Sistema halo to os uza modelu liña no espésies leguminosa (foremungu no forekeli) ba produsaun hare rai maran lokál fatumasin (oriza sativa, L) Abstra

Similar documents
11 Efeitu adaptasaun hare variedade lokál mean ba klima no ambiente Abstratu Tobias Moniz Vicente, 14 Robert Williams Seeds of Life, 15Myrtille Lacost

7 Teste adaptasaun koto nani iha Timor-Leste Abstratu 1Armindo Moises, Luis Pereira, Antonio do Rego, Abril de Fátima, Amandio da Costa Ximenes, Tobia

LHOxfamOJE3May2019te

4/17/2019 Titlu Rezultadu Survey konaba Umakain Konsumu Manutolun no Na'an Manu 1/1

v Prezentasaun Sumario a. Introdusaun b. Projeto no Apoio c. Begraun informasaun no fahe informasaun d. Konkluzaun

13 Testu adaptivu aihoris Trigu no Barley iha Timor-Leste periodu Abstratu Apolinario Ximenes 16 Luis Pereira, 17 Brian Monaghan 2,,Robert W

InflRD7te.pdf

ViolasaunAmbientalDec2018pptx

Proteje Ita no Itania bebé. Teste raan iha Ita-nia vizita prenatál primeiru Tetum (Protecting you and your baby)

CBA FAQs_TETUM

Projetu Ai-han Di ak ba Saúde Di ak liu Aileu, Baucau, Bobonaro no Covalima Sumáriu Baseline, Outubru 2018 World Vision-nia funsionariu no PSF iha Ail

1 Prevalensia infestasaun trichuris suis ba fahi iha suku Lahane Oriental, posto administrativu nain feto, munisipiu Dili Rezumu Paulina Martins da Cr

INSTITÚTO DO PETRÓLEO E GEOLÓGIA INSTITUTO PÚBLIKU (IPG-IP) ANÁLISE PERIGOSIDADE TSUNAMI IHA TIMOR LESTE UTILIZAUN DADOS DETERMINISTIK FELIX JANUARIO

Final Relatoriu Peskiza LH iha Suai

La'o Hamutuk aprezentasaun ba ADN 18-Jul-2013 Papél Sosiedade Sivíl hodi tau matan ba Investimentu Estadu Aprezentasaun husi La o Hamutuk ba Retratu A

LIA ULUK

República Democrática de Timor Leste Ministério da Agricultura e Pescas Sistema Fini Nasionál ba Variedade Ne ebé Lansa Fornese familia agrikultór Tim

TLDPMEconomia24Jul2014te

Irlanda Norte ezamemédiku ba susun Ajuda ita atu deside

ETAN for UNTL

República Democrática de Timor-Leste

TransVieira

Relatóriu Final_EA_LH2018 1

Lei Tributaria fo vantajem barak liu ba kompania no emprezariu: Bainhira los mak fos bele baratu

Lansamentu ba Timor-Leste nia Dokumentu Politika kona ba Fronteiras Maritimas.TETUN_FINAL

Ami-nia Dalan Mak Ba-oin; Sai Forte Hamutuk Hakbi it Sobrevivente Feto-sira husi Violénsia iha Timor-Leste Liu-husi Peskiza Asaun Partisipativu (PAP)

LHSubPNOJE2018te

IPG descobre kauza husi Rai Halai iha Auto-Estrada Covalima, Estrada diresaun Dili-Ainaro, no Dili-Loes Autores: Jose Soares Nano (Especialista iha Es

Referénsia lais ba aplikasaun tékniku xave sira iha manual tékniku CB-NRM Prepara hosi Projetu Jestaun Rekursu Naturál Sustentável Bazeia ba Komunidad

12 Produsaun bee moos husi bee fo er uza métodu filtrasaun Intrudusaun Autor: Felipe Xavier, L.Ed Mentor: Berta Tilman, BA Bee nu udar substánsia kími

Microsoft Word - Trimester Nasional - TETUM _ Final_ 14 Aug 2013

Reprezentasaun arte fatuk iha kostume kulturál ema Fataluku iha Tutuala, Lautem Kim Dunphy 3, Ildefonso da Silva, Nelinha Pereira, Thomas Lopes & Holl

REVISTA SITUASAUN FEVREIRU-MARSU 2019 Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) estabelese ona iha tinan 10 liu ba, hala o servisu monitorizasaun insi

DebateRai2Julhu2012

REVIZAUN ESTRATÉJIKU TIMOR-LESTE PROGRESU NO SUSESU ATU ALKANSA OBJETIVU DEZENVOLVIMENTU SUSTENTÁVEL 2 Tau matan ba ita-nia futuru Centre of Studies f

Introdusaun Prémiu Nutrisaun Prezidente Prémiu Nutrisaun Lideransa Nasionál 2015 Atu fó rekoñesimentu, motivasaun no inspirasaun ba serbisu no lideran

VALORIZA AGRIKULTOR SIRA NIA LIAN NO SIRA NIA MATENEK!

