1 Prevalensia infestasaun trichuris suis ba fahi iha suku Lahane Oriental, posto administrativu nain feto, munisipiu Dili Rezumu Paulina Martins da Cr

Similar documents
4/17/2019 Titlu Rezultadu Survey konaba Umakain Konsumu Manutolun no Na'an Manu 1/1

Proteje Ita no Itania bebé. Teste raan iha Ita-nia vizita prenatál primeiru Tetum (Protecting you and your baby)

v Prezentasaun Sumario a. Introdusaun b. Projeto no Apoio c. Begraun informasaun no fahe informasaun d. Konkluzaun

ViolasaunAmbientalDec2018pptx

CBA FAQs_TETUM

Projetu Ai-han Di ak ba Saúde Di ak liu Aileu, Baucau, Bobonaro no Covalima Sumáriu Baseline, Outubru 2018 World Vision-nia funsionariu no PSF iha Ail

7 Teste adaptasaun koto nani iha Timor-Leste Abstratu 1Armindo Moises, Luis Pereira, Antonio do Rego, Abril de Fátima, Amandio da Costa Ximenes, Tobia

Microsoft Word - Module III. LIDERANSA.docx

13 Testu adaptivu aihoris Trigu no Barley iha Timor-Leste periodu Abstratu Apolinario Ximenes 16 Luis Pereira, 17 Brian Monaghan 2,,Robert W

11 Efeitu adaptasaun hare variedade lokál mean ba klima no ambiente Abstratu Tobias Moniz Vicente, 14 Robert Williams Seeds of Life, 15Myrtille Lacost

REVISTA SITUASAUN FEVREIRU-MARSU 2019 Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) estabelese ona iha tinan 10 liu ba, hala o servisu monitorizasaun insi

Irlanda Norte ezamemédiku ba susun Ajuda ita atu deside

LHOxfamOJE3May2019te

Final Relatoriu Peskiza LH iha Suai

Komprende Violénsia Kontra Feto no Labarik iha Timor-Leste: Konkluzaun sira husi Programa Nabilan nia Estudu Baze Sumáriu Relatóriu Australian Embassy

ETAN for UNTL

República Democrática de Timor-Leste

InflRD7te.pdf

Relatóriu Final_EA_LH2018 1

Reprezentasaun arte fatuk iha kostume kulturál ema Fataluku iha Tutuala, Lautem Kim Dunphy 3, Ildefonso da Silva, Nelinha Pereira, Thomas Lopes & Holl

Sistema halo to os uza modelu liña no espésies leguminosa (foremungu no forekeli) ba produsaun hare rai maran lokál fatumasin (oriza sativa, L) Abstra

Microsoft Word - judecsetesarailos_t

INSTITÚTO DO PETRÓLEO E GEOLÓGIA INSTITUTO PÚBLIKU (IPG-IP) ANÁLISE PERIGOSIDADE TSUNAMI IHA TIMOR LESTE UTILIZAUN DADOS DETERMINISTIK FELIX JANUARIO

LA IHA JOVEN IDA MAKA HELA IHA KOTUK IHA TIMOR-LESTE ANALIZE SITUASAUN # 1 JOVEN FETO AGRIKULTÓR SIRA

La o Hamutuk Institutu Timor-Leste ba Monitor no Analiza Dezenvolvimentu Rua Martires da Patria, Bebora, Dili, Timor-Leste Tel: no

Introdusaun Prémiu Nutrisaun Prezidente Prémiu Nutrisaun Lideransa Nasionál 2015 Atu fó rekoñesimentu, motivasaun no inspirasaun ba serbisu no lideran

Relatoriu Observasaun Eleisaun Prezidente 20 Marsu 2017 Final

PROSESU PAGAMENTU BA IDOZUS NO NIA POTENSIALIDADE BA KONFLITU Relatóriu Polítik

República Democrática de Timor Leste Ministério da Agricultura e Pescas Sistema Fini Nasionál ba Variedade Ne ebé Lansa Fornese familia agrikultór Tim

REVISTA SITUASAUN NOVEMBRU - DEZEMBRU 2014 ASUNTU NE EBÉ PRESIZA TAU ATENSAUN Insidente liga ba joven no arte marsiais sai númeru a as no sai preokupa

