi La o Hamutuk ba Retratu Anuál Ajénsia Nasionál Dezenvolvimentu RDTL nian 18 Jullu 2013 La o Hamutuk Institutu Timor-Leste

More information

Projetu Ai-han Di ak ba Saúde Di ak liu Aileu, Baucau, Bobonaro no Covalima Sumáriu Baseline, Outubru 2018 World Vision-nia funsionariu no PSF iha Ail

Projetu Ai-han Di ak ba Saúde Di ak liu Aileu, Baucau, Bobonaro no Covalima Sumáriu Baseline, Outubru 2018 World Vision-nia funsionariu no PSF iha Ail Projetu Ai-han Di ak ba Saúde Di ak liu Aileu, Baucau, Bobonaro no Covalima Sumáriu Baseline, Outubru 2018 World Vision-nia funsionariu no PSF iha Aileu demonstra prepara ai-han-super. Foto: Suzy Sainovski/World

More information

Microsoft Word - PN 08 - National Security Policy-Making and Gender _Tetum_.d

Microsoft Word - PN 08 - National Security Policy-Making and Gender _Tetum_.d Nota Prátika 8 Jéneru no Pakote Matéria RSS Halo Polítika kona-ba Seguransa Nasionál no Jéneru KONTEÚDU Tanba sá mak jéneru ne e importante ba polítika seguransa nasionál? Oinsá mak bele integra jéneru

More information

Microsoft Word - EWER Alert - Naktuka - Tetun - Jul 10.doc

Microsoft Word - EWER Alert - Naktuka - Tetun - Jul 10.doc Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtRes) Maiu-Junhu 2010 Atividade TNI indika tensaun tamba demarkasaun fronteira seidauk rezolve iha Oe-cusse 16 Julhu 2010 Sistema AtRes (Sistema Atensaun no Responde

More information

Final Relatoriu Peskiza LH iha Suai

Final Relatoriu Peskiza LH iha Suai La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua D. Alberto Ricardo, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: +670-3321040 or +670-77234330 (mobile) email: laohamutuk@gmail.com Website:

More information

ALOLA ANNUAL REPORT 2018 TETUM Final FOR pRINTING eDITING VERS.cdr

ALOLA ANNUAL REPORT 2018 TETUM Final FOR pRINTING eDITING VERS.cdr Fundasaun ALOLA Relatório anual FUNDASAUN ALOLA - Strong Women Strong Nation FETO TIMOR-LESTE IHA STATUS IGUÁL IHA ASPEITU MORIS HOTU-HOTU (Asesu, partisipasaun, papél iha halo desizaun, goza benefísiu

More information

LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE ANALIZE SITUASAUN # 1 JOVEN FETO AGRIKULTÓR SIRA

LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE ANALIZE SITUASAUN # 1 JOVEN FETO AGRIKULTÓR SIRA LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE ANALIZE SITUASAUN # 1 JOVEN FETO AGRIKULTÓR SIRA UNITED NATIONS DEVELOPMENT GROUP ASIA AND THE PACIFIC for more information or to request another copy

More information

Microsoft Word - MAHEIN_33_OK.doc

Microsoft Word - MAHEIN_33_OK.doc Introdusaun Mahein Nian Lian Nú. 33, 27 Abril 2012 Serbisu Polisia Tránzitu no Siguransa Rodoviária 1 Serbisu polisia tranzitu no siguransa rodoviária (parajen, hein kareta fatin) hanesan serbisu ne ebé

More information

Backup_of_ALOLA ANNUAL REPORT 2015 DRAFT Kinta tetum

Backup_of_ALOLA ANNUAL REPORT 2015 DRAFT Kinta tetum 2015 RELATÓRIO ANUAL Fundasaun Alola Advokasia Promove Feto Nia Direitu Umanu FUNDASAUN ALOLA Strong Women Strong Nation - Feto Forte Nasaun Forte FETO TIMOR-LESTE IHA STATUS IGUAL IHA ASPEITU MORIS HOTU-HOTU

More information

LHSubPNOJE2018te

LHSubPNOJE2018te La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitoriza no Analiza Dezenvolvimentu Rua Dom Alberto Ricardo, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel : +670 332 1040 Email : laohamutuk@gmail.com Sítiu : www.laohamutuk.org

More information

CBA FAQs_TETUM

CBA FAQs_TETUM MOBILIZASAUN KOMUNITÁRIU Hapara violénsia hasoru feto liuhosi asaun komunitária PERGUNTA SIRA BAIBAIN EMA HUSU (FAQS) SETEMBRU 2017 Pergunta sira baibain ema husu (FAQs) kona-ba Nabilan nia Serbisu Mobilizasaun

More information

La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Martires da Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: no

La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Martires da Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: no La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Martires da Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: +670 3321040 no +670 7234330, email: info@laohamutuk.org Website: www.laohamutuk.org

More information

Introdusaun Prémiu Nutrisaun Prezidente Prémiu Nutrisaun Lideransa Nasionál 2015 Atu fó rekoñesimentu, motivasaun no inspirasaun ba serbisu no lideran

Introdusaun Prémiu Nutrisaun Prezidente Prémiu Nutrisaun Lideransa Nasionál 2015 Atu fó rekoñesimentu, motivasaun no inspirasaun ba serbisu no lideran Introdusaun Prémiu Nutrisaun Prezidente Prémiu Nutrisaun Lideransa Nasionál 2015 Atu fó rekoñesimentu, motivasaun no inspirasaun ba serbisu no lideransa nutrisaun di ak, Sua Eselénsia Prezidente Repúblika