Microsoft Word - judecsetesarailos_t

Relatoriu Observasaun Eleisaun Prezidente 20 Marsu 2017 Final

REVISTA SITUASAUN NOVEMBRU - DEZEMBRU 2014 ASUNTU NE EBÉ PRESIZA TAU ATENSAUN Insidente liga ba joven no arte marsiais sai númeru a as no sai preokupa

Persepsaun husi Inan-Feton sira kona-ba Planeamentu Familiar Iha Distritu Viqueque & Dili (Timor-Leste) RELATÓRIU FINAL 1

Microsoft Word - EWER Alert - Naktuka - Tetun - Jul 10.doc

QUARTERLY REPORT

Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) ALERTA Preokupasaun Komunidade Naktuka liga ho Lia nain ne ebé Ema Deskuñesidu Oho Mate iha Fronteira Sub-di

Microsoft Word - Module III. LIDERANSA.docx

La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Martires da Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: no

Microsoft Word - RevSit Marsu 2014_Final_Tetun.doc

Microsoft Word - PN 08 - National Security Policy-Making and Gender _Tetum_.d

ReJistrasaun Rai iha Timor-Leste REJISTRASAUN RAI iha Timor-Leste Análiza ba impaktu husi Sistema Nacionál de Cadastro (SNC) 120

LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE ANALIZE SITUASAUN # 1 JOVEN FETO AGRIKULTÓR SIRA

BriefingBankadaDez2018te

FIXA INFORMASAUN 2016 BA PÚBLIKU Timor-Leste la husu liu husi nia direitu tuir Lei Internasional. SAIDA MAK FRONTEIRAS MARÍTIMAS? Nasaun sira ne ebé t

Secretariado Devisão Relações Publicas, Audiovisual e Documentação Agenda N 0 160/II Reuniaun Plenária Extraordinaria Kinta-feira, 15 de Janeiro de 20

Traditional justice workshop report _tetun_

Komprende Violénsia Kontra Feto no Labarik iha Timor-Leste: Konkluzaun sira husi Programa Nabilan nia Estudu Baze Sumáriu Relatóriu Australian Embassy

Microsoft Word - SP Rede ba Rai Version for Members - reduced.docx

Microsoft Word - MAHEIN_33_OK.doc

Fronteiras Marítimas iha Tasi Timor Kay Rala Xanana Gusmão Xefe Negosiador ba Delimitasaun Definitiva Fronteiras Marítimas no Reprezentante Espesial G

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME

LH konaba PAN Fome Zero

PROSESU PAGAMENTU BA IDOZUS NO NIA POTENSIALIDADE BA KONFLITU Relatóriu Polítik

Fabrika Semente iha Caisido Distritu Baucau: Oportunidade no Ameasa? Mahein Nia Lian Nú. 79, 09 Juñu 2014 Relatoriu Fundasaun Mahein Nia Lian ne e sup

Foti Liman Hodi Desidi & Dezenvolve Ministério da Administração Estatal Rua Jacinto Cândido Dili, Timor-Leste Phone:

World Bank Document

World Bank Document

OJE 2014 no ligasaun ba Ekonomia TL

Justisa ba Timor-Leste Nafatin Obrigasaun Internasional

PRELIMINARY STATEMENT TETUM

Microsoft Word - ARKTL Constitution_Tetun.doc

Microsoft Word - TL Econ & Social Brief Final-tetum-jg.doc

Taka lakuna jerasaun iha Timor-Leste: Oinsá mak programa kriativu bele kontribui 5 Amy Stevenson, Kim Dunphy, Cesario de Lourdes & Ildefonso da Silva

Microsoft Word - DISKURSU PPN 13 JUNHO 2018.docx

Tema Liturjia domingu ikus Kuarezma nian konvida ita atu kontempla Maromak ne ebé, tan domin, tuun mai hasoru ita, fahe ita-nia umanidade, halo An sai

AtReS - Revista Situasaun - Marsu Tetun Final

Microsoft Word - jujunepozisaunjsmp_t

Alkatiri4Feb2013en

Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2016_

Microsoft Word - wjureport125_t

FretilinOGE19-21Dez2018te

Submisaun Luta Hamutuk ba OGE 2011 ba Komisaun C

Land_Law_tetum_Version_3_change[1]

Sobrevive Iha Impunidade Istória Feto sira ne ebé la hetan nafatin Justisa

9 Subsidiu ba idozu: Hare e fali politika cash transfer 1 nao- kondisional iha Timor-Leste Antisidente Peskiza Therese Nguyen Thi Phuong Tam Nudar est

16 Projetu edukativu Pastorál Juveníl Inspetoria nian Filhas de Maria Ausiliadora Inspetoria S. Maria D. Mazzarello TIN Timor - Indonézia