TransVieira

La'o Hamutuk aprezentasaun ba ADN 18-Jul-2013 Papél Sosiedade Sivíl hodi tau matan ba Investimentu Estadu Aprezentasaun husi La o Hamutuk ba Retratu A

Microsoft Word - Trimester Nasional - TETUM _ Final_ 14 Aug 2013

Foti Liman Hodi Desidi & Dezenvolve Ministério da Administração Estatal Rua Jacinto Cândido Dili, Timor-Leste Phone:

TLDPMEconomia24Jul2014te

Persepsaun husi Inan-Feton sira kona-ba Planeamentu Familiar Iha Distritu Viqueque & Dili (Timor-Leste) RELATÓRIU FINAL 1

FIXA INFORMASAUN 2016 BA PÚBLIKU Timor-Leste la husu liu husi nia direitu tuir Lei Internasional. SAIDA MAK FRONTEIRAS MARÍTIMAS? Nasaun sira ne ebé t

Submisaun Luta Hamutuk ba OGE 2011 ba Komisaun C

DebateRai2Julhu2012

Traditional justice workshop report _tetun_

Fronteiras Marítimas iha Tasi Timor Kay Rala Xanana Gusmão Xefe Negosiador ba Delimitasaun Definitiva Fronteiras Marítimas no Reprezentante Espesial G

LIA ULUK

12 Produsaun bee moos husi bee fo er uza métodu filtrasaun Intrudusaun Autor: Felipe Xavier, L.Ed Mentor: Berta Tilman, BA Bee nu udar substánsia kími

Lei Tributaria fo vantajem barak liu ba kompania no emprezariu: Bainhira los mak fos bele baratu

Ami-nia Dalan Mak Ba-oin; Sai Forte Hamutuk Hakbi it Sobrevivente Feto-sira husi Violénsia iha Timor-Leste Liu-husi Peskiza Asaun Partisipativu (PAP)

Microsoft Word - RevSit Marsu 2014_Final_Tetun.doc

BriefingBankadaDez2018te

ReJistrasaun Rai iha Timor-Leste REJISTRASAUN RAI iha Timor-Leste Análiza ba impaktu husi Sistema Nacionál de Cadastro (SNC) 120

Microsoft Word - PN 08 - National Security Policy-Making and Gender _Tetum_.d

Secretariado Devisão Relações Publicas, Audiovisual e Documentação Agenda N 0 160/II Reuniaun Plenária Extraordinaria Kinta-feira, 15 de Janeiro de 20

Microsoft Word - MAHEIN_33_OK.doc

Microsoft Word - SP Rede ba Rai Version for Members - reduced.docx

Lansamentu ba Timor-Leste nia Dokumentu Politika kona ba Fronteiras Maritimas.TETUN_FINAL

Microsoft Word - EWER Alert - Naktuka - Tetun - Jul 10.doc

IPG descobre kauza husi Rai Halai iha Auto-Estrada Covalima, Estrada diresaun Dili-Ainaro, no Dili-Loes Autores: Jose Soares Nano (Especialista iha Es

Alkatiri4Feb2013en

LHSubPNOJE2018te

VALORIZA AGRIKULTOR SIRA NIA LIAN NO SIRA NIA MATENEK!

World Bank Document

16 Projetu edukativu Pastorál Juveníl Inspetoria nian Filhas de Maria Ausiliadora Inspetoria S. Maria D. Mazzarello TIN Timor - Indonézia

World Bank Document

Land_Law_tetum_Version_3_change[1]

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN SISTEMA JUDISIÁRIU Sumáriu Kazu Tribunál Distritál Dili Periódu Novembru 2017 Afirmasaun:

Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2016_

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN BA SISTEMA JUDISIÁRIU SUBMISAUN PENSAUN MENSÁL VITALÍSIA: Projetu Lei Nú. 5/III no Projet

Microsoft Word - DISKURSU PPN 13 JUNHO 2018.docx

9 Subsidiu ba idozu: Hare e fali politika cash transfer 1 nao- kondisional iha Timor-Leste Antisidente Peskiza Therese Nguyen Thi Phuong Tam Nudar est