More information

Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2016_

Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2016_ DISKURSU HOSI ESELÉNSIA PRIMEIRU-MINISTRU REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA TIMOR-LESTE, DR. RUI MARIA DE ARAÚJO, IHA BIBAN APREZENTASAUN PROPOSTA LEI ORSAMENTU JERÁL ESTADU BA 2016 Parlamentu Nasionál Loron 1, fulan

More information

REVIZAUN ESTRATÉJIKU TIMOR-LESTE PROGRESU NO SUSESU ATU ALKANSA OBJETIVU DEZENVOLVIMENTU SUSTENTÁVEL 2 Tau matan ba ita-nia futuru Centre of Studies f

REVIZAUN ESTRATÉJIKU TIMOR-LESTE PROGRESU NO SUSESU ATU ALKANSA OBJETIVU DEZENVOLVIMENTU SUSTENTÁVEL 2 Tau matan ba ita-nia futuru Centre of Studies f REVIZAUN ESTRATÉJIKU TIMOR-LESTE PROGRESU NO SUSESU ATU ALKANSA OBJETIVU DEZENVOLVIMENTU SUSTENTÁVEL 2 Tau matan ba ita-nia futuru Centre of Studies for Peace and Development (CEPAD) Timor-Leste no Johns

More information

Journal JICA CBNRM, Vol 1/ Publikasaun 4/ Fevereriu 2018 Seremonia Tara Bandu PLUP no Implementasaun Regulamentu Suco Planu Participatoriu Uja Rai (PL

Journal JICA CBNRM, Vol 1/ Publikasaun 4/ Fevereriu 2018 Seremonia Tara Bandu PLUP no Implementasaun Regulamentu Suco Planu Participatoriu Uja Rai (PL Journal JICA CBNRM, Vol 1/ Publikasaun 4/ Fevereriu 2018 Seremonia Tara Bandu PLUP no Implementasaun Regulamentu Suco Planu Participatoriu Uja Rai (PLUP) kompleta ona projeitu suco hitu (7). Atu inagura

More information

OJE 2014 no ligasaun ba Ekonomia TL

OJE 2014 no ligasaun ba Ekonomia TL Liu 50% povu moris iha liña pobreza nia okos. 80% povu hela iha area rurais, moris ho agrikultura subsistensia. Liu 1,500 labarik ho idade menus tinan lima mate kada tinan husi kondisaun bele prevene maizumenus

More information

Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan : AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): FINANSAS

Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan : AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): FINANSAS Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan 2011 2015 AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): FINANSAS 1 Mapa Dalan iha Setór ne e 1. Dezempeñu, Problema, no Oportunidade sira iha Setór ne e a. Atividade bankáriu

More information

Microsoft Word - Trimester Nasional - TETUM _ Final_ 14 Aug 2013

Microsoft Word - Trimester Nasional - TETUM _ Final_ 14 Aug 2013 ANALIZAA POTENSIÁL KONFLITU Trimestre XII Outubru 20122 to o Janeiru 2013 Monitorizasaunn programa AtReS (Atensaun no Responde Sedu) ba relatoriu Trimester XII, ne ebé kobre periodu Outubru 2012 to o Janeiru

More information

LIA ULUK

LIA ULUK ESTATUTU FFS LIA DAULUK Fundasaun Foin Sãe ne ebé ho lia badak FFS ne e orgaun Juventude ne ebé maka moris iha tinan 2011. Uluk nanain Juventude ne ebé iha inisiativu atu organiza povu Timor Leste hola

More information

13 Testu adaptivu aihoris Trigu no Barley iha Timor-Leste periodu Abstratu Apolinario Ximenes 16 Luis Pereira, 17 Brian Monaghan 2,,Robert W

13 Testu adaptivu aihoris Trigu no Barley iha Timor-Leste periodu Abstratu Apolinario Ximenes 16 Luis Pereira, 17 Brian Monaghan 2,,Robert W 13 Testu adaptivu Trigu no Barley iha Timor-Leste periodu 2013-2016 Abstratu Apolinario Ximenes 16 Luis Pereira, 17 Brian Monaghan 2,,Robert Wiliams 2 Aihoris trigu (Wheat & Barley) Triticum aestivum L.Hordeum

More information

7 Teste adaptasaun koto nani iha Timor-Leste Abstratu 1Armindo Moises, Luis Pereira, Antonio do Rego, Abril de Fátima, Amandio da Costa Ximenes, Tobia

7 Teste adaptasaun koto nani iha Timor-Leste Abstratu 1Armindo Moises, Luis Pereira, Antonio do Rego, Abril de Fátima, Amandio da Costa Ximenes, Tobia 7 Teste adaptasaun koto nani iha Abstratu 1Armindo Moises, Luis Pereira, Antonio do Rego, Abril de Fátima, Amandio da Costa Ximenes, Tobias Moniz Vicente, Luis Fernandes, Apolinario Ximenes, Maria Martins

More information

BriefingBankadaDez2018te

BriefingBankadaDez2018te PIB Petróleu PIB Naun-petróleu 2013 2014 2015 2016 $4,234 (75%) $1,415 (25%) $2,591 (64%) $1,454 (36%) $1,496 (48%) $1,609 (52%) $820 (33%) $1702 (67%) Produtivu (agric.& manuf.) $306 $310 $294 $305 Reseita

More information

ETAN for UNTL

ETAN for UNTL Solidaridade ba Timor Leste husi povo EUA no rai seluk. ETAN no IFET Charlie Scheiner, UNTL, 17 Abril 2009 http://www.etan.org East Timor Action Network/U.S. Rede Aksaun Timor Leste/EUA Hahu 10 Dezembru

