7 Teste adaptasaun koto nani iha Abstratu 1Armindo Moises, Luis Pereira, Antonio do Rego, Abril de Fátima, Amandio da Costa Ximenes, Tobias Moniz Vicente, Luis Fernandes, Apolinario Ximenes, Maria Martins Atividade peskiza ne e ho topiku mak, Teste adaptasaun koto nani iha. Problema ne ebé agrikultór sira imfrenta mak seidauk indentifika variedade ne ebé iha adaptasaun diak ho klima. Esforsu Ministério da Agricultura e Pescas (MAP) liu husi Direcção Peskiza, mak oinsa hetan variedade ne ebé iha karaterístika diak hodi hasa e produsaun iha agrikultór sira nia to os. Iha tinan 2009 MAP ho apoiu husi programa Seeds of Life (SoL) hala o peskiza adaptasaun ba koto nani variedade foun oin 16 mai husi Rwanda/Áfrika koko hamutuk ho lokál to o tinan 2015. Teste adaptivu ne e hala o iha Municipio Ainaro, Aileu, Manufahi, Liquica, Baucau no Viqueque. Entre variedade ne ebé teste, iha variedade foun oin rua hanesan RWV 1348 no Mwirasi mak hatudu rezultdau produsaun konsisténsia aas durante kuda iha diferensa ambiente nomoos tinan. Bazeia ba rezultadu ne ebé iha, peskizador propoin ba MAP hodi lansa sai hanesan variedade foun iha tinan 2016 ho naran Ululefa-RW (RWV 1348) no Fleixa-RW (Mwirasi). Variedade sira ne e agora iha faze multiplikasaun ba fini sertifikadu. Liafuan xave: Variedade, adaptasaun, produsaun Introdusaun Koto nani (Phaseolus vulgaris L.) nu udar ai-horis leguminosa ida ne ebé importante tanba sai hanesan fontes ba nutrisaun (Moussa 2011; Lam and Ng 2011). Aliende ida ne e, bele fo mos nutrisaun ba rai tanba iha simbiotik fiksasaun Nitrojéniu (Graham and Vance 2003; Toledo et al. 2011). Koto nani baibain ema kuda hodi fa an sai hanesan ai-han importante ida, kuda durante tempu naruk nian laran ona iha. Produsaun koto ne ebé barak moos fa an ona iha merkadu lokál no sai hanesan fontes rendimentu ne ebé diak tebes ba hadia agrikultór sira nian vida moris. Durante tempu udan, koto nani kuda hamutuk ho batar ne ebé nia-kain bele fo apoiu fizikumente, enkuantu tempu bailoro koto nani baibain kuda ho ai-tonka. hanesan nasaun ne ebé foun, sei infrenta problema oioin inklui sei menus ai-han, enkuanto nesesidade ba konsumu ai-han aumenta kada loron relasiona ho númeru populasaun ne ebé moos aumenta. Problema menus ai-han tanba sei falta koñesimentu agrikultór sira nian kona-ba utilizasaun teknologia modernu ba hasa e produsaun iha sira nia-to os. Utilizasaun variedade ne ebé iha karaterístika diak hanesan maneiras husi aplikasaun teknologia foun. Iha variedade koto nani barak mak eziste kleur ona iha, maibé to os na in seidauk identifika variedade ne ebé mak iha karaterístika diak hodi hasa e sira nia produsaun. Haree ba problema refere, mak esforsu Ministério da Agricultura e Pescas (MAP) liu husi Direcção Peskiza ho apoiu husi programa Seeds of Life (SoL) intreduz koto nani variedade foun husi rai liur. 41