Microsoft Word - SK_TDB_ DEZEMBRU_2014 I _2_.doc

Jun-Agos 1

Backup_of_ALOLA ANNUAL REPORT 2015 DRAFT Kinta tetum

ANÁLIZA RISKU NO BENEFISIU PIPELINE G

Rezumu Politika_Cover_Tetun_Belun

Tema Liturjia domingu daruak Adventu nian hato o apelu ida atu hasoru malu hikas ho Maromak, ba konversaun. Husi nia parte, Maromak nafatin prontu atu

Konta Jeral Estadu 2011

Deklarasaun Politika CNRT

ALOLA ANNUAL REPORT 2018 TETUM Final FOR pRINTING eDITING VERS.cdr

Jan-Fev 1

Set-Dez 1

Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan : AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): FINANSAS

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN BA SISTEMA JUDISIÁRIU SUBMISAUN PENSAUN MENSÁL VITALÍSIA: Projetu Lei Nú. 5/III no Projet

Mar-Abr 1

««free ««gratis ««free ««gratis ««free ««gratis ««Buletin La o Hamutuk Vol. 19, No. 1 Maiu 2018 Parabens ba Povu Timor-Leste no Membru Parlamentu no G

Akompañamentu joven Laura Vicuña nian Out-Dez 1

Transcription:

Sistema halo to os uza modelu liña no espésies leguminosa (foremungu no forekeli) ba produsaun hare rai maran lokál fatumasin (oriza sativa, L) Abstratu 10 Inácio Savio Pereira 12, Domingos do C. Pinto 13 Objetivu katak atu hasa'e seguransa aihan iha rai laran liu husi kriasaun no produsaun, atu asegura aihan iha rai laran, buka hatene impaktu liña no espesies leguminosa nebe serve hodi konserva agrikultura ho leguminosa nebe diak, atu hamosu inovasaun tekonolójia foun iha rai laran. Informasaun ne e hala o ona iha tinan 2016 liu ba nomos la o ho susesu tuir esperimental nebe iha. Esperimentasaun ne e hala o ona iha Aldeia Aidak, Suku Bahalara-Uain Posto Administrativo Viqueque vila, Munisipiu Viqueque. Esperimentasaun ne e hala o iha époka ida nia laran hahú husi fulan Abril to o fulan Agostu 2016. Tratamentu sira ne e fo o esperansa ba agrikultor sira iha Timor Leste. Dezeñu nebe uza ona mak dezeñu fatórial randomiza grupu kompletu ba fatór rua ho niveis kombinasaun diferente no replika dala tolu. Observasaun nebe hala o iha peskiza agronomia mak aihoris nia a as, densidade (hun/m 2, t produsaun (t/ha), todan musan kada saren ida (gr), total musan kda saren ida, total hare oan kada klobor, saren nia naruk (cm). Rezultadu nebe análize katak: Laiha interasaun entre fatór rua ba produtividade (t/ha). Iha intersaun entre fatór rua ba total musan kada saren, todan kada saren, todan musan 1000 (gr). Iha signifikante entre tratamentu legumes ba produtividade (t/ha), densidade (hun/m 2 ), total hare oan kada klobor nomos saren nia naruk. La iha signifikante entre tratamentu liñas ba produsaun (t/ha), densidade (hun/m 2 ), total hare oan kada klobor nomos saren nia naruk. Tratamentu entre liñas ba liña hat ho rezultadu produsaun 2.4 t/ha. Tratamentu entre liñas ba liña ida ho rezultadu produsaun 1.8 t/ha. Tratamentu forekeli ho rezultadu produsaun 2.2 t/ha. Tratamentu foremungu ho rezultadu produsaun 1.2 t/ha. Tratamentu non legumes ho rezultadu produsaun 2.7 t/ha. Lia fuan sávi: modelu liña x espésies leguminosa, hare, 2016 Introdusaun Hare (Oryza sativa L.) hanesan aihoris nebe importante iha mundu. Aihoris ne e mai husi nasaun oi-oin hanesan nasaun India, Bangladesh, Filipina nomos Tailandia. Hare sai aihan nebe prioridade no kontinuidade ba ema iha mundu no sai numeru dahuluk. Fós sai nesesidade báziku ba ema hotu iha mundu, (De Datta, S. K. 1975). Modelu liña iha abilidade hodi diminui efisíensia ba area agrikultura iha epoka nebe hanesan. Aliende ne e mos bele kuda no koileta ahoris liu oin ida ba diversifikasaun aihoris hodi sustenta ba aihoris balu keta faila. Modelu liña no legumes sai fatór determinante, tamba bazeia ba sistema to os nain sira nian, katak wainhira kuda aihoris ho liña nebe ideal sei livre husi kompetisaun nutrisaun rai, be e no loro matan; Nune e mos fasil atu detekta aihoris balu nebe hetan moras ka peste no mate depois fasil hamos du ut, (Anonimous, 2014). Fatór seluk nebe influensia ba produsaun hare mak kondisaun ambiente no klima sub trópika iha Timor-Leste ladun favorável hodi suporta ba aihoris nia kresimentu ikus hamenus produsaun, (Partohardjono, 1989). Espera katak esforsu nebe iha bele hasa e produsaun hare hodi responde ba kondisaun ambiente no nesesidade agrikultor sira iha Timor Leste, (Eko Mulyadi, 2016). Bazeia ba informasaun peskiza 12 Ministério da Agricultura e Pescas, Direcção Nacional de Pesquisa, 13 Estatística e Informação Geográfica 62