More information

INSTITÚTO DO PETRÓLEO E GEOLÓGIA INSTITUTO PÚBLIKU (IPG-IP) ANÁLISE PERIGOSIDADE TSUNAMI IHA TIMOR LESTE UTILIZAUN DADOS DETERMINISTIK FELIX JANUARIO

INSTITÚTO DO PETRÓLEO E GEOLÓGIA INSTITUTO PÚBLIKU (IPG-IP) ANÁLISE PERIGOSIDADE TSUNAMI IHA TIMOR LESTE UTILIZAUN DADOS DETERMINISTIK FELIX JANUARIO INSTITÚTO DO PETRÓLEO E GEOLÓGIA INSTITUTO PÚBLIKU (IPG-IP) ANÁLISE PERIGOSIDADE TSUNAMI IHA TIMOR LESTE UTILIZAUN DADOS DETERMINISTIK FELIX JANUARIO GUTERRES JONES P a g e DIVISAUN RISKU GEOLOJIKU 2019

More information

Fabrika Semente iha Caisido Distritu Baucau: Oportunidade no Ameasa? Mahein Nia Lian Nú. 79, 09 Juñu 2014 Relatoriu Fundasaun Mahein Nia Lian ne e sup

Fabrika Semente iha Caisido Distritu Baucau: Oportunidade no Ameasa? Mahein Nia Lian Nú. 79, 09 Juñu 2014 Relatoriu Fundasaun Mahein Nia Lian ne e sup Fabrika Semente iha Caisido Distritu Baucau: Oportunidade no Ameasa? Mahein Nia Lian Nú. 79, 09 Juñu 2014 Relatoriu Fundasaun Mahein Nia Lian ne e suporta husi povu Amerikanu liu husi Ajénsia Estadus Unidus

More information

LH konaba PAN Fome Zero

LH konaba PAN Fome Zero La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua dos Martires da Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: +670 332 1040 email: info@laohamutuk.org Website: www.laohamutuk.org

More information

Konta Jeral Estadu 2011

Konta Jeral Estadu 2011 DISKURSU SUA EXELÊNSIA PRIMEIRU-MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMAO NIAN IHA OKAZIAUN DEBATE KONA-BA KONTA JERAL ESTADU NIAN 2011 Parlamentu Nasional, Díli 11 Dezembru 2012 Sua Exelênsia Señor Prezidente Parlamentu

More information

Lina Orientasaun PM ba Orsamentu

Lina Orientasaun PM ba Orsamentu Hosi S. Exelénsia Primeiru-Ministru, Sr. Taur Matan Ruak Loron 07 fulan-juñu tinan 2019 Introdusaun Iha tinan 17 ikus ne e, governu sira tuituir-malu iha ona susesu hodi hametin pás no estabilidade sosiál,

More information

GOVERNU KONSTITUSIONÁL VII NIAN PROGRAMA GOVERNU KONSTITUSIONÁL VII NIAN 1 Ohin loron Timor oan sira bele sente otimista kona- ba futuru. Ita nia unid

GOVERNU KONSTITUSIONÁL VII NIAN PROGRAMA GOVERNU KONSTITUSIONÁL VII NIAN 1 Ohin loron Timor oan sira bele sente otimista kona- ba futuru. Ita nia unid GOVERNU KONSTITUSIONÁL VII NIAN PROGRAMA GOVERNU KONSTITUSIONÁL VII NIAN 1 Ohin loron Timor oan sira bele sente otimista kona- ba futuru. Ita nia unidade mai husi soberania husi fronteira sira, valór husi

More information

07_Ermera

07_Ermera Título Perfil Distritu Editor Boaventura Soares da Silva Sebastiao J. S. L. Pereira Augusto Filipe Gama Clementino P. Barbosa Direksaun Nacional Administrasaun Local Rua de Belarmino Lobo, Dili, Timor

More information

Relatóriu Final_EA_LH2018 1

Relatóriu Final_EA_LH2018 1 La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Dom Alberto Ricardo, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: +670-3321040 or +670-77234330 (mobile) email: laohamutuk@gmail.com Website:

More information

República Democrática de Timor-Leste Orsamentu Geral Estadu 2016 Aprovadu Panorama Orsamental Livru 1 Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nas

República Democrática de Timor-Leste Orsamentu Geral Estadu 2016 Aprovadu Panorama Orsamental Livru 1 Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nas República Democrática de Timor-Leste Orsamentu Geral Estadu 2016 Aprovadu Panorama Orsamental Livru 1 Sai sidadaun diak, sai heroi diak ba ita nia nasaun Índise Parte 1: Diskursus Primeiru-Ministru...

More information

Lansamentu ba Timor-Leste nia Dokumentu Politika kona ba Fronteiras Maritimas.TETUN_FINAL

Lansamentu ba Timor-Leste nia Dokumentu Politika kona ba Fronteiras Maritimas.TETUN_FINAL DISKURSU SUA ESELÊNSIA, PRIMEIRU-MINISTRU REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA TIMOR-LESTE DR. RUI MARIA DE ARAÚJO NIAN BA LANSAMENTU BA TIMOR-LESTE NIA DOKUMENTU POLÍTIKA KONA BA FRONTEIRAS MARÍTIMAS Dili 29 Agostu

More information

Microsoft Word - SP Rede ba Rai Version for Members - reduced.docx

Microsoft Word - SP Rede ba Rai Version for Members - reduced.docx Planu&Estratéjiku&Rede&ba&Rai& 2015"2018 2 Konteúdu Introdusaun*...*3 Istoria*Rede*ba*Rai*...*3 Planu*Estratejiku*2015* *2018*...*5 Observasaun*Forsa*no*Limitasaun*Prosesu*Planu*Estratéjiku*...*6 Estrutura*Relatoriu*Ida*Ne