Problema ne ebé agrilkultór sira infrenta mak, maske agrikultór sira utiliza ona koto nani variedade oin-oin ne ebé eziste kleur ona iha, maibé seidauk identifika variedade ne ebé iha nia karaterístika diak liu hodi utiliza ba hasa e produsaun iha sira nia to os. Objetivu husi peskiza ne e mak atu define variedade koto nani ne ebé iha nia adaptasaun diak ho klima hodi hasa e produsaun agrikultór sira nian, atu nune e bele alkansa objetivu jerál ba hasa e seguransa ai-han nasional. Fontes varidade oin 16 mai husi Rwanda (Áfrika) koko komesa husi tinan 2008-2009 hamutuk ho variedade lokál hodi halo komparasaun rezultadu. Iha primeiru implementasaun, teste variedade foun hamutuk ho lokál oin ida deit (lokál Maubisse). Tama iha tinan 2010, aumenta tan variedade lokál ba oin 7 hamutuk iha variedade oin 23 mak halo teste. Iha tinan 2011 la kuda kontinua variedade lokál V. Castro, V. 69 no V. 96 tanba iha karaterístika moris ne ebé diferensa bo ot liu (ekstrim) iha durasaun tempu koleta, nani no moos tipu musan. Variedade lokál Leber la kuda kontinua tanba faillansu tékniku. Teste iha tinan 2011, uza variedade lokál oin rua deit ne ebé iha produsaun aas no variedade foun ne ebé laiha adaptasaun diak ho klima, elimina tiha husi teste. Iha tinan 2012, variedade lokál Turiscai hasai tiha husi teste tanba fini ne ebé kuda iha tinan 2011 kuaze la moris hotu kedas. Aleinde ne e, razaun la kuda kontinua tanba iha nia karaterístika ne ebé hanesan deit ho variedade lokál Maubisse. Variedade MAC 28 hanesan moos ida ne ebé kuaze la moris hodi laiha produsaun maibé nafatin inklui iha teste tanba iha nian produsaun ne ebé moos kategoria aas iha teste antes. Aleinde ne e, variedade refere moos iha tipu musan ne ebé bo ot, kabuar, kór kapaz bele atrai to os na in no konsumedór sira. Iha tinan 2012 aumenta fali variedade lokál ne ebé foti husi fatin Ululefa no tau ho naran lokál Ululefa. Razaun aumenta variedade refere tanba bazeia ba observasaun iha maioria negósiantes sira faan variedade refere iha merkadu lokál. Tama iha tinan 2014 kuda fila fali variedade lokál Leber ne ebé kuda iha tinan 2010 no hatudu rezultadu aas maibé la kontinua kuda tanba problema tékniku hodi troka fali variedade RWV 2409. Variedade RWV 2409 elimina tiha husi teste tanba aliende produsaun menus moos tanba iha nian karaterístika ne ebé hanesan deit ho variedade decelaya. Totál variedade ne ebé sei inklui iha teste, to o tinan 2015 hela oin 10 (foun 7 no lokál 3). Detalle kona-ba lista varidade, kódiku husi teste, fontes no karaterístika jerál, aprezenta tuir mai. Variedade Tabela 1. Detalle kona-ba variedade ne ebé koko durante tinan 2009 to o 2015 Kódiku teste Husi Medida fini Kór musan Aas aihoris nani (m) RWV 1002 R 01 Rwanda Médiu Kór-metan nakukun 1.5-2.5 RWV 1129 R 02 Rwanda Médiu Kór-metan 1.5-2.5 Ululefa- RW* R 03 Rwanda Ki ik Kór-roza 2-3 RWV 1892 R 04 Rwanda Médiu Kór-mean 1.5-2.5 RWV 2409 R 05 Rwanda Bo'ot Kór-mean 1.5-2.5 Decelaya R 06 Rwanda Bo'ot Kór-mean 1.5-2.5 42
