1 Prevalensia infestasaun trichuris suis ba fahi iha suku Lahane Oriental, posto administrativu nain feto, munisipiu Dili Rezumu Paulina Martins da Cruz, 1 Acacio Cardoso Amaral, 2 Lindalva Maria Jeronimo Viana 3 Trichuris suis ka lumbriga sikote nu udar parazita nematoda ne ebé lokaliza komun iha intestinu (sekum) no tolun ne ebé iha hanesan bipolar. Objetivu husi peskiza ne e atu identífika no sura totál lumbriga tolun T. suis ba fahi. Peskiza ida ne e hala o iha loron 22 fulan Maiu no hotu iha loron 18 fulan Juñu, 2016. Amostra faeces ne ebé rekolla hamotuk fahi 89 ne e determina husi dezeñu prevalensia 50% ne ebé mak kalkula tuir totál animál iha suku refere hamutuk 1253. Ezaminasaun ba amostra hirak ne e uza téknika McMaster hodi sura lumbriga tolun ne ebé identífika iha faeces. Rezultadu husi ezaminasaun mikroskopika hatudu katak, 28 amostra faeces mak pozitiva ba infestasaun T.suis ho totál EPG mediu 281 no prevalensia 31%. Trichuris suis afeta barak liu ba fahi ho idade husi fulan 6 mai kraik. Liafuan-Xave: fahi, prevalensia trichuris suis, EPG Introdusuan Trichuris suis ka lumbriga sikote nu udar parazita nematoda iha intestinu (Schrank, 1978 sita husi Pedersen no Saeed, 2002). Lumbriga adultu kor mutin no naruk, Lumbriga nia-tolun hare atu hanesan ho derok no kor kinur nabilan (Anonimus, 2012). Lumbriga Trichuris suis naran seluk mak lumbriga sikote, tanbá nia-parte anterior (oin) ki ik no posterior (kotuk) bo ot. Lumbriga aman nia-naruk entre 30-45 mm, parte kotuk nakdulas ba oin hodi sai sirkulu (hare imagem iha kraik). Lumbriga inan naruk ho medida 30-50 mm. Lumbriga tolun nia medida mak 50x25 µm ho kor kafe nabilan (Soulsby, 1988 sita husi Inriani., 2015). Ballweber (2015) defini tolun Trichuris suis ho karakteristika bipolar. Figura 1. A. Trichuris suis nia tolun (dewi, 2007) B. LumbrigaTrichuris suis Adultu (Anonimus 2012) Tuir Subronto & Tjhajati (2001) katak Trichuirs suis moris iha hospedeiru (inan), la presiza hospedeiru intermediáriu. Dezenvolvimentu larva, fahe ba estadium lima hanesan tuir mai ne e; Iha larva estadium dahuluk (L 1), tolun pasa sai husi faeces, depois presiza semana 3 to o semana 8 dezenvolve-an sai infektivu iha lumbriga nia tolun laran, nia bele moris ho tempu naruk karik ambiénte favoravél. Lumbriga tolun bipolár fera iha intestinu ki ik depois larva 1 Departamentu de Saúde Animál, Faculdade de Agricultura Universidade Nasionál Timor Lorosa e (UNTL) 2 Departamento de Produção Animal, Instituto Politecnico Betano Kay Rala Xanana Gusmão (IPB- KRXG) no 3 Departamento de Saúde Animal, Faculdade de Agricultura, Universidade Nacional Timor Lorosa e (UNTL), Corresponding author: Acacio Cardoso Amaral, Email (amaral.acacio@gmail.com) 9