More information

11 Efeitu adaptasaun hare variedade lokál mean ba klima no ambiente Abstratu Tobias Moniz Vicente, 14 Robert Williams Seeds of Life, 15Myrtille Lacost

11 Efeitu adaptasaun hare variedade lokál mean ba klima no ambiente Abstratu Tobias Moniz Vicente, 14 Robert Williams Seeds of Life, 15Myrtille Lacost 11 Efeitu adaptasaun hare variedade lokál mean ba klima no ambiente Abstratu Tobias Moniz Vicente, 14 Robert Williams Seeds of Life, 15Myrtille Lacoste Seeds of Life Rezultadu teste adaptivu ba hare natar

More information

Microsoft Word - Module III. LIDERANSA.docx

Microsoft Word - Module III. LIDERANSA.docx MODUL III JLIDERANSA Belun Rua No. 5 de Farol PO. Box 472 Telefone: +670 3310 353 www.belun.tl 1 Lideransa iha Organizasaun... 3 A. Jeitu no lalaok lideransa... 4 B. Komunikasaun... 5 C. Transparensia...

More information

DISCURSO DE

DISCURSO DE DISKURSU SUA EXELÊNSIA PRIMEIRU-MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMÃO NIAN IHA OKAZIAUN APREZENTASAUN PROPOSTA LEI KONA-BA ORSAMENTU RETIFIKATIVU 2012 NIAN Parlamentu Nasional, Díli 11 Outubru 2012 Sua Exelênsia

More information

Yellow Road Workshop

Yellow Road Workshop YELLOW ROAD WORKSHOP 2014 H H A D I A A M E T I U M A - L A R A N N 1 YELLOW ROAD WORKSHOP 29-30 MAIU - 2014 AJENDA 1. ITA ATU BA NEBE? 2. 3. ITA PRESIZA HALO SAIDA? 2 ITA ATU BA NEBE? APREZENTASAUN 1:

More information

IPG descobre kauza husi Rai Halai iha Auto-Estrada Covalima, Estrada diresaun Dili-Ainaro, no Dili-Loes Autores: Jose Soares Nano (Especialista iha Es

IPG descobre kauza husi Rai Halai iha Auto-Estrada Covalima, Estrada diresaun Dili-Ainaro, no Dili-Loes Autores: Jose Soares Nano (Especialista iha Es IPG descobre kauza husi Rai Halai iha Auto-Estrada Covalima, Estrada diresaun Dili-Ainaro, no Dili-Loes Autores: Jose Soares Nano (Especialista iha Estruktura Jeolojia), Luis Teofilo da Costa (Especialista

More information

9 Subsidiu ba idozu: Hare e fali politika cash transfer 1 nao- kondisional iha Timor-Leste Antisidente Peskiza Therese Nguyen Thi Phuong Tam Nudar est

9 Subsidiu ba idozu: Hare e fali politika cash transfer 1 nao- kondisional iha Timor-Leste Antisidente Peskiza Therese Nguyen Thi Phuong Tam Nudar est 9 Subsidiu ba idozu: Hare e fali politika cash transfer 1 nao- kondisional iha Timor-Leste Antisidente Peskiza Therese Nguyen Thi Phuong Tam Nudar estadu demokratiku post konflitus, Timor-Leste (TL) sei

More information

QUARTERLY REPORT

QUARTERLY REPORT RELATORIU BA FULAN TOLU NIAN FUNDU PETROLEU TIMOR - LESTE Ba fulan tolu remata iha 30 hu 2006 esenta ba Ministra Plano no Finansas Husi Autoridade Bankaria no PagamentusTimor-Leste nian INTRODUSAUN Relatoriu

More information

Alkatiri4Feb2013en

Alkatiri4Feb2013en INTERVENSAUN IHA ABERTURA DEBATE LEI OJE 2013 SEKRETÁRIU-JERÁL FRETILIN NO DEPUTADU, HODI BANKADA PARLAMENTÁR FRETILIN NIA NARAN KOMBATE KIAK NO HATUUN INFLASAUN NU UDAR PEDRA-DE-TOQUE HODI LAO BA DEZENVOLVIMENTU

More information

Ami-nia Dalan Mak Ba-oin; Sai Forte Hamutuk Hakbi it Sobrevivente Feto-sira husi Violénsia iha Timor-Leste Liu-husi Peskiza Asaun Partisipativu (PAP)

Ami-nia Dalan Mak Ba-oin; Sai Forte Hamutuk Hakbi it Sobrevivente Feto-sira husi Violénsia iha Timor-Leste Liu-husi Peskiza Asaun Partisipativu (PAP) Ami-nia Dalan Mak Ba-oin; Sai Forte Hamutuk Hakbi it Sobrevivente Feto-sira husi Violénsia iha Timor-Leste Liu-husi Peskiza Asaun Partisipativu (PAP) Asosiasaun Chega! ba ita (ACbit) Asia Justice and Rights

More information

PRELIMINARY STATEMENT TETUM

PRELIMINARY STATEMENT TETUM Misaun Observasaun Eleitoral husi Uniaun Europeia TIMOR-LESTE, Eleisaun Prezidensial no Lejislativa, 2017 DEKLARASAUN PRELIMINARIU DAHULUK 22 Marsu 2017 Timor-Leste organiza eleisaun prezidensial ne ebé