Hawinurare R 11 Rwanda Médiu Kór-mean 1.5-2.5 Umubano R 07 Rwanda Ki ik Kór-kafe nabilan 1.5-2.5 Fleixa- RW** R 08 Rwanda Bo'ot Kór-roxu 2-3 Vuninkingi R 09 Rwanda Médiu Kór-mean 1.5-2.5 Gasilidia R 10 Rwanda Bo'ot Kór-roxu 1.5-2.5 CAB 2 R 12 Rwanda Bo'ot Kór-mutin 1.5-2.5 CAB 19 R 13 Rwanda Médiu Kór-mutin 1.5-2.5 MAC 28 R 14 Rwanda Bo'ot Kór-roza makerek ho mutin 1.5-2.5 Yol X R 15 Rwanda Médiu Kór-kinur 1.5-2.5 G2331 R 16 Rwanda Médiu Kór-kafe 1.5-2.5 Lokál L1 Mb Maubisse Médiu Kór-mutin 1.5-2.5 Lokál Kór-mean makerek ho L2 Mb Bo'ot Ululefa roza 1.5-2.5 Lokál L3T Turiscai Médiu Kór-mutin 1.5-2.5 Lokál Kór-metan makerek ho L4 L Médiu Leber mutin 1.5-2.5 Lokál Same L5 S Bo'ot Kór-mean 1.5-2.5 Lokál V. L6 V Castro Bo'ot Kór metan > 3 Lokál V. 69 L7 V Kór-roza makerek ho Ki ik mutin > 3 okál V. 96 L8 V Kór mean makerek ho Ki ik mutin > 3 Notas: Musan ki ik: <35 g/musan 100, médiu: <45 g/musan 100, bo'ot: <55 g/musan 100 * Tempu teste naran RWV 1348, kór fuan sei nurak kór matak, tuan kór roxu, maran kór kafe. **Tempu teste naran Mwirasi Tanba fini nia kuantidade uitoan deit mak iha primeiru implementasaun iha tinan 2008-2009, variedade foun oin 16 ho lokál oin 1 kuda halo observasaun deit ho medidas kantreru ne ebé ki ik. Primeiru implementasaun hala o iha fatin rua mak hanesan; Hohra e Ki ik 1 (Ainaro) no Turiscai (Manufahi). Tama iha tinan 2009-2010 habelar tan fatin estabelesementu foun iha Quintál Portugal (Aileu), Ossu (Viqueque), Lisalara (Liquica), Holarua (Manufahi) no taka fatin implementasaun iha Turiscai. Iha aumentu ba fatin implementasaun tanba fini ne ebé produz husi fatin rua tinan antes sufisiente ona hodi kuda moos ho replikasaun rua so iha Venilale mak sei kuda ho observasaun. Iha tinan 2011 peskiza halo iha fatin ida deit (Hohra e Ki ik 1) tanba variasaun klimátika (udan durante tinan tomak) hodi la pavoravel ba kuda koto. Tama ba tinan 2012, kuaze fatin peskiza hotu ne ebé hala o peskiza antes, la halo teste tanba fini menus nune e implementa fatin ida deit iha Ululefa/Maubisse. Iha tinan 2013 aleinde halo teste iha Ululefa, hala o fali moos iha fatin sira balu ne ebé hala o teste antes no umenta tan fatin foun rua hanesan Aitutu (Ainaro) no Seloi Malere (Aileu). Nune e moos iha tinan 2014 aumenta tan fali fatin foun ida iha Hohrae Ki ik 43
(laos Hohrae Ki ik antes) no hanaran Hohra e Ki ik 2. Durante implementasaun husi tinan 2009 to o 2015 hala o ona teste to o dala 22 iha diferiensia ambiente no moos tinan ne ebé kuda dala 18 iha tempu udan no dala 4 iha tempu bailoro. Maioria husi fatin peskiza hotu ne ebé hala o teste la halo rotasaun. Koleta fini musan hala o to o dala tolu tanba data maturidade la hanesan. Tabela 2. Detalle implementasaun atividade peskiza koto nani husi tinan 2009-2015 Fatin Tinan Tempu Númeru Varidade Númeru replikasaun Data kuda Data kolleita** Kuantidade udan be'en (mm) Hohra'e Kiik 1 2009 Bailoro 17 1 21/04/2009 29/09/2009 250 Turiscai 2009 Bailoro 18 1 28/04/2009 28/08/2009 280 Quintal Portugal Aileu 2010 Udan 21 2 1/02/2010 * 950 Ossu 2010 Udan 21 2 1/02/2010 * 1880 Lisalara 2010 Udan 21 2 10/02/2010 * 620 Venilale 2010 Udan 20 1 14/02/2010 12/07/2010 920 Holarua 2010 Udan 24 2 18/02/2010 * 1100 Hohra'e Kiik 1 2010 Udan 21 2 19/02/2010 29/06/2010 