agronomia katak estabilidade resitensia ba hare no poténsialidade produsaun ba époka oi-oin. Impaktu nebe sai problema ba agrikultor sira mak Sistema Halo To os ho Modelu Liña no Espésies Leguminosa (Foremungu no Forekeli) ba Produsaun Hare Rai Maran Lokál Fatumasin. Ho objetivu atu hasa'e seguransa aihan iha rai laran liu husi kriasaun no produsaun. Buka hatene impaktu liña no espesies leguminosa nebe serve. Konserva agrikultura ho leguminosa nebe diak. Atu hamosu inovasaun téknolojia foun iha rai laran. Material no Métodu Peskiza ne e hala o ona husi fulan Abril to'o fulan Agostu de 2016 iha Aldeia Aidak, Suku Bahalara-Uain Posto Administrativo Viqueque vila, Munisipiu Viqueque. Tratamentu sira ne e fo o esperansa ba agrikultor sira iha Timor Leste. Dezeñu nebe uza mak dezeñu fatórial randomiza grupu kompletu ba fatór rua ho niveis kombinasaun diferente no replika dala tolu. Observasaun nebe hala o iha peskiza agronomia mak aihoris nia a as, densidade (hun/m 2, t produsaun (t/ha), todan musan kada saren ida (gr), total musan kda saren ida, total hare oan kada klobor, saren nia naruk (cm). Rezultadu no Diskusaun Elementu Rai Nitrojéniu (N) ka C. organiku Elementu nitrojéniu nia iha prosperidade másimu hodi estabelesimentu sel aihoris, redi nomos orgaun aihoris. Nitrojéniu iha funsaun nebe maijoritu sai matérial sintétisa klorofília, proteina no ásidu aminu. Elementu nitrojéniu persiza ho montante boot, dahuluk ba prosesu kresimentu atu tama ba faze fegetativu, nomos hamutuk nitrojéniu fosforu (P), bele uza hodi diriji ba prosesu kresimentu aihoris hare jeneralmente. Husi parte nitrojéniu iha parte rua mak Amónium (NH4) no Nitratu (NO3). Funsaun N atu aranja ásidu amínu, ásidu nukleat, nukleotida no klorofília ba aihoris hare ho nia benefisiu mak hanesan: aihoris bele matak liu tan, alkansa kresimentu aihoris a as, total hare oan, total sanak, aumenta kompozisaun proteina rezultadu koileta. Defisiénsia Nitrojéniu Karakterístika aihoris nebe defisiénsia nitrojéniu bele hatene husi aitahan okos. Aitahan husi parte refere akontese kinur tamba defisiénsia klorofilia. Ba prosesu hotu-hotu sei iha kontinuasaun ba tahan atu maran no dodok (rontok). Surpluza Nitrojéniu Surpluza: total nitrojéniu persiza kuidadu tamba karakteristika aihoris, karik N barak liu bele mos kor hare tahan matak liu, aihoris nakonu ho tahan nomos prosesu hasai fila fali elementu balu kleur. Fosforu (P) Elementu fosforu (P) hanesan komponente aránjidu husi énzimu, proteina, ATP, RNA no DNA. ATP importante atu prosesu transferénsia enérjia, nune e mos RNA no DNA define karakter jenétiku husi aihoris. Elementu P mos iha prosperidade ba kresimentu fini, abut, funan, no fuan. Fosforu nia impaktu ba abut mak halo diak strutura abut hodi nune e aihoris forsa atu supa nutrisaun rai ho diak liu tan. Hamutuk ho elementu kalium, fosforu bele halo estímula prosesu 63