QUARTERLY REPORT

Fabrika Semente iha Caisido Distritu Baucau: Oportunidade no Ameasa? Mahein Nia Lian Nú. 79, 09 Juñu 2014 Relatoriu Fundasaun Mahein Nia Lian ne e sup

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME PROGRAMA MONITORIZASAUN BA SISTEMA JUDISIÁRIU Sumáriu Kazu Tribunál Distritál Oe-Cusse Maiu 2015 Sumáriu prosesu

Referénsia lais ba aplikasaun tékniku xave sira iha manual tékniku CB-NRM Prepara hosi Projetu Jestaun Rekursu Naturál Sustentável Bazeia ba Komunidad

JUDICIAL SYSTEM MONITORING PROGRAMME

OJE 2014 no ligasaun ba Ekonomia TL

Microsoft Word - ARKTL Constitution_Tetun.doc

Taka lakuna jerasaun iha Timor-Leste: Oinsá mak programa kriativu bele kontribui 5 Amy Stevenson, Kim Dunphy, Cesario de Lourdes & Ildefonso da Silva

Sobrevive Iha Impunidade Istória Feto sira ne ebé la hetan nafatin Justisa

Tema Liturjia domingu ikus Kuarezma nian konvida ita atu kontempla Maromak ne ebé, tan domin, tuun mai hasoru ita, fahe ita-nia umanidade, halo An sai

Microsoft Word - SK_TDB_ DEZEMBRU_2014 I _2_.doc

!! ```` HAKOTU EPIDEMIA TABAKU STRATEGIA IDA BA KONTROLA TABAKU PLANU AKSAUN ALIANSA NASIONAL ANTI TABAKU (ANAT) 19 NOVEMBRO 2015! 1

Microsoft Word - wjureport125_t

REVIZAUN ESTRATÉJIKU TIMOR-LESTE PROGRESU NO SUSESU ATU ALKANSA OBJETIVU DEZENVOLVIMENTU SUSTENTÁVEL 2 Tau matan ba ita-nia futuru Centre of Studies f

Justisa ba Timor-Leste Nafatin Obrigasaun Internasional

ï ñ ö ò ô ó õ ú ù n n ú ù ö ò ô ñ ó õ ï

AtReS - Revista Situasaun - Marsu Tetun Final

Estratejia Parseria País: Timor-Leste, tinan : AVALIASAUN SETÓR (SUMÁRIU): FINANSAS

Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) ALERTA Preokupasaun Komunidade Naktuka liga ho Lia nain ne ebé Ema Deskuñesidu Oho Mate iha Fronteira Sub-di

Graphic2

ALOLA ANNUAL REPORT 2018 TETUM Final FOR pRINTING eDITING VERS.cdr

Remembering the past Final Tetum

Microsoft Word - JSMPSubmisaunindultubaMoJOct_t

««free ««gratis ««free ««gratis ««free ««gratis ««Buletin La o Hamutuk Vol. 19, No. 1 Maiu 2018 Parabens ba Povu Timor-Leste no Membru Parlamentu no G

Jun-Agos 1

Microsoft Word - jujunepozisaunjsmp_t

GIA ESPIRITUÁL IHA DALAN KSOLOK NO GLÓRIA NIAN Jan-Mar 1

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE Lei No. 9/ Jullu Lei Suku 1 Suku sira iha funsaun determinante iha prezervasaun husi ita nia identidade kul

Tema Liturjia domingu da-22 propoin mai ita reflesaun kona-ba Ukun-fuan. Maromak hakarak ema nia realizasaun no moris nakonu no, iha sentidu ida-ne e

PRELIMINARY STATEMENT TETUM

Konta Jeral Estadu 2011

Rezumu Politika_Cover_Tetun_Belun

A9RA803.tmp

Transcription:

1 Prevalensia infestasaun trichuris suis ba fahi iha suku Lahane Oriental, posto administrativu nain feto, munisipiu Dili Rezumu Paulina Martins da Cruz, 1 Acacio Cardoso Amaral, 2 Lindalva Maria Jeronimo Viana 3 Trichuris suis ka lumbriga sikote nu udar parazita nematoda ne ebé lokaliza komun iha intestinu (sekum) no tolun ne ebé iha hanesan bipolar. Objetivu husi peskiza ne e atu identífika no sura totál lumbriga tolun T. suis ba fahi. Peskiza ida ne e hala o iha loron 22 fulan Maiu no hotu iha loron 18 fulan Juñu, 2016. Amostra faeces ne ebé rekolla hamotuk fahi 89 ne e determina husi dezeñu prevalensia 50% ne ebé mak kalkula tuir totál animál iha suku refere hamutuk 1253. Ezaminasaun ba amostra hirak ne e uza téknika McMaster hodi sura lumbriga tolun ne ebé identífika iha faeces. Rezultadu husi ezaminasaun mikroskopika hatudu katak, 28 amostra faeces mak pozitiva ba infestasaun T.suis ho totál EPG mediu 281 no prevalensia 31%. Trichuris suis afeta barak liu ba fahi ho idade husi fulan 6 mai kraik. Liafuan-Xave: fahi, prevalensia trichuris suis, EPG Introdusuan Trichuris suis ka lumbriga sikote nu udar parazita nematoda iha intestinu (Schrank, 1978 sita husi Pedersen no Saeed, 2002). Lumbriga adultu kor mutin no naruk, Lumbriga nia-tolun hare atu hanesan ho derok no kor kinur nabilan (Anonimus, 2012). Lumbriga Trichuris suis naran seluk mak lumbriga sikote, tanbá nia-parte anterior (oin) ki ik no posterior (kotuk) bo ot. Lumbriga aman nia-naruk entre 30-45 mm, parte kotuk nakdulas ba oin hodi sai sirkulu (hare imagem iha kraik). Lumbriga inan naruk ho medida 30-50 mm. Lumbriga tolun nia medida mak 50x25 µm ho kor kafe nabilan (Soulsby, 1988 sita husi Inriani., 2015). Ballweber (2015) defini tolun Trichuris suis ho karakteristika bipolar. Figura 1. A. Trichuris suis nia tolun (dewi, 2007) B. LumbrigaTrichuris suis Adultu (Anonimus 2012) Tuir Subronto & Tjhajati (2001) katak Trichuirs suis moris iha hospedeiru (inan), la presiza hospedeiru intermediáriu. Dezenvolvimentu larva, fahe ba estadium lima hanesan tuir mai ne e; Iha larva estadium dahuluk (L 1), tolun pasa sai husi faeces, depois presiza semana 3 to o semana 8 dezenvolve-an sai infektivu iha lumbriga nia tolun laran, nia bele moris ho tempu naruk karik ambiénte favoravél. Lumbriga tolun bipolár fera iha intestinu ki ik depois larva 1 Departamentu de Saúde Animál, Faculdade de Agricultura Universidade Nasionál Timor Lorosa e (UNTL) 2 Departamento de Produção Animal, Instituto Politecnico Betano Kay Rala Xanana Gusmão (IPB- KRXG) no 3 Departamento de Saúde Animal, Faculdade de Agricultura, Universidade Nacional Timor Lorosa e (UNTL), Corresponding author: Acacio Cardoso Amaral, Email (amaral.acacio@gmail.com) 9