1185 Hohra'e Kiik 1 2010 Bailoro 12 2 3/06/2010 5/11/2010 661 Hohra'e Kiik 1 2011 Udan 10 2 15/02/2011 27/07/2011 1209 Ululefa 2012 Udan 10 6 18/11/2011 10/05/2012 1211 Aituto 2013 Udan 10 3 25/10/2012 11/04/2013 1391 Ululefa 2013 Udan 10 6 11/12/2012 19/05/2013 2336 Venilale 2013 Udan 10 3 12/02/2013 9/06/2013 1096 Ossu 2013 Udan 10 3 18/03/2013 23/06/2013 495 Seloi Malere Aileu 2013 Bailoro 10 3 23/05/2013 24/09/2013 158 Ululefa 2014 Udan 10 3 28/10/2013 25/04/2014 2083 Hohra'e Kiik 2 2014 Udan 10 3 26/11/2013 7/04/2014 870 Ossu 2014 Udan 10 3 13/12/2013 13/05/2014 298 Venilale 2014 Udan 10 3 24/01/2014 6/06/2014 798 Ululefa 2015 Udan 10 3 26/11/2014 25/04/2015 1095 Venilale 2015 Udan 10 3 29/01/2015 8/06/2015 1156 ** Data koleta foti husi data ikus koleta ba variedade ne ebé mak tarde liu Totál area nia-luan no medidas kantreru (m 2 ) iha kada fatin peskiza la hanesan, depende ba rai nia-luan ne ebé halo teste. Distansia kuda no ai-loos nia-naruk ne ebé tiding hodi koto nani moos iha variasaun ne ebé ladun hanesan, depende rai nia-luan no moos kondisaun rai nia-bokur. Distansia kuda ne ebé bain-bain uza entre ai-horis iha lina ou iha tripod nia laran mak 40cm x 40cm, 50cm x 50cm no 50cm x 20cm, enkuantu distansia jerál entre kantreru mak 1m x 1m. Tiding ai-loos besik rai kuak kuda ai-horis hodi koto nani sa e ba ai nia-lolon. Ai-loos nia- naruk ne ebé bain-bain uza entre 1,5m no 2m maibé kada fatin peskiza no kada tempu uza ai nia-naruk ne ebé hanesan. Ai-loos ne ebé monta ho modelu mak hanesan triángulu (tiding ai 3 no kesi 44
hamutuk nia-tutun) tiding ai 2 no kesi hamutuk nia-tutun (para-para) no tiding ai-loos ida deit. Kada ai-loos nia-hun halo rai-kuak 1 no tau fini musan 2 kada rai-kuak. Iha teste hotu la uza adubu no bee irigasaun. Semana ida ho balu depois de kuda, ai-horis balu ne ebé la moris kuda fila fali kedas (sulam) ho fini foun. Prosesu hamoos du ut hala o to o dala tolu entre fulan ida-ida ou depende ba kondisaun du ut bainhira haree moris no okupa rai. Ai-horis ne ebé moris bobar tuituir hodi koto nani sa e ba ai nia-lolon tuir ai-loos ida-idak. Prosesu rekolla dadus kategoria ba faze rua. Faze uluk rekolla durante ai-horis hala o prosesu moris (fegetativu) hodi rejista kona-ba númeru ai-horis moris fulan 1 no fulan 2, valor ai-horis moris buras, data funan primeiru mosu no moras ne ebé ataka iha tempu funan. Faze tuir mai rekolla iha tempu koleta (generativu) hodi rejista kona-ba data koleta, númeru ai-horis iha tempu koleta, númeru fuan, todan fuan bokon ho kulit (kg), todan habai tiha la inklui kulit (kg) no númeru musan. Dadus husi esperimentasaun análiza uza GenStat ho sidik ragam Anova. Diferente entre tratamentu sei prova liu husi valor LSD ho nivel (P<0.05). Fatór prinsipál husi peskiza ida ne e mak variedade ne ebé uza hodi halo teste. Fatór external ne ebé fo influensia ba produsaun sei uza maneira analiza covariates (normaliza fatór external ne ebé iha variasaun bo ot no influensia ba fatór prinsipál variedade). Atu define adaptasaun variedade