funan. Elementu P sai hanesan elementu ida nebe importante tebes ba aihoris no sai elementu makro maijór. Defisiénsia Fosforu (P) Defisiensia elementu fosforu ne e rezulta aitahan bele motuk no ikus faila. Karakteristika aitahan tuan sai roxu no inklina sai ahuk desan. Ninin ba tahan sai cokelate, ruin ba tahan nurak ho kor matak nakukun. Kresimentu tahan kiik, krekas no ikus kribu nomos tarde. Surpluza Fosforu (P) Surplusa P rezulta rezervante (penyerapan) ba elementu seluk dahuluk elementu mikro hanesan besi (Fe), tembaga (Cu), no seng (Zn) intrómpe tiha ba aihoris. Nune e aihoris nia marka la haree ho fízikamente. Kalium (K) Elementu kalium (K) iha própriu sai formandu ba prosesu fisiolójia aihoris hanesan fotosintesa, akumulasaun, tránslokasaun, tránsportasaun karbohidratu loke no taka stomata tahan hodi halo distribuisaun be e iha redi (tissue) no sel. Elementu kalium iha relasaun metin ho kalsium nomos magnésium, depois iha mos karakter ántagonismu entre kalium, kalsium no magnésium. Karakter ántagonismu ida ne e bele rezulta mos elementu balu nebe suplai no supa husi aihoris, karik iha kompozisaun la iha balansu. Defisiénsia Kalium Defisiénsia kalium haree husi hare tahan iha liu okos nebe maran no fruzu total. Defisiénsia ne e rezulta aitahan motuk ikus mate nomos hare funan nurak bele monu no dodok tiha nomos tahan ninin mos mate. Nune e mos tahan lulun an tun ba okos hodi resisténsia ba atakasaun moras. Surpluza Kalium Surplusa Kalium (K) rezulta absorbsaun ba intrompe Ca no Mg Ca ba akresaun aihoris tarde, nune e aihoris hetan defiesiensia nutrisaun rai. Hare iha parte ne e menus elementu kalsium (Ca) hodi rezulta ba orgaun hare tahan maran no motuk tiha. Rai Me er (ph rai) ph rai iha nia pozisaun ba kondisaun ásidu, neutru ka alkalis (basa). Ida ne e depende ba kuntidade H + ka OH- iha reajen ba rai. Sekarik hetan ionio H + barak liu duke ionio OH- entaun rai atu reajen neutru; maibe karik ionio OH= ho kuantidade barak ióniu H + entaun reájen sai alkalis. Foremungu Foremungu sai hanesan aihan prinsipal nomos iha funsaun oi-oin ba hahan kada loron nune e to o tinan mos. Funsaun foremungu ne e mos bele prosesa sai taoge, dosi (bolu), sasoro ka sai han kaman ba ema hotu iha mundu. Bazeia ba peskiza kuda kahur katak foremungu iha poténsia bot ba aihoris sira seluk hodi nune e fo o fornesementu ba kresimentu hare raimaran nomos batar ba époka tuir mai, sai mos rotasaun aihoris alimentasaun nian iha to os no natar, (Anonímu, 2016). Estratéjia husi foremungu hanesan komplementária ho fós hodi bele asegura hahán, kauza proteina fós ne e pureza lisína nune e mos sei hariku husi lisína foremungu. Asam aminu 64

foremungu nebe pureza hi sulfur sei hariku husi asam aminu fós nebe riku ho sulfur. Tamba ne e kombinasaun foremungu ho fós u ut sai kombinasaun nebe similar ka serasi. Misturasaun foremungu u ut no fo u ut ida-idak iha 50 % nebe diak liu atu konsumsi ba bebe oan sira tamba iha kompozisaun lisína no asam aminu- sulfur iha similaridade diak. Foremungu iha abilidade atu taka du ut nomos moris livre hodi produs mulsa no fornesimentu ba batar époka udan be en nian, (Kasno. A. 2007). Vantájen foremungu Foremungu kuda iha hare rai maran nia le et sei fo o benefísiu ba hare nia kresimentu no rezultadu produsaun hotu. Nune e mos fasil ba to os nain sira atu hamos du ut tamba foremungu rasik nia impede ona du ut atu moris domina iha area ida. Aliende ne e foremungu nia iha abilidade bot atu hanehan no taka loro matan ba du ut hodi moris ho volume nebe bot iha area ida, katak area peskiza ho médida 7 m x 7 m kuda foremungu entaun hamos du ut ho ema nain lima to o deit 15 minutes hamos hotu ona duke la kuda ho foremungu hamos du ut ho ema nain lima to o oras ida, (Anonímu, 2016). Disvantájen foremungu Foremungu ita labele kuda hamutuk ho hare iha tempu nebe hanesan tamba foremungu moris láis liu duke hare. Foremungu bele kuda iha hare nia le et maibe persiza halo intervallu tempu iha semana rua ka liu foin kuda foremungu atu nune e foremungu labele moris hanehan no taka loro matan hodi forenesementu ba kresimentu orgaun hare hotu. Foremungu ne e bele hakiak fali laho atu aproveita nia hun no tahan sira ne e hodi ataka fila fali hare nia orgaun sira ne e hotu, (Anonímu, 2016). Forekeli, Forekeli sai hanesan aihan prinsipal nomos iha funsaun oi-oin mak prosesa sai kecap, tempe no tahu, temperu ba sate, da an ho batar, nst. Bazeia ba peskiza kuda kahur katak forekeli iha poténsia bot ba aihoris sira seluk hodi fornesementu ba kresimentu hare raimaran no batar iha époka tuir mai, sai mos rotasaun aihoris alimentasaun nian iha to os no natar, (Anonímu, 2016). Vantájen forekeli Forekeli kuda iha hare rai maran nia le et sei fo o benefísiu ba hare nia kresimentu no rezultadu. Nune e mos fasil ba to os nain sira atu lao no hamos du ut tamba forekeli rasik nia impede ona du ut balu atu moris. Aliende ne e forekeli nia iha abilidade atu hanehan no taka loro matan ba du ut atu moris. Forekeli bele kuda hamutuk hare rai maran iha tempu hanesan tamba forekeli nia moris tarde duke hare. Forekeli nia tahan no sanak ladun no,os badak tamba ne e laho lagosta atu hela iha laran. Forekeli nia sei toleránsia ba udan ben nebe másimu no sei fo o fuan duke foremungu, nune e mos produs mulsa maibe nia volume la bot duke lehe (Anonímu, 2016). 3.2. Produtividade no komponente produsaun, 2016 Tuir dadus nebe análize katak entre fatór rua laiha interasaun ba produtividade (t/ha) no densidade, total hare oan/klobor nomos saren nia naruk (cm). Nune e iha interasaun entre fatór rua ba aihoris nia a as, total musan/saren ida, todan kada saren ida, todan musan 1000g. Tabela 1. Produtividade no komponente produsaun, 2016 65