halo migrasaun ba intestinu bo ot (illeum, sekum no kolon). Presiza semana lima (5), larva transforma nia-an ba L 2, L 3, L 4 no sai adultu iha L 5 (Pitman et al., 2010). Material no metodologia Materiál sira ne ebé uza mak hanesan faeces fahi nian grama 2, formalin 10% no NaCl 28 ml. Sampel rekolla uza métodu purposive sampling, signifika katak fatin ba peskiza ne e peskizadór sira intensionalmente. Uza métodu ida ne e suku Lahane Orientál sai fatin peskiza. Amostra faeces (fahi ten) rekolla uza sistema simple random sampling. Totál fahi ne ebé sai amostra hamutuk 89, husi totál ne e fahe ba grupu rua bazeia ba sexu (aman 45 no inan 44) no bazeia ba idade ou otas (ki ik no bo ot). Variabél ne ebé prinsipal ne ebe observa iha peskiza ida ne e mak eggs per gram (EPG) faeces ka lumbriga tolun pur kada grama faeces no prevalensia infestasaun T. Suis. Amostra faeces hirak ne e foti direitamente husi animál niarektum, tau iha plastiku amostra nian no preserva ho formalin, depois lori ba laboratoriu Departamentu de Saude Animál, Faculdade de Agricultura, Univresidade Nacional Timor Lorosa e (UNTL) hodi halo ezaminasaun, uza téknika McMaster atu identífika no sura lumbriga tolun Trichuris suis. Tuir Amaral (2003) kalkulasaun ba lumbriga tolun kada grama fezes iha kuartu McMaster ho formula mak hanesan tuir mai nee; X= V/W Faeces nia todan = 2 g (W), Volume solusaun= 30 ml (V), Volume solusaun ne ebé ita ezamina = 1 ml (E). Proporsaun ezaminasaun 1/(X/E), Faeces grama ida iha likidu 15 ml ekivalente ba V/W = X Proporsaun ne ebé ezamina = 1/(X/E) = 1/(15 ml/1ml), tanba ne e Trichuris tolun ne ebé eziste multiplika ho 15. Tabela 1. Totál Amostra iha suku Lahane Orientál Amostra Dean batan besi 6 Alekrim 6 Vale de Lahane 7 Marabia 7 Monumentu kalma 7 Depositu Penál 7 Temporál 7 Tuba Rai 7 Metin 7 Suhu rama 7 Sare 7 Rai Mean 7 Bekoe 7 Total Amostra 89 10

Totál amostra ne e bazeia ba dezeñu prevalensia ho pursentu 50 no mós bazeia ba totál fahi iha fatin peskiza (Cannon & Roe, 1982 sita husi Amaral, 2003) ho nia formula mak hanesan: 1/n = 1/n +1/N n = amostra ne ebé presiza iha peskiza n = dezeñu prevalensia (design prevalence) N= totál populasaun ne ebé hatene ona iha fatin peskiza Rezultadu no diskusaun Tabela hirak tuir mai hatudu kona-ba resultadu analiza mikroskopiku ba prevalensia infestasaun no totál eggs per gram faeces (EPG) Rezultadu prevalensia infestasaun Tabela 2. Prevalensia infestasaun Trichuris suis bazeia ba totál amostra iha suku Lahane- Orientál Totál amóstra Diagnóstiku (+) Dean Batan Besi 6 2 33% Alekrim 6 3 50% Vale de Lahane 7 0 0% Marabia 7 2 29% Monumentu Kalma 7 2 29% Depositu Penál 7 1 14% Temporál 7 2 29% Tuba Rai 7 3 43% Metin 7 2 29% Suhu Rama 7 3 43% Sare 7 3 43% persentajen (%) ou Prevalénsia 11

Rai Mean 7 3 43% Bekoe 7 2 29% Totál 89 28 31% Indikasaun iha Tabela 2 hatudu katak, husi totál amostra 89 ne e 28 amostra mak hetan diagnóstiku pozitivu (+) ba lumbriga Trichuris suis, nune e rezulta ba nia prevalensia 31%. Ida ne e signifika katak karik iha fahi 100 iha fatin ida (aldeia ou Suco), 31 mak hetan infestasaun lumbriga Trichuris suis. Percentagem 31 ne e kategoria infestasaun moderadu ka naton. Tabela 3. Prevalensia infestasaun Trichuris suis bazeia-ba sexu fahi nian Totál Amóstra Sexu Diagnóstiku Pozitivu persentajen (%) ou Prevalénsia * ** * ** * ** Dean Batan Besi 6 3 3 1 1 7 7 Alekrim 6 3 3 2 1 14 7 Vale de Lahane 7 3 4 0 0 0 0 Marabia 7 4 3 2 0 14 0 Monumentu Kalma 7 4 3 1 1 7 7 Depositu Penál 7 3 4 0 1 0 7 Temporál 7 4 3 2 0 14 0 Tuba Rai 7 3 4 1 2 7 14 Metin 7 4 3 1 1 7 7 Suhu Rama 7 3 4 1 2 7 14 Sare 7 4 3 1 2 7 14 Rai Mean 7 4 3 1 2 7 14 Bekoe 7 3 4 1 1 7 7 Totál 89 45 44 14 14 100 100 Justifikasaun, * : aman no ** : Inan Bazeia ba fahi nia-sexu, rezultadu hatudu katak prevalensia infestasaun ba Trichuris suis iha fahi aman barak liu iha aldeia Alekrim, Marabia no Temporál ho nia persentajen 14% no ki ik liu ho persentajen 0% indika iha aldeia Vale de Lahane no Depositu Penál. Ba fahi inan hetan infestasaun Trichuris suis hatudu iha aldeia Tuba Rai, Suhu Rama, Sare no Rai mean ho nia pursentu barak liu 14% no pursentu ki ik iha aldeia Vale de Lahane, Marabia no Temporál (0%). Maibé em jerál, prevalensia T. Suis la iha diferensia entre fahi inan no aman (Tabela 3). Ida ne e hatudu katak, lumbriga T. Suis nia infestasaun ba fahi aman no inan hanesan deit. Tabela 4. Prevalensia infestasaun Trichuris suis bazeia-ba idade fahi 12