ba variasaun ambiental sei determina ho analiza BiPlot. Teste adaptivu iha fatin no tinan barak (Multi locations and years) Terminalojia Teste adaptasaun koto nani la o ho susesu (inklui tempu bailoro 4) implementa ona husi programa SoL hahú husi tinan 2009 to o 2015 iha fatin 11 ne ebé diferente. Entre variedade sira ne ebé koko, iha oin 10 (inklui lokál 3) mak kontinua teste to o tinan 2015. Pakote dadus hotu-hotu ne ebé iha kompostu husi pontu dadus 193, Ex. Variedade kada kombinasaun ambiente. Ambiente (fatin teste) ne ebé define husi fatin, tinan no epoka (por ezemplu tempu bailoro tinan 2009 iha Maubisse, tempu udan tinan 2010 iha Ossu, no seluk-seluk tan). Aprezentasaun husi varidade hirak ne e kalkula iha fatin idaidak. Fatin hirak ne e mak hanesan; Hohrae Ki ik 1 (Hoh 1), Hohrae Ki ik 2 (Hoh 2), Turiscai (Tur), Venilale (Ven), Quintal Portugal Aileu (QPA), Seloi Malere Aileu (SMA), Lisalara (Lis), Holarua (Hol), Ossu (Oss), Ululefa (Ulu), no Aituto (Ait). Análiza cross-site hala o ona uza biplots (prosedur konta GGE iha Genstat 18) para atu avalia aprezentasaun no konsisténsia husi varidade ne ebé koko iha tinan no fatin barak nian laran (genotype/ambiente). Rezultadu Médiu produsaun husi pakote dadus hotu-hotu (ambiente 22, pontu dadus 193) mak 1.07 t/ha. Médiu produsaun husi teste ba teste kuaze oioin deit husi ki ik liu 16 kg/ha to o máximu 2.6 t/ha (idaidak iha Lisalara 2010, Ululefa 2012 no Venilale 2015). Rezultadu produsaun tuir mai aprezenta tuir períodu tempu idak-idak tanba variedade balu kuda iha períodu balu maibé iha períodu seluk la kuda ou kuda ho variedade seluk. Tabela 3. Produsaun koto nani variedade oin 10 iha fatin teste 10 husi tinan 2009-2011 45
Variedade Hoh1. 2009 Tur. 2009 AQP. 2010 *Lis. 2010 Hoh1. 2010u Hol. 2010 Oss. 2010 Ven. 2010 Hoh1. 2010b Hoh1. 2011 Fleixa-RW 3.40 2.40 0.33 0.01 3.6 0.32 0.13 0.44 0.85 0.29 MAC 28 4.40 2.20 0 0 3.7 0.16 0.11 0.35 0.70 0.11 Ululefa-RW 1.20 1.40 0.21 4.3 0.47 0.48 0.60 0.43 0.14 Decelaya 2.80 0.80 1.12 0.04 2.7 0.37 0.53 0.29 0.60 0.04 RWV 2409 3.60 2.00 0.18 0.11 2.0 0.15 0.05 0.29 0.70 0.05 YOL X 1.40 1.80 0.23 0.03 3.0 0.10 0.29 0.59 0.39 0.14 Lokal Maubisse 3.00 1.40 0.00 0.01 1.2 0.31 0.09 0.35 0.39 0.04 Gasilidia 0.80 1.70 0.24 0.02 2.2 0.18 0.14 0.25 0.99 0.05 Umubano 0.80 0.20 0.28 0.00 1.9 0.32 1.10 0.22 0.27 0.13 Lokal Leber * * * 0.38 * * * * * * * La kuda Hoh 1. 2010u = tempu udan Hoh 1. 2010b = tempu bailoro Tabela 4. Produsaun koto nani variedade oin 10 iha fatin teste 6 husi tinan 2012-2013 Variedade Ulu. 2012 Ulu. 2013 Ven. 2013 Oss. 2013 Aitt. 2013 SMA. 2013 Ululefa-RW 4.6 0.24 0.44 0.14 2.03 0.80 Fleixa-RW 2.9 0.18 0.90 0.57 1.13 1.30 Umubano 2.2 0.16 0.27 0.41 2.45 0.50 Gasilidia 2.7 0.14 0.34 0.12 1.37 1.00 Decelaya 2.1 0.09 0.23 0.14 2.26 0.80 MAC 28 2.7 0.10 0.27 0.04 1.64 0.70 YOL X 1.6 0.12 0.39 0.08 1.98 1.00 Lokal Ululefa 2.7 0.11 0.35 0.24 0.97 0.40 RWV 2409 1.9 0.13 0.32 0.03 1.11 1.10 Lokal Maubisse 2.0 0.16 0.42 0.3 0.62 0.50 Tabela 5. Produsaun koto nani variedade oin 10 iha fatin teste 6 husi tinan 2014-2015 Variedade Ulu. 2014 Ven. 2014 Oss. 2014 Hoh 2. 2014 Ulu. 2015 Ven. 2015 Decelaya 1.80 2.4 0.35 2.50 0.56 3.3 Ululefa-RW 1.50 1.8 0.12 2.60 1.13 3.0 Umubano 1.70 1.7 0.16 2.30 0.40 2.4 Fleixa-RW 1.00 1.3 0.49 2.40 1.05 2.4 Lokal Ululefa 1.20 2.3 0.27 1.50 0.60 2.2 Yol X 0.90 2.0 0.42 1.40 0.36 2.8 46