Númeru ba kolum ho notasaun letra ki ik iha interasaun entre fatór rua tuir teste valor ki ik liu 5%. Tuir análize variasaun ba rezultadu produtividade no komponente produsaun laiha interasaun fatór rua ba produtividade (t/ha) no densidade, total hare oan/klobor nomos saren nia naruk (cm). Nune e iha interasaun entre fatór rua ba total musan/saren, todan kada saren ida, todan musan 1000g. Tuir dadus nebe iha katak kuda kahur foremungu ho liñas oi-oin la fo o impaktu ba produtividade tamba sidauk iha estrumu mulsa husi legumes ba rai hodi nune e benefisia ba hare lokal fatumasin nia produtividade, maibe iha impaktu mos ba aihoris nia a as, total musan/saren ida, todan kada saren ida, todan musan 1000g. Nune e mos aihoris nia a as hetan suporta masimu husi mulsa s tamba ne e rai iha ona estrume nebe diak hodi suporta aihoris hare nia prosesu kresimentu ba orgaun hotu, (De Datta, S. K. 1975). Aihoris nia a as hetan iha kombinasaun modelu liña hat no la kuda legumes nomos aihoris nia a as menus iha kombinasaun liña rua ho kuda foremungu. Situasaun ne e akontese tamba fatin ne e iha tinan 2011-2012 to o 2012-2013 halo ona peskiza batar no lehe iha fatin refere, tan ne e rai nia bokur sei sufisiente hodi suporta prosesu hare nia moris to o faze jenerátivu, (Anónimu, 2013). Tabela 2 Rezumu ba Produtividade no Komponente Produsaun, 2016 Variaveis Liña Tratamentu Espésies Interasaun % CV 66

Leguminosa Aihoris nia A'as (cm) 0.008** <.001** 0.034* 5.9 Prod. (t/ha) 0.475ns <.001** 0.573 36.6 Densidade (hun / m2) 0.543ns <.001** 0.802 22.7 Total hare oan / Klobor 0.495ns <.001** 0.137 23.8 Total hare musan / saren ida 0.016* 0.011* 0.042* 14.6 Saren nia naruk (cm) 0.107ns 0.027* 0.208 6.9 Todan musan kada saren ida 0.012* 0.001* <.001** 18.6 Todan musan 1000 (gr) 0.012* 0.002* <.001** 9.6 *= Signikante ba indikador 5%, **= signifikante ba 1% ho valor diferente ki ik liu. Tuir dadus nebe análize katak produsaun (t/ha), densidade (hun/m2), total hare oan no saren nia naruk la iha interasaun entre fatór rua ba komponente produsaun refere. Nune e mos iha interasaun entre fatór rua ba komponente produsaun aihoris nia a as (cm), total hare musan per saren ida, todan musan kada saren ida nomos todan musan 1000g. Maibe la taka dalan mos ba tratamentu modelu liña iha signifikante ba komponente produsaun aihoris nia a as (cm), total hare musan kada saren ida, todan musan kada saren ida nomos todan musan 1000g. Nune e mos modelu liña la iha signifikante ba produsaun (t/ha), densidade (hun/m 2 ), total hare oan kada klobor, saren nia naruk (cm). Bazeia ba tratamentu modelu liña katak modelu liña hanesan tratamentu ida nebe importante tebes maibe entre variasaun modelu liña ne e laiha impaktu signifikante ho klean, maibe tuir vizualmente ita hare ho fíziku katak entre liñas hotu-hotu diak maibe prefere liu mak liña hat nebe produs rezultadu ho diak, ho mótivu ne e katak tratamentu liña hat ne e iha abilidade ba fornesementu komponente ambiente hanesan loro matan, nutrisaun rai ba makro ho mikro nebe efisiente, (Anónimu, 2016). Tratamentu espésies leguminosa iha signifikante tebes ba komponente produsaun hotu iha níveis tratamentu nebe fo o. Leguminosa hanesan aihoris ida importante tebes hodi suporta ba aihoris hotu, liu husi nitrojéniu nebe modifíka nia an sai ammónia hodi fornese ba kresimentu no progresu hare iha terenu, (Eko Mulyadi, 2016). Figura 1. Produtividade vs Densidade (hun/m 2 ) 67