More information

Rezumu Politika_Cover_Tetun_Belun

Rezumu Politika_Cover_Tetun_Belun Dinámika Konflitu no Violénsia Liga ba Artes Marsiais iha Timor Leste ONG Belun Rezumu Politika Maiu 2014 Dokumentu ida ne e produz husi programa DAME (Democracy and Development in Action through the Media

More information

Edisaun I/2016 BOLETIN PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA (PDHJ) PROMOVE NO PROTEJE DIREITOS HUMANOS NO PROMOVE GOVERNASAUN DI AK

Edisaun I/2016 BOLETIN PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA (PDHJ) PROMOVE NO PROTEJE DIREITOS HUMANOS NO PROMOVE GOVERNASAUN DI AK Edisaun I/2016 BOLETIN PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA (PDHJ) PROMOVE NO PROTEJE DIREITOS HUMANOS NO PROMOVE GOVERNASAUN DI AK PDHJ Públika Rejultadu Inisiu Monitorizasaun Ba Implementasaun Projetu

More information

Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) ALERTA Preokupasaun Komunidade Naktuka liga ho Lia nain ne ebé Ema Deskuñesidu Oho Mate iha Fronteira Sub-di

Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) ALERTA Preokupasaun Komunidade Naktuka liga ho Lia nain ne ebé Ema Deskuñesidu Oho Mate iha Fronteira Sub-di Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) ALERTA Preokupasaun Komunidade Naktuka liga ho Lia nain ne ebé Ema Deskuñesidu Oho Mate iha Fronteira Sub-district Nitibe, District Oecussi Janeiru 2013 Durante

More information

DebateRai2Julhu2012

DebateRai2Julhu2012 Rede ba Rai Sekretariadu, Fundasaun Haburas, Rua Celestino da Silva, Farol, Dili- Timor-Leste Email: redebarai@gmail.com Telemovel: +670 7922648 Rede ba Rai nudár mahon ba Organizasaun besik 20 ne ebé

More information

ReJistrasaun Rai iha Timor-Leste REJISTRASAUN RAI iha Timor-Leste Análiza ba impaktu husi Sistema Nacionál de Cadastro (SNC) 120

ReJistrasaun Rai iha Timor-Leste REJISTRASAUN RAI iha Timor-Leste Análiza ba impaktu husi Sistema Nacionál de Cadastro (SNC) 120 ReJistrasaun Rai iha Timor-Leste REJISTRASAUN RAI iha Timor-Leste Análiza ba impaktu husi Sistema Nacionál de Cadastro (SNC) 120 Rede ba Rai (RbR) Copyright 2019 Rede ba Rai kompostu husi organizasaun

More information

FIXA INFORMASAUN 2016 BA PÚBLIKU Timor-Leste la husu liu husi nia direitu tuir Lei Internasional. SAIDA MAK FRONTEIRAS MARÍTIMAS? Nasaun sira ne ebé t

FIXA INFORMASAUN 2016 BA PÚBLIKU Timor-Leste la husu liu husi nia direitu tuir Lei Internasional. SAIDA MAK FRONTEIRAS MARÍTIMAS? Nasaun sira ne ebé t FIXA INFORMASAUN 2016 BA PÚBLIKU Timor-Leste la husu liu husi nia direitu tuir Lei Internasional. SAIDA MAK FRONTEIRAS MARÍTIMAS? Nasaun sira ne ebé tasi haleu (kosteiru) iha direitu atu determina sira-nia

More information

World Bank Document

World Bank Document Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized 43480 Timor-Leste s Foin-sa e iha Krize: Analiza Situasional kona ba Opsaun Politika

More information

!! ```` HAKOTU EPIDEMIA TABAKU STRATEGIA IDA BA KONTROLA TABAKU PLANU AKSAUN ALIANSA NASIONAL ANTI TABAKU (ANAT) 19 NOVEMBRO 2015! 1

!! ```` HAKOTU EPIDEMIA TABAKU STRATEGIA IDA BA KONTROLA TABAKU PLANU AKSAUN ALIANSA NASIONAL ANTI TABAKU (ANAT) 19 NOVEMBRO 2015! 1 ```` HAKOTU EPIDEMIA TABAKU STRATEGIA IDA BA KONTROLA TABAKU PLANU AKSAUN ALIANSA NASIONAL ANTI TABAKU (ANAT) 19 NOVEMBRO 2015 1 TABULA KONTEUDU INTRODUSAUN..3 VISAUN NO PAPEL.. 4 DESAFIU SIRA: TODAN TAMBA

More information

Microsoft Word - judecsetesarailos_t

Microsoft Word - judecsetesarailos_t JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA DE MONITORIZAÇÃO DO SISTEMA JUDICIAL Justice Update Periodu : Dezembru 2009 Pubikasaun : Dezembru 2009 Railos Hetan Sentensa Tinan 2 Fulan 8 Tanba Simu no

More information

World Bank Document

World Bank Document Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized 42769 2 0 0 7, ii/24 TIMOR-LESTE DEZENVOLVIMENTU JUVENTUDE NO MERKADU TRABALLU: REZUMU

More information

REVISTA SITUASAUN FEVREIRU-MARSU 2019 Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) estabelese ona iha tinan 10 liu ba, hala o servisu monitorizasaun insi

REVISTA SITUASAUN FEVREIRU-MARSU 2019 Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) estabelese ona iha tinan 10 liu ba, hala o servisu monitorizasaun insi REVISTA SITUASAUN FEVREIRU-MARSU 2019 Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) estabelese ona iha tinan 10 liu ba, hala o servisu monitorizasaun insidente violénsia ne ebé akontese loro-loron iha teritoriu