MAC 28 1.10 1.9 0.35 1.20 0.44 2.7 Gasilidia 1.00 1.8 0.17 1.60 1.00 2.0 Lokál Maubisse 1.00 2.0 0.29 1.10 0.53 2.5 Lokal Leber 0.20 2.2 0.15 0.40 0.50 3.0 Iha tinan 2014 akumula dadus jerál husi fatin teste hotu no tinan barak nia laran, iha variedade foun oin haat hanesan Ululefa-RW, Fleixa-RW, Decelaya no MAC 28 hatudu rezultadu konsistensia aas liu kompara ho lokál ida ne ebé iha rezultadu aas liu entre lokál ne ebé teste (Tabela 6). Bazeia ba dadus refere, mak peskizador propoin ba MAP hodi lansa variedade foun oin rua hanesan Ululefa-RW no Fleixa-RW sai hanesan variedade foun ne ebé pronto ona para husik ba agrikultór sira. Naran husi variedade rua mai husi naran teste mak hanesan Ululefa-RW (naran teste RWV 1348) no Fleixa-RW (naran teste Mwirasi), liafuan RW signifika husi Rwanda. Variedade Decelaya no MAC 28 seidauk lansa iha tinan 2014 tanba variedade rua refere sei mosu segregasaun iha nia-kór musan. Haree ba problema refere, mak variedade rua ne e sei kontinua halo nafatin teste adaptasaun hodi halo selesaun ba nia-kór musan para mantein kualidade fini. Aliende ne e, bainhira observa rezultadu produsaun konsistensia aas mak sei propoin moos para bele lansa iha tempu oin mai. Tabela 6. Médiu produsaun koto nani variedade oin 10 husi fatin teste 20 entre tinan 2009-2014 Variedade Médiu produsaun (t/ha) Médiu produsaun bo'ot liu lokál (%) Ululefa-RW 1.25 50 Fleixa-RW 1.21 46 Decelaya 1.11 34 MAC 28 1.10 32 Lokál Ululefa 1.01 22 YOL X 0.91 9 Umubano 0.87 5 Gasilidia 0.86 3 Lokál Maubisse 0.77-7 Lokál Leber 0.71-15 F. prob (p < 0.05) 0.04 LSD 0.38 CV% 53.01 Rezultadu teste bainhira kontinua to o tinan 2015 hatudu katak, laiha mudansa rezultadu médiu produsaun kompara ho rezultadu to o tinan 2014 (Tabela 7). Maske nune e, sei presiza nafatin halo teste kontinuasaun para halo selesaun ba kór, observa kona-ba konsistensia produsaun no moos preferiensia to os nain sira nian hodi haree posibilidade bele lansa iha tempu oin mai ka lae. Tabela 8. Médiu produsaun koto nani variedade oin 10 husi fatin teste 22 entre tinan 2009-2015 Variedade Médiu produsaun (t/ha) Médiu produsaun bo'ot liu lokál (%) 47
Ululefa-RW 1.33 36 Fleixa-RW 1.27 30 Decelaya 1.20 22 MAC 28 1.15 17 Lokál Ululefa 1.08 11 Lokál Leber 1.01 3 YOL X 0.98 0 Umubano 0.93-6 Gasilidia 0.92-6 Lokál Maubisse 0.85-14 F. prob (P < 0.05) 0.02 LSD 0.34 CV% 47.95 Figura 1 hatudu biplot ne ebé rezulta husi analiza variedade oin 10 iha ambiente 20 hotu. Komponente rua ne ebé kombina hamutuk esplika kona-ba 81 % husi variasaun iha tabela produsaun variedade oin 10 iha ambiente teste 20 (2009-2014). Análiza múltiplu hatudu katak, ladun iha variedade ida mak hatudu rezultadu konsistensia aas liu iha fatin hotu maibé variedade halai liu ba los husi liña hatudu rezultadu diak liu. Husi liña ba los, variedade MAC 28, Fleixa- RW no Decelaya hatudu rezultadu diak liu. Variedade lokál Leber hatudu rezultadu diak liu iha fatin ida. Figura 2. Ranking BiPlot husi koto nani variedade oin 10 iha ambiente 20, tinan 2009-2014 48