Totál amóstra Idade kik (0- fulan 6) bot (fulan >7) Diagnóstiku (+) persentajen (%) ou Prevalénsia Kik Bot Kik Bot Dean Batan Besi 6 3 3 2 0 7 0 Alekrim 6 3 3 3 0 11 0 Vale de Lahane 7 4 3 0 0 0 0 Marabia 7 3 4 2 0 7 0 Monumentu Kalma 7 3 4 2 0 7 0 Deposito Penál 7 3 4 1 0 4 0 Temporál 7 4 3 2 0 7 0 Tuba Rai 7 4 3 3 0 11 0 Metin 7 3 4 2 0 7 0 Suhu Rama 7 4 3 3 0 11 0 Sare 7 4 3 3 0 11 0 Rai Mean 7 4 3 3 0 11 0 Bekoe 7 3 4 2 0 7 0 Totál 89 45 44 28 0 100 0 Bazeia ba fahi nia idade, rezultadu hatudu katak fahi ki ik ho idade fulan 4 to 6 hamutuk 45, husi ne e 28 kabesas mak hetan infestasaun ( 62%). No fahi bo ot (idade fulan > 7) ho totál amóstra 44 la hetan infestasaun (0%). Infestasaun ba Trichuris suis iha fahi ki ik iha nivel aldeia ba idade fahi fulan 4-6 ho nian persentajen as mak 11 % (Alekrim, Tuba Rai, Suhu Rama, Sare no Rai Mean) no persentajen ki ik 0% hatudu iha aldeia Vale de Lahane. Tuir resultadu peskiza ida ne e hatudu katak, fahi otas kiik (fulan 4 to o 6) iha infestasaun nebe aás (62%), ida ne e tamba fahi otas kiik nia imunidade seidauk dezenvolve ho diak, maibe bainhira fahi oan sira ne e krese (fulan hitu ba leten) infestasaun komesa menus no bele lakon (prevalencia 0%) (Tabela 4). Rezultadu Eggs per gram faeces Tabela 5. Eggs per gram faeces iha suku Lahane Orientál EPG Minímu Mediu Maxímu Dean Batan Besi 0 13,00 45 Alekrim 0 20,00 60 Vale de Lahane 0 0,00 0 Marabia 0 17,00 75 Monumentu Kalma 0 32,50 135 Depositu Penál 0 10.00 60 13