More information

República Democrática de Timor Leste Ministério da Agricultura e Pescas Sistema Fini Nasionál ba Variedade Ne ebé Lansa Fornese familia agrikultór Tim

República Democrática de Timor Leste Ministério da Agricultura e Pescas Sistema Fini Nasionál ba Variedade Ne ebé Lansa Fornese familia agrikultór Tim República Democrática de Timor Leste Ministério da Agricultura e Pescas Sistema Fini Nasionál ba Variedade Ne ebé Lansa Fornese familia agrikultór Timor Leste ho asesu ne ebé siguru ba fini kualidade di

More information

Microsoft Word - RevSit Marsu 2014_Final_Tetun.doc

Microsoft Word - RevSit Marsu 2014_Final_Tetun.doc REVISTA SITUASAUN MARSU 2014 ASUNTU NE EBÉ PRESIZA TAU ATENSAUN u PNTL na in rua (2) hetan kanek wainhira halo atuasaun ba grupu KRM PNTL na in rua (2) hetan kanek wainhira halo atuasaun ba grupu Konsellu

More information

Microsoft Word - TL Econ & Social Brief Final-tetum-jg.doc

Microsoft Word - TL Econ & Social Brief Final-tetum-jg.doc Agostu 2007 Grupu Banku Mundial no Banku ba Dezenvolvimentu Asiatiku nian mak prepara, liu husi konsultasaun ho Parseiru Dezenvolvimentu sira LAOS TRADUSAUN OFISIAL. KARIK IHA DUVIDA RUMA, FAVOR KONSULTA

More information

Microsoft Word - ARKTL Constitution_Tetun.doc

Microsoft Word - ARKTL Constitution_Tetun.doc Anexu 2 ASOSIASAUN RADIO KOMUNIDADE TIMOR-LESTE (ARKTL) ASOSIASAUN RADIO KOMUNIDADE TIMOR LESTE (ARKTL) KONSTITUISAUN KÁPITULU Artígu 1 NARAN, STATUTA NO FATIN 1.1. Organizasaun nia naran: Organizasaun

More information

Persepsaun husi Inan-Feton sira kona-ba Planeamentu Familiar Iha Distritu Viqueque & Dili (Timor-Leste) RELATÓRIU FINAL 1

Persepsaun husi Inan-Feton sira kona-ba Planeamentu Familiar Iha Distritu Viqueque & Dili (Timor-Leste) RELATÓRIU FINAL 1 Persepsaun husi Inan-Feton sira kona-ba Planeamentu Familiar Iha Distritu Viqueque & Dili (Timor-Leste) RELATÓRIU FINAL 1 Heather Wallace, Agostu 2014 2 Persepsaun Husi Inan-Feton sira konaba Planeamentu

More information

TFETReport main text edited cleared Tetum.doc

TFETReport main text edited cleared Tetum.doc Fundu Fidusiáriu ba Timór Leste (TFET) Relatóriu Administrador Nian No Programa Servisu Propostu ba Julhu Dezembru 2004 Sorumutu Konselhu Doadores 17 Maiu 2004 Sumáriu Ezekutivu i. Tulun hosi doadores

More information

Proteje Ita no Itania bebé. Teste raan iha Ita-nia vizita prenatál primeiru Tetum (Protecting you and your baby)

Proteje Ita no Itania bebé. Teste raan iha Ita-nia vizita prenatál primeiru Tetum (Protecting you and your baby) Proteje Ita no Itania bebé. Teste raan iha Ita-nia vizita prenatál primeiru Tetum (Protecting you and your baby) Pamfletu ida-ne'e fó informasaun konaba teste raan (koko raan) ne'ebé baibain oferese no

More information

VALORIZA AGRIKULTOR SIRA NIA LIAN NO SIRA NIA MATENEK!

VALORIZA AGRIKULTOR SIRA NIA LIAN NO SIRA NIA MATENEK! VALORIZA AGRIKULTÓR SIRA-NIA LIAN NO SIRA-NIA MATENEK Relatóriu Konsultasaun ho Agrikultór-sira Relatóriu husi: Institutu Timor-Leste ba Monitorizasaun no Analiza Dezenvolvimentu Agostu 2011 i VALORIZA

More information

Lei Tributaria fo vantajem barak liu ba kompania no emprezariu: Bainhira los mak fos bele baratu

Lei Tributaria fo vantajem barak liu ba kompania no emprezariu: Bainhira los mak fos bele baratu s INSTITUTU BA PESQUIZA/INVESTIGASAUN, ADVOKASIA NO KAMPAÑA Timor-Leste Institute for Research, Advocacy and Campaigns Add: Rua Gov. Celestino da Silva-Farol, Aldeia Lirio, Suco Motael, Vera Cruz, Dili

More information

Relatoriu Observasaun Eleisaun Prezidente 20 Marsu 2017 Final

Relatoriu Observasaun Eleisaun Prezidente 20 Marsu 2017 Final Relatóriu Monitorizasaun Insidente Violénsia Eleitorál iha Eleisaun Prezidensiál 2017 Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) Dokumentasaun NGO Belun, Kampaña no Eleisaun Prezidensiál, 20 Marsu 2017.

More information

Deklarasaun Politika CNRT

Deklarasaun Politika CNRT Deklarasaun Politika P-CNRT DEBATE GENERALIDADE OGE 2017 23 Novembru 2016 Deputado Natalino dos Santos Nascimento - Prezidente Bankada CNRT Parlamento Nacional SE. Presidente do Parlamento Nasional, Sr.