Figura 2 hatudu biplot ne ebé rezulta husi análiza variedade oin 10 iha ambiente 22 hotu. Komponente rua ne ebé kombina hamutuk esplika kona-ba 80 % husi variasaun iha tabela produsaun variedade oin 10 iha ambiente teste 22 (2009-2015). Rezultadu análiza múltiplu kuaze hatudu rezultadu ne ebé hanesan ho rezultadu to o tinan 2014. Maioria husi variedade hatudu rezultadu diak liu iha ambiente ne ebé iha parte los husi liña ne ebé hanesan area parte elevasaun aas nian. Variedade local Leber mak hatudu rezultadu aas iha fatin ida signifika variedade refere adapta iha fatin refere. Figura 3. Ranking BiPlot husi koto nani variedade oin 10 iha ambiente 22, tinan 2009-2015 49
Konkluzaun Teste ne ebé hala o iha ambiente 20 ho variedade oin 10 implementa to o tinan 2014, lansa ona variedade Ululefa-RW no Fleixa-RW ne ebé prontu ona para husik ba agrikultór sira hodi kuda iha sira nia to os. Iha variedade foun oin haat hanesan Ululefa-RW, Fleixa-RW, Decelaya no MAC 28 mak hatudu rezultadu konsistensia aas liu médiu lokál. Rezultadu teste kontinuasaun ne ebé hala o iha ambiente 22 ho variedade oin 10 to o tinan 2015 variedade foun oin rua seluk hanesan Decelaya, MAC 28 no variedade lokál Ululefa, hatudu rezultadu konsistensia aas. Variedade oin tolu mensiona (inklui lokál Ululefa) iha posibilidade para bele lansa moos iha tempu oin mai. Ho lansamentu variedade ne ebé iha mak sei iha rekursu jenétika ne ebé ho kualidade diak ba hasa e produsaun koto nani iha to os na in sira nia to os. 50
Bibliografia African Soil & Consortium, 2016. Better beans through good agricultural practices. Available at;http://africasoilhealth.cabi.org/materials/better-beans-through-good-agricultural- practices Graham PH, Vance CP (2003) Legumes: Importance and constraints to greater use. Plant Physiology131, 872-877. Lam SK, Ng TB (2011) Apoptosis of human breast cancer cells induced by hemagglutinin from Phaseolus vulgaris cv. Legumi secchi. Food Chemistry126, 595-602. Lei Z, Dai X, Watson BS, Zhao PX, Sumner LW (2011) A legume specific protein database (LegProt) improves the number of identified peptides, confidence scores and overall protein identification success rates for legume proteomics. Phytochemistry72, 1020-1027. Moussa HR (2011) The impact of magnetic water application for improving common bean (Phaseolus vulgaris L.) production. New York Science Journal4(6), 15-20. Seeds of Life, 2015. Relatório Pesquisa Annual-Ministério da Agricultura e Pescas, Comoro, Dili. Toledo MEO, Mejia EG, Dia VP, Amaya-Llano SL (2011) Common bean (Phaseolus vulgaris L.) hydrolysates inhibit inflammation in LPS-induced macrophages through Suppression of NF-jB pathways. Food Chemistry127, 1175-1185. 51