3.5 3.0 R² = 0.5496 2.5 Prod. (t/ha) 2.0 1.5 1.0 Produsaun (t/ha) Linear (Produsaun (t/ha)) 0.5 0.0 0.0 2.0 4.0 6.0 8.0 10.0 Densidade (hun/m 2 ) Figura 1 leten hatudu katak wainhira densidade hun/m 2 sa e entaun produtividade mos sa e tamba liu husi hun kada kantedeiru mak fornese ba orgaun aihoris hotu iha prosesu morfolójia no fisiolójia hodi sintésa aihoris hare. Densidade barak iha area metru kuadradu ida signifika katak nia sei produs hare oan no hare saren iha klobor ida hodi nune e produs hare kulit ba fós ho diak, (Anónimu, 2016). Figura 2. Produtividade (t/ha) vs Numeru Hare Oan kada Klobor Ida 68

3.5 3.0 R² = 0.6207 2.5 Prod (t/ha) 2.0 1.5 Linear (Produtividade (t/ha)) 1.0 0.5 0.0 0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 Total hare oan / klobor ida Figura 2 leten hatudu katak wainhira total hare oan nebe barak entaun produtividade mos sa e tamba liu husi hare oan kada kantedeiru fornese ba komponente produsaun hotu iha prosesu morfolójia no fisiolójia hodi sintésa aihoris hare nia produsaun. Hare oan barak iha área metru kuadradu ida signifika katak nia sei produs hare oan no hare saren kada klobor ida hodi nune e produs hare kulit ba fós ho diak, (Anónimu, 2016). Figura 3 Grafiku Interasaun entre fatór rua ba komponente todan musan kada saren ida (gr) 69

Grafiku Interasaun 7.00 Todan musan kada saren ida (gr) 6.00 5.00 4.00 3.00 2.00 1.00 4.83 3.87 4.43 4.53 2.20 2.59 4.45 5.80 3.23 4.73 3.69 3.74 0.00 N1LE2 N2LE2 N3LE2 N4LE2 N1LE1 N2LE1 N3LE1 N4LE1 N1LE0 Kombinasaun Niveis Tratamentu N2LE0 N3LE0 N4LE0 Figura 3 hatudu katak fatór modelu liña no espésies leguminosa iha interasaun ba todan musan kada saren ida. Nune e kombinasaun niveis tratamentu liña hat no kuda foremungu iha rezultadu todan musan kada saren ida a as liu duke rezultadu todan musan kada saren ida menus liu iha kombinasaun niveis tratamentu liña ida ho kuda foremungu. Akontese nune e tamba kada foremungu liña ida iha hare nia le et sei hamahun an tomak ba hare nia prosesu kresimentu, tan ne e hare laiha abilidade halo kompetisaun ba loron matan, nutrisaun rai iha rai laran. Bazeia ba dadus katak wainhira hare ladun hetan fotosintésa entaun kresimentu hare sei hetan etiólasaun hodi produs hare saren ho diak. Ttratamentu kada foremungu liña hat fo o vantájen bot ba hare atu prosesa nia an hodi moris livre tamba iha tratamentu ne e bele fo o abilidade ba hare atu kompete hahán iha rai laran hanesan nutrisaun rai, be e nomos variasaun fiziku aihoris, (Eko Mulyadi, 2016). Figura 4 Grafiku Interasaun entre fatór rua ba komponente total hare musan kada saren ida 70