halo migrasaun ba intestinu bo ot (illeum, sekum no kolon). Presiza semana lima (5), larva transforma nia-an ba L 2, L 3, L 4 no sai adultu iha L 5 (Pitman et al., 2010). Material no metodologia Materiál sira ne ebé uza mak hanesan faeces fahi nian grama 2, formalin 10% no NaCl 28 ml. Sampel rekolla uza métodu purposive sampling, signifika katak fatin ba peskiza ne e peskizadór sira intensionalmente. Uza métodu ida ne e suku Lahane Orientál sai fatin peskiza. Amostra faeces (fahi ten) rekolla uza sistema simple random sampling. Totál fahi ne ebé sai amostra hamutuk 89, husi totál ne e fahe ba grupu rua bazeia ba sexu (aman 45 no inan 44) no bazeia ba idade ou otas (ki ik no bo ot). Variabél ne ebé prinsipal ne ebe observa iha peskiza ida ne e mak eggs per gram (EPG) faeces ka lumbriga tolun pur kada grama faeces no prevalensia infestasaun T. Suis. Amostra faeces hirak ne e foti direitamente husi animál niarektum, tau iha plastiku amostra nian no preserva ho formalin, depois lori ba laboratoriu Departamentu de Saude Animál, Faculdade de Agricultura, Univresidade Nacional Timor Lorosa e (UNTL) hodi halo ezaminasaun, uza téknika McMaster atu identífika no sura lumbriga tolun Trichuris suis. Tuir Amaral (2003) kalkulasaun ba lumbriga tolun kada grama fezes iha kuartu McMaster ho formula mak hanesan tuir mai nee; X= V/W Faeces nia todan = 2 g (W), Volume solusaun= 30 ml (V), Volume solusaun ne ebé ita ezamina = 1 ml (E). Proporsaun ezaminasaun 1/(X/E), Faeces grama ida iha likidu 15 ml ekivalente ba V/W = X Proporsaun ne ebé ezamina = 1/(X/E) = 1/(15 ml/1ml), tanba ne e Trichuris tolun ne ebé eziste multiplika ho 15. Tabela 1. Totál Amostra iha suku Lahane Orientál Amostra Dean batan besi 6 Alekrim 6 Vale de Lahane 7 Marabia 7 Monumentu kalma 7 Depositu Penál 7 Temporál 7 Tuba Rai 7 Metin 7 Suhu rama 7 Sare 7 Rai Mean 7 Bekoe 7 Total Amostra 89 10
Totál amostra ne e bazeia ba dezeñu prevalensia ho pursentu 50 no mós bazeia ba totál fahi iha fatin peskiza (Cannon & Roe, 1982 sita husi Amaral, 2003) ho nia formula mak hanesan: 1/n = 1/n +1/N n = amostra ne ebé presiza iha peskiza n = dezeñu prevalensia (design prevalence) N= totál populasaun ne ebé hatene ona iha fatin peskiza Rezultadu no diskusaun Tabela hirak tuir mai hatudu kona-ba resultadu analiza mikroskopiku ba prevalensia infestasaun no totál eggs per gram faeces (EPG) Rezultadu prevalensia infestasaun Tabela 2. Prevalensia infestasaun Trichuris suis bazeia ba totál amostra iha suku Lahane- Orientál Totál amóstra Diagnóstiku (+) Dean Batan Besi 6 2 33% Alekrim 6 3 50% Vale de Lahane 7 0 0% Marabia 7 2 29% Monumentu Kalma 7 2 29% Depositu Penál 7 1 14% Temporál 7 2 29% Tuba Rai 7 3 43% Metin 7 2 29% Suhu Rama 7 3 43% Sare 7 3 43% persentajen (%) ou Prevalénsia 11
Rai Mean 7 3 43% Bekoe 7 2 29% Totál 89 28 31% Indikasaun iha Tabela 2 hatudu katak, husi totál amostra 89 ne e 28 amostra mak hetan diagnóstiku pozitivu (+) ba lumbriga Trichuris suis, nune e rezulta ba nia prevalensia 31%. Ida ne e signifika katak karik iha fahi 100 iha fatin ida (aldeia ou Suco), 31 mak hetan infestasaun lumbriga Trichuris suis. Percentagem 31 ne e kategoria infestasaun moderadu ka naton. Tabela 3. Prevalensia infestasaun Trichuris suis bazeia-ba sexu fahi nian Totál Amóstra Sexu Diagnóstiku Pozitivu persentajen (%) ou Prevalénsia * ** * ** * ** Dean Batan Besi 6 3 3 1 1 7 7 Alekrim 6 3 3 2 1 14 7 Vale de Lahane 7 3 4 0 0 0 0 Marabia 7 4 3 2 0 14 0 Monumentu Kalma 7 4 3 1 1 7 7 Depositu Penál 