Temporál 0 25,00 60 Tubarai 0 17,14 60 Metin 0 60,00 10 Suhu Rama 0 27,90 105 Sare 0 10,00 30 Raimean 0 25,00 75 Bekoe 0 24,00 75 Tuir rezultadu ne ebé hatudu iha Tabela (5) kona-ba totál Eggs Per Gram faeces (EPG) tuir aldeia nian, totál EPG ne ebé mak rezulta aas liu iha Monumentu Kalma ho valór médiu 32,5 no másimu 135. Totál Eggs Per Gram (EPG) ne ebé ki ik liu hatudu iha aldeia Vale de Lahane ho valór médiu zero (0). Tabela 6. Totál Eggs Per Grama faeces (EPG) tuir sistema hakiak No Totál amóstra EPG tuir sistema hakiak) Intensivu semiintensivu Ekstensivu 1 Dean batan besi 6 75 0 0 2 Alekrim 6 0 120 0 3 Vale de lahane 6 0 0 0 4 Marabia 7 75 45 0 5 Monumentu Kalma 7 195 0 0 6 Depositu Penál 7 60 0 0 7 Temporál 7 15 60 0 8 Tubarai 7 120 0 0 9 Metin 7 15 45 0 10 Suhu Rama 7 0 165 30 11 Sare 7 15 45 0 12 Raimean 7 0 150 0 13 Bekoe 7 0 120 0 MIN 0 0 0 MÉDIA 44 58 30 MAX 195 165 2 Tuir rezultadu ne ebé hatudu iha Tabela (6) kona-bá EPG ba infestasaun pozitivu tuir sistema hakiak iha suku Lahane Orientál. Infestasaun aas hatudu iha sistema hakiak semi intensivu ho nia totál EPG mediu 58 no ki ik liu mak sistema hakiak ekstensivu ho EPG médiu 30. Prevalencia aás nebe akontese iha sistema hakia ak fahi semi-intensivu tamba, bainhira fahi hakiak ho semiintensivu presija hamos fahi nia luhan regularmente, atu nune e bele evita akumulasaun faeces iha luhan nebe kria ambiente ne ebe favoravel ba infestasaun lumbriga Trichuris suis. Konkluzsaun 14

Husi diskusaun iha leten ita bele Konklui katak, 1. Infestasaun lumbriga Trichuris suis ezisti duni iha Suku Lahane Orientál ho nia prevalensia jerál 31%. 2. Sexu (inan no aman) la iha influénsia ba prevalensia tanbá pursentu hanesan deit mak 14%. 3. Idade iha influénsia ba infestasaun, ida ne e bazeia ba resultadu ne ebé hatudu katak fahi ho otas fulan 4-6 deit mak hetan infestasaun ho pursentu 62%. 4. Eggs per gram faeces (EPG) ho totál médiu aás liu mak 281, 5. Bazeia ba sistema hakiak nian hatudu katak, EPG (Eggs per gram) barak liu iha sistema hakiak semi-intensivu kompara ho sistema rua seluk. Sujestaun Hakarak rekomenda ba hakiak nain sira katak, atu tau atensaun iha sistema hakiak no kontrola sanitasaun luhan laran nian atu nune e bele redus infestasaun lumbriga Trichuris suis iha fahi nia isin. Rekomenda mós ba Diresaun Nasionál Veterinaria atu hala o tratamentu no dezamina informasaun ba komunidade kona-ba infestasaun lumbriga em jerál no T. suis em partikulár, atu nune e bele prevene no kombate moras lumbriga ba animál no mós ba saúde públika. Bibliografia Anonimus, 2012 b. Trichuris suis. Sita husi http://en.wikivet.net/tricuris suis. Data sitasaun 15/12/2015. Amaral, A.C., 2003. Toxocara Vitulorum Infection in Large Ruminants with Special Reference to East Timor. Australian Institute and Animal Science, School of Biomedical Sciences, James Cook University Ballweber, L. R., 2015. Trichuris sp in Pigs. The Mark Veterinary Manuals. Sita husi http://www. markvetmanual.commvmdigesive.system/gastrointestinal parasitesofpigs. Data sitasaun 15/12/2015. Inriani, N, 2015. Identifikasi Cacing Nematoda Pada Saluran Pencernaan Babi di Makasar. ProGrama Studi Kedokteran Hewan Fakultas Kedokteran, Universitas Hasanuddin Makasar. Sita husi http://repository.unhas.ac.id. Data sitasaun 06/01/2016. Pedersen, S. & Saeed I., 2002. Host Age Influence On The Intensity of Experimental Trichuris Su is Pigs. Sita husi http://www.parasitejournal.org. or http:dx.doi.org/10.105/parasiteb.j.200209175. Data sitasaun 15/12/2015 Pittman, J. S., Shephered G., Thacker B. J., Myers, G., 2010. Trichuris Suis in Finishing Pigs: Case Report and Review. Journal of Swine Health and Production-Volume 18, Number 6. Subronto & Tjhajati I., 2001. Ilmu Penyakit Ternak II. Gajah Mada University. 15