Total musan kda saren ida 7.00 6.00 5.00 4.00 3.00 2.00 1.00 0.00 Figura 4 hatudu katak iha interasaun entre fatór rua ba total musan kada saren ida. Nune e rezultadu total hare musan a as liu iha kombinasaun níveis tratamentu modelu liña ho la kuda legumes, nomos total hare musan kada saren ida menus liu iha kombinasaun níveis tratamentu modelu liña ida no kuda foremungu. Ida ne e akontese tamba fízikamente aihoris hare ne e ladun perféitu signifika katak foremungu liña ida iha hare nia le et influensia bot ba kompetisaun nutrisaun rai nomos prosesu fotosintésa ba loron matan menus liu no ikus aihoris hetan etiólasaun, entaun aihoris atu forma an ba saren la perféitu ba saren no sei produs hare boen barak maske total hare musan barak maibe bazeia ba kualidade fini menus todan tamba hare kulit la iha isin, (Eko Mulyadi, 2016). Konkluzaun 1. Laiha interasaun entre fatór rua ba produtividade (t/ha). 2. Iha interasaun entre fatór rua ba total musan kada saren, todan kada saren, todan musan 100 (gr), % hare musan maran. 3. Iha signifikante entre tratamentu legumes ba produtividade (t/ha), densidade hun, total hare oan kada klobor nomos saren nia naruk. 4. La iha signifikante entre tratamentu liñas ba produtividade (t/ha), densidade hun, total hare oan kada klobor nomos saren nia naruk. 5. Tratamentu forekeli ho rezultadu produsaun 2.2 t/ha. 6. Tratamentu foremungu ho rezultadu produsaun 1.2 t/ha. 7. Tratamentu non legume ho rezultadu produsaun 2.7 t/ha. 8. Tratamentu entre liñas ba liña hat ho rezultadu produsaun 2.4 t/ha. 9. Tratamentu entre liñas ba liña ida ho rezultadu produsaun 1.8 t/ha. Agradesementu Grafiku Interasaun ba total musan kada saren ida 4.83 3.87 N1LE2 N2LE2 N3LE2 4.43 4.53 2.20 Uluk nanain, atan ha u hoto o obrigadu wa in ba Na i Maromak Nia Grasa nebe haraik mai atan ha u, tamba Na i nia grasa ha u hala o ho atividade peskiza agronomia ho titlu Sistema Halo 2.59 N4LE2 N1LE1 N2LE1 N3LE1 4.45 5.80 3.23 Kombinasaun Niveis Tratamentu 4.73 3.69 3.74 N4LE1 N1LE0 N2LE0 N3LE0 N4LE0 71

To os Uza Modelu Liña no Espésies Leguminosa (Foremungu no Forekeli) ba Produsaun Hare Rai Maran Lokál Fatumasin (Oriza sativa, L) ho diak no susesu. La haluha mos ha u nia agradesimentu ba Guvernu Timor Leste liu husi finansa sentral hodi apoiu fundus finaseiru mai iha Ministério da Agrikultura i Pescas nebe direita mos mai iha Diresaun Nacional Peskiza, Estatístika i Informasaun Geográfika nebe submete husi Departamentu Kriasaun i Produsaun iha tinan 2016 liu ba. Bibliografia Anonim.1996. Intensifikasi Padi Gogo. Departemen Pertanian Balai Pengkajian Teknologi Pertanian; Ungaran. Anónimous, 2014), Prátika Agrikultura Diak (PAD) RDP4 Anónimous, 2016, Sistem tumpang sari padi gogo dengan tanaman kacang-kacangan. Astanto Kasno, 2007. Kacang Hijau Alternatif yang Menguntungkan Ditanam di Lahan Kering. Tabloid Sinar Tani, 23 Mei 2007. Jakarta. Balitkabi. 2005. Teknologi Produksi Kacang-kacangan dan umbi-umbian. Malang Bustanul Arifin, 2004. Perlukah Indonesia berswasembada Beras, dalam Inovasi Teknologi Padi, Menuju Swasembada Beras Berkelanjutan. Pusat Penelitian dan Pengembangan Tanaman Pangan. Badan Penelitian dan Pengembangan Pertanian. Bogor.Bogor. De Datta, S. K. 1975, Upland rice around the world. pp. 1-11 in IRRI, Major, research in Upland Rice. Finn, G. A., and W. A. Brun. 1980. Water stress effect on CO2 assimilation, photosynthate portioning, stomata soybean. Crop sci. 20:431-434. Eko Mulyadi, 2016, Pembaharuan (berbagai sumber) kohen22, Departemen Pertanian melalui Badan Pengembangan dan Penelitian telah banyak mengeluarkan rekomendasi teknis untuk diaplikasikan oleh petani.salah satunya adalah penerapan sistem tanam yang benar dan baik melalui pengaturan jarak tanam yang dikenal dengan sistem tanam jajar legowo. Lalu Wirajaswadi, 2005. Perbaikan Teknologi Bertanam Padi Gogo. Partohardjono, Soetjipto dan Amris Makmur. 1989. Peningkatan Produksi Padi Gogo. Hal 523-549. Dalam Ismunadji, M, Mahyuddin Syam, Yuswadi. Padi Buku 2. Pusat Penelitian dan Pengembangan Tanaman Pangan. Bogor. Suryana, A. 2008. Padi Inovasi Teknologi dan Ketahanan Pangan. Balai Besar Tanaman Padi. Jakarta. 498 hal. 72