7 3 4 0 1 0 7 Temporál 7 4 3 2 0 14 0 Tuba Rai 7 3 4 1 2 7 14 Metin 7 4 3 1 1 7 7 Suhu Rama 7 3 4 1 2 7 14 Sare 7 4 3 1 2 7 14 Rai Mean 7 4 3 1 2 7 14 Bekoe 7 3 4 1 1 7 7 Totál 89 45 44 14 14 100 100 Justifikasaun, * : aman no ** : Inan Bazeia ba fahi nia-sexu, rezultadu hatudu katak prevalensia infestasaun ba Trichuris suis iha fahi aman barak liu iha aldeia Alekrim, Marabia no Temporál ho nia persentajen 14% no ki ik liu ho persentajen 0% indika iha aldeia Vale de Lahane no Depositu Penál. Ba fahi inan hetan infestasaun Trichuris suis hatudu iha aldeia Tuba Rai, Suhu Rama, Sare no Rai mean ho nia pursentu barak liu 14% no pursentu ki ik iha aldeia Vale de Lahane, Marabia no Temporál (0%). Maibé em jerál, prevalensia T. Suis la iha diferensia entre fahi inan no aman (Tabela 3). Ida ne e hatudu katak, lumbriga T. Suis nia infestasaun ba fahi aman no inan hanesan deit. Tabela 4. Prevalensia infestasaun Trichuris suis bazeia-ba idade fahi 12
Totál amóstra Idade kik (0- fulan 6) bot (fulan >7) Diagnóstiku (+) persentajen (%) ou Prevalénsia Kik Bot Kik Bot Dean Batan Besi 6 3 3 2 0 7 0 Alekrim 6 3 3 3 0 11 0 Vale de Lahane 7 4 3 0 0 0 0 Marabia 7 3 4 2 0 7 0 Monumentu Kalma 7 3 4 2 0 7 0 Deposito Penál 7 3 4 1 0 4 0 Temporál 7 4 3 2 0 7 0 Tuba Rai 7 4 3 3 0 11 0 Metin 7 3 4 2 0 7 0 Suhu Rama 7 4 3 3 0 11 0 Sare 7 4 3 3 0 11 0 Rai Mean 7 4 3 3 0 11 0 Bekoe 7 3 4 2 0 7 0 Totál 89 45 44 28 0 100 0 Bazeia ba fahi nia idade, rezultadu hatudu katak fahi ki ik ho idade fulan 4 to 6 hamutuk 45, husi ne e 28 kabesas mak hetan infestasaun ( 62%). No fahi bo ot (idade fulan > 7) ho totál amóstra 44 la hetan infestasaun (0%). Infestasaun ba Trichuris suis iha fahi ki ik iha nivel aldeia ba idade fahi fulan 4-6 ho nian persentajen as mak 11 % (Alekrim, Tuba Rai, Suhu Rama, Sare no Rai Mean) no persentajen ki ik 0% hatudu iha aldeia Vale de Lahane. Tuir resultadu peskiza ida ne e hatudu katak, fahi otas kiik (fulan 4 to o 6) iha infestasaun nebe aás (62%), ida ne e tamba fahi otas kiik nia imunidade seidauk dezenvolve ho diak, maibe bainhira fahi oan sira ne e krese (fulan hitu ba leten) infestasaun komesa menus no bele lakon (prevalencia 0%) (Tabela 4). Rezultadu Eggs per gram faeces Tabela 5. Eggs per gram faeces iha suku Lahane Orientál EPG Minímu Mediu Maxímu Dean Batan Besi 0 13,00 45 Alekrim 0 20,00 60 Vale de Lahane 0 0,00 0 Marabia 0 17,00 75 Monumentu Kalma 0 32,50 135 Depositu Penál 0 10.00 60 13
Temporál 0 25,00 60 Tubarai 0 17,14 60 Metin 0 60,00 10 Suhu Rama 0 27,90 105 Sare 0 10,00 30 Raimean 0 25,00 75 Bekoe 0 24,00 75 Tuir rezultadu ne ebé hatudu iha Tabela (5) kona-ba totál Eggs Per Gram faeces (EPG) tuir aldeia nian, totál EPG ne ebé mak rezulta aas liu iha Monumentu Kalma ho valór médiu 32,5 no másimu 135. Totál Eggs Per Gram (EPG) ne ebé ki ik liu hatudu iha aldeia Vale de Lahane ho valór médiu zero (0). Tabela 6. Totál Eggs Per Grama faeces (EPG) tuir sistema hakiak No Totál amóstra EPG tuir sistema hakiak) Intensivu semiintensivu Ekstensivu 1 Dean batan besi 6 75 0 0 2 Alekrim 6 0 120 0 3 Vale de lahane 6 0 0 0 4 Marabia 7 75 45 0 5 Monumentu