More information

TransVieira

TransVieira Kandidatu PR Sr. Amorin Vieira Ema hotu iha Timor hakfodak bainhira Sr. Amorin kandidata nia an hanesan Prezidente hodi bele kandidata ho lider sira seluk iha TL. Saida mak sai hanesan motivasaun husi

More information

Komprende Violénsia Kontra Feto no Labarik iha Timor-Leste: Konkluzaun sira husi Programa Nabilan nia Estudu Baze Sumáriu Relatóriu Australian Embassy

Komprende Violénsia Kontra Feto no Labarik iha Timor-Leste: Konkluzaun sira husi Programa Nabilan nia Estudu Baze Sumáriu Relatóriu Australian Embassy Komprende Violénsia Kontra Feto no Labarik iha Timor-Leste: Konkluzaun sira husi Programa Nabilan nia Estudu Baze Sumáriu Relatóriu Australian Embassy Timor-Leste Komprende Violénsia Kontra Feto no Labarik

More information

Fronteiras Marítimas iha Tasi Timor Kay Rala Xanana Gusmão Xefe Negosiador ba Delimitasaun Definitiva Fronteiras Marítimas no Reprezentante Espesial G

Fronteiras Marítimas iha Tasi Timor Kay Rala Xanana Gusmão Xefe Negosiador ba Delimitasaun Definitiva Fronteiras Marítimas no Reprezentante Espesial G Fronteiras Marítimas iha Tasi Timor Kay Rala Xanana Gusmão Xefe Negosiador ba Delimitasaun Definitiva Fronteiras Marítimas no Reprezentante Espesial Governu ba Asuntus Petroleu 1 Istória Badak Tasi Timor

More information

PROSESU PAGAMENTU BA IDOZUS NO NIA POTENSIALIDADE BA KONFLITU Relatóriu Polítik

PROSESU PAGAMENTU BA IDOZUS NO NIA POTENSIALIDADE BA KONFLITU Relatóriu Polítik Relatóriu Polítika IX Rua No. 5 de Farol PO Box 472 Dili, Timor-Leste +670-331-0353 www.belun.tl Dili, 18 Dezembru 2014 Autór: Constantino da Conçeição Escollano Brandão Costa Ximenes Editór Sira: Hannah

More information

Índise! Introdusaun 1 TIMOR LOROSA E INFORMASAUN FOUN Marsu 2000! Situasaun Humanitaria.2 " Lori Fila Refujiadu Sira " Distribuisaun Hahán " Uma atu H

Índise! Introdusaun 1 TIMOR LOROSA E INFORMASAUN FOUN Marsu 2000! Situasaun Humanitaria.2  Lori Fila Refujiadu Sira  Distribuisaun Hahán  Uma atu H Índise! Introdusaun 1 TIMOR LOROSA E INFORMASAUN FOUN Marsu 2000! Situasaun Humanitaria.2 " Lori Fila Refujiadu Sira " Distribuisaun Hahán " Uma atu Hamahan (shelter)! Infraestrutura..3 " Eletrisidade

More information

REVISTA SITUASAUN NOVEMBRU - DEZEMBRU 2014 ASUNTU NE EBÉ PRESIZA TAU ATENSAUN Insidente liga ba joven no arte marsiais sai númeru a as no sai preokupa

REVISTA SITUASAUN NOVEMBRU - DEZEMBRU 2014 ASUNTU NE EBÉ PRESIZA TAU ATENSAUN Insidente liga ba joven no arte marsiais sai númeru a as no sai preokupa REVISTA SITUASAUN NOVEMBRU - DEZEMBRU 2014 ASUNTU NE EBÉ PRESIZA TAU ATENSAUN Insidente liga ba joven no arte marsiais sai númeru a as no sai preokupasaun nasionál Insidente hamutuk 10 iha Novembru no

More information

FretilinOGE19-21Dez2018te

FretilinOGE19-21Dez2018te INTERVENCAO FINAL DA BANCADA FRETILIN NA OCASIAO DA VOTACAO FINAL E GLOBAL DA LEI DO OGE 2019 21 Dezembru 2018 Sr. Presidente Parlamento Nacional, Sr. Primeiro Ministro, e Membros do VIII Governo Constitucional,

More information

Irlanda Norte ezamemédiku ba susun Ajuda ita atu deside

Irlanda Norte ezamemédiku ba susun Ajuda ita atu deside Irlanda Norte ezamemédiku ba susun Ajuda ita atu deside Saida mak kankru susun ne e? 4 Saida mak ezame-médiku ba susun? 5 Rezultadus ezame-médiku ba susun 8 Halo eskolla ida benefísius no riskus posível

More information

Microsoft Word - BOLETIN EDISAUN I 2015.docx

Microsoft Word - BOLETIN EDISAUN I 2015.docx B O L E T I N Edisaun 01/2015 PROVEDORIA DOS DIREITOS HUMANOS E JUSTIÇA (PDHJ) PROMOVE NO PROTÉGE DIREITOS HUMANOS NO PROMOVE BOA-GOVERNASAUN Adjuntos Provedor Simu Tomada de Posse Iha PN Dili Prezidente

More information

Sistema halo to os uza modelu liña no espésies leguminosa (foremungu no forekeli) ba produsaun hare rai maran lokál fatumasin (oriza sativa, L) Abstra

Sistema halo to os uza modelu liña no espésies leguminosa (foremungu no forekeli) ba produsaun hare rai maran lokál fatumasin (oriza sativa, L) Abstra Sistema halo to os uza modelu liña no espésies leguminosa (foremungu no forekeli) ba produsaun hare rai maran lokál fatumasin (oriza sativa, L) Abstratu 10 Inácio Savio Pereira 12, Domingos do C. Pinto