Kalma 7 195 0 0 6 Depositu Penál 7 60 0 0 7 Temporál 7 15 60 0 8 Tubarai 7 120 0 0 9 Metin 7 15 45 0 10 Suhu Rama 7 0 165 30 11 Sare 7 15 45 0 12 Raimean 7 0 150 0 13 Bekoe 7 0 120 0 MIN 0 0 0 MÉDIA 44 58 30 MAX 195 165 2 Tuir rezultadu ne ebé hatudu iha Tabela (6) kona-bá EPG ba infestasaun pozitivu tuir sistema hakiak iha suku Lahane Orientál. Infestasaun aas hatudu iha sistema hakiak semi intensivu ho nia totál EPG mediu 58 no ki ik liu mak sistema hakiak ekstensivu ho EPG médiu 30. Prevalencia aás nebe akontese iha sistema hakia ak fahi semi-intensivu tamba, bainhira fahi hakiak ho semiintensivu presija hamos fahi nia luhan regularmente, atu nune e bele evita akumulasaun faeces iha luhan nebe kria ambiente ne ebe favoravel ba infestasaun lumbriga Trichuris suis. Konkluzsaun 14
Husi diskusaun iha leten ita bele Konklui katak, 1. Infestasaun lumbriga Trichuris suis ezisti duni iha Suku Lahane Orientál ho nia prevalensia jerál 31%. 2. Sexu (inan no aman) la iha influénsia ba prevalensia tanbá pursentu hanesan deit mak 14%. 3. Idade iha influénsia ba infestasaun, ida ne e bazeia ba resultadu ne ebé hatudu katak fahi ho otas fulan 4-6 deit mak hetan infestasaun ho pursentu 62%. 4. Eggs per gram faeces (EPG) ho totál médiu aás liu mak 281, 5. Bazeia ba sistema hakiak nian hatudu katak, EPG (Eggs per gram) barak liu iha sistema hakiak semi-intensivu kompara ho sistema rua seluk. Sujestaun Hakarak rekomenda ba hakiak nain sira katak, atu tau atensaun iha sistema hakiak no kontrola sanitasaun luhan laran nian atu nune e bele redus infestasaun lumbriga Trichuris suis iha fahi nia isin. Rekomenda mós ba Diresaun Nasionál Veterinaria atu hala o tratamentu no dezamina informasaun ba komunidade kona-ba infestasaun lumbriga em jerál no T. suis em partikulár, atu nune e bele prevene no kombate moras lumbriga ba animál no mós ba saúde públika. Bibliografia Anonimus, 2012 b. Trichuris suis. Sita husi http://en.wikivet.net/tricuris suis. Data sitasaun 15/12/2015. Amaral, A.C., 2003. Toxocara Vitulorum Infection in Large Ruminants with Special Reference to East Timor. Australian Institute and Animal Science, School of Biomedical Sciences, James Cook University Ballweber, L. R., 2015. Trichuris sp in Pigs. The Mark Veterinary Manuals. Sita husi http://www. markvetmanual.commvmdigesive.system/gastrointestinal parasitesofpigs. Data sitasaun 15/12/2015. Inriani, N, 2015. Identifikasi Cacing Nematoda Pada Saluran Pencernaan Babi di Makasar. ProGrama Studi Kedokteran Hewan Fakultas Kedokteran, Universitas Hasanuddin Makasar. Sita husi http://repository.unhas.ac.id. Data sitasaun 06/01/2016. Pedersen, S. & Saeed I., 2002. Host Age Influence On The Intensity of Experimental Trichuris Su is Pigs. Sita husi http://www.parasitejournal.org. or http:dx.doi.org/10.105/parasiteb.j.200209175. Data sitasaun 15/12/2015 Pittman, J. S., Shephered G., Thacker B. J., Myers, G., 2010. Trichuris Suis in Finishing Pigs: Case Report and Review. Journal of Swine Health and Production-Volume 18, Number 6. Subronto & Tjhajati I., 2001. Ilmu Penyakit Ternak II. Gajah Mada University. 15