More information

««free ««gratis ««free ««gratis ««free ««gratis ««Buletin La o Hamutuk Vol. 19, No. 1 Maiu 2018 Parabens ba Povu Timor-Leste no Membru Parlamentu no G

««free ««gratis ««free ««gratis ««free ««gratis ««Buletin La o Hamutuk Vol. 19, No. 1 Maiu 2018 Parabens ba Povu Timor-Leste no Membru Parlamentu no G ««free ««gratis ««free ««gratis ««free ««gratis ««Buletin La o Hamutuk Vol. 19, No. 1 Maiu 2018 Parabens ba Povu Timor-Leste no Membru Parlamentu no Governu VIII La o Hamutuk hakarak hato o parabens ba

More information

Aprezentasaun OJE Jan 2011

Aprezentasaun OJE Jan 2011 REPÚBLIKA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE DISKURSU SUA EXELÊNSIA PRIMEIRU-MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMÃO IHA OKAZIAUN APREZENTASAUN PROPOSTA LEI KONA-BA ORSAMENTU JERÁL ESTADU BA 2011 PARLAMENTU NASIONÁL 12

More information

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN BA SISTEMA JUDISIÁRIU SUBMISAUN PENSAUN MENSÁL VITALÍSIA: Projetu Lei Nú. 5/III no Projet

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN BA SISTEMA JUDISIÁRIU SUBMISAUN PENSAUN MENSÁL VITALÍSIA: Projetu Lei Nú. 5/III no Projet JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN BA SISTEMA JUDISIÁRIU SUBMISAUN PENSAUN MENSÁL VITALÍSIA: Projetu Lei Nú. 5/III no Projetu Lei Nú. 9/III kona-ba Pensaun Mensál Vitalísia ba

More information

FUNDU DEPOSITARIU BANKU MUNDIAL BA TIMOR LOROSA’E

FUNDU DEPOSITARIU BANKU  MUNDIAL BA TIMOR LOROSA’E TRUST FUND BA TIMOR LOROSA E Banku Mundial ho Banku ba Desenvolvimento Asia nian maka kair/administra Fundu Depositariu ba Timor Lorosa e, hodi simu fundus hossi Governu rai-rai sira tuir mai hanesan:

More information

World Bank Document

World Bank Document Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized Public Disclosure Authorized FETO AGRIKULTÓR IHA TIMOR-LESTE: Hadi a Lakuna Produtividade UN Women Timor-Leste no

More information

Remembering the past Final Tetum

Remembering the past Final Tetum TIMOR-LESTE HANOIN-HETAN PASADU Rekomendasaun sira atu harii ho efikás Programa Nasionál ba Reparasaun no Institutu Públiku ba Memória Publikasaun Amnesty International Publikasaun dahuluk iha Fevereiru

More information

ANÁLIZA RISKU NO BENEFISIU PIPELINE G

ANÁLIZA RISKU NO BENEFISIU PIPELINE G http://www.lestenews.com/2019/05/21/analiza-risku-no-beneisiu-pipeline-gas-kampu-greater-sunrise-mai-timor-leste ANÁLIZA RISKU NO BENEFISIU PIPELINE GAS KAMPU GREATER SUNRISE MAI TIMOR LESTE Teodoro M.

More information

AtReS - Revista Situasaun - Marsu Tetun Final

AtReS - Revista Situasaun - Marsu Tetun Final REVISTA SITUASAUN MARSU 2013 ASUNTU NE EBÉ PRESIZA ATENSAUN IHA FULAN IDA NE E: Buatus Grupu 51 Kaer Aikulit at Tensaun Konflitu iha Fronteira Asaun Violénsia entre grupu arte marsiais balu TENDENSIA KONFLITU

More information

Microsoft Word - DISKURSU PPN 13 JUNHO 2018.docx

Microsoft Word - DISKURSU PPN 13 JUNHO 2018.docx Excelentismos - Senhor Prezidente Parlamento Nacional IV Legislatura Sesante Dr. Aniceto Longuinos Guterres Lopes, - Distinto Eis- Deputado/Deputada sira IV lezislatura nian, - Senhor Primeiru Ministru

More information

Secretariado Devisão Relações Publicas, Audiovisual e Documentação Agenda N 0 160/II Reuniaun Plenária Extraordinaria Kinta-feira, 15 de Janeiro de 20

Secretariado Devisão Relações Publicas, Audiovisual e Documentação Agenda N 0 160/II Reuniaun Plenária Extraordinaria Kinta-feira, 15 de Janeiro de 20 Secretariado Devisão Relações Publicas, Audiovisual e Documentação Agenda N 0 160/II Reuniaun Plenária Extraordinaria Kinta-feira, 15 de Janeiro de 2009 Sesaun Plenária ba loron ohin nian, preside husi

More information

Land_Law_tetum_Version_3_change[1]

Land_Law_tetum_Version_3_change[1] LEI Nº /2009 [Preâmbulo] REJIME ESPESIÁL KONA BA DEFINISAUN NA IN BA BENS IMÓVEIS NIAN KAPÍTULU I OBJETU NO DEFINISAUN SIRA Artigu 1.º (Objetu) 1. Lei ida ne e estabelese rejime espesiál ba definisaun

More information

Traditional justice workshop report _tetun_

Traditional justice workshop report _tetun_ JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAM PEMANTAUAN SISTEM YUDISIAL RESULTADU REPORTAJEN SORU MUTU KONA BA SISTEMA JUDISIAL FORMAL HO LOKAL Dili, East Timor Juliu 2002 KONA BA JSMP Program